Aicina pieņemt likumu, lai nepieļautu pretlatviskas aktivitātes pie Brīvības pieminekļa

Vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, teikts, ka valdības pienākums ir pasargāt Brīvības pieminekli no šogad Leģionāru piemiņas dienā notikušo provokāciju atkārtošanās.

LPRA jau radušās bažas, ka līdzīgas provokācijas varētu notikt gaidāmajā 9.maija pasākumā pie Otrā pasaules kara pieminekļa Pārdaugavā, tāpēc apvienība prasa, lai Drošības policija un citas tiesībsargājošās iestādes izanalizē visas līdzšinējās antilatviskās provokācijas kopumā un veic preventīvus pasākumus turpmāku provokāciju novēršanai.

Gatavojoties 9.maija pasākumam, LPRA prasa aizliegt tajā PSRS simbolikas demonstrēšanu, kā arī latviešu jūtas aizskarošus lozungus. "Vienlaikus mēs aicinām latviešu sabiedrību 9.maijā uz savaldību un augstu nacionālo pašapziņu, netraucējot Otrā pasaules kara upuru piemiņas godināšanu, kā arī konsekventi vērsties pret ikvienu Latvijas valsts un latviešu nācijas apvainojumu, prasot policijas iejaukšanos un likumpārkāpēja saukšanu pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā," uzsver apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

Tāpat LPRA aicina Nacionālo apvienību un citus Latvijas patriotiskos spēkus rūpīgi pārdomāt līdzšinējo 16.marta piemiņas pasākumu praksi, un papildus dievkalpojumam un ziedu nolikšanas ceremonijai vairāk uzmanības veltīt kritušo karavīru piemiņas godināšanai Rīgas un Lestenes brāļu kapos un citās leģionāru atdusas vietās, kā arī papildināt atceres pasākumu klāstu ar starptautisku zinātnisku konferenci par padomju režīma noziegumiem pret cilvēci, īpaši Latvijā.

"Mēs cienām to cilvēku jūtas, kuri šeit ierodas, lai godinātu kritušo karavīru piemiņu. Taču mēs kategoriski nosodām antilatvisko noskaņu uzkurināšanu, kas pieaug ar katru gadu," skaidro LPRA priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka leģionāru atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa šogad noritējis saspringtākā gaisotnē nekā iepriekšējos gadus. Atceres gājiena dalībniekus pie Brīvības pieminekļa ar skaļām sirēnām, mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi sagaidīja protestētāji.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA uzreiz pēc pasākuma pauda viedokli, ka no iekšlietu ministra puses ir nolaidība pieļaut, ka pie Brīvības pieminekļa notiek "šāda griezīga krievu marša skaļa skandināšana", uz ko policija nereaģē, bet rīkojas pat pretēji. Ja ministrs nav ticis galā, acīmredzot amats būs jāatstāj, sprieda Dombrava, kurš pats mēģināja pieklusināt protestētājus, taču tā vietā viņam vien izdevās pagrūstīties ar policistiem.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pat prasīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju saistībā ar ministra rīcību 16.martā.

Tomēr pēc Kozlovska atvainošanās par troksni 16.marta pasākuma laikā nacionālā apvienība atsauca savu demisijas pieprasījumu un nolēma dot Kozlovskim trīs mēnešu "pārbaudes laiku".

Šajā laikā nacionālā apvienība sagaida no ministra "visaktīvāko darbību", lai sakārtotu likumisko bāzi, nodrošinot, ka turpmāk piemiņas pasākumos, tostarp 16.martā, nebūtu iespējama "šāda zaimošana un pasākuma traucēšana", kā tas noticis šogad. Tāpat esot būtiski nodrošināt kārtību kopumā šādos pasākumos, piemēram, 9.maijā. Vienlaikus nacionālā apvienība vēlētos saprast, cik patiesa bija Kozlovska atvainošanās un kāda kopumā ir viņa attieksme pret latviešu leģionāriem.