Vienotības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–TB/LNNK (NA) neveiksmīgais mēģinājums kopā ar opozīcijas Latvijas Reģionu apvienību (LRA) panākt, lai Valsts prezidentu tāpat kā citas amatpersonas Saeimā ievēl atklāti, ir saistīts ar to, kas izraudzīsies nākamo prezidentu. Notikumi Saeimas sēdē pagājušajā nedēļā rada iespaidu, ka šo personu izvēlēsies nevis valdošā koalīcija, bet gan tikai viena no tās dalībniecēm – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kurai kopā ar Saskaņu un partiju No sirds Latvijai (NSL) ir vairākums – 52 balsis.
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl nav pateicis, vai vēlreiz kandidēs uz amatu.
Saeima nodeva komisijām LRA iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz prezidentu vēlēt atklāti, savukārt noraidīja Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Satversmē, kas noteica to pašu. Šonedēļ šis projekts vēlreiz būs sēdes darbakārtībā. Tiesa, tas jau būtu nonācis komisijās, ja Edvards Smiltēns (Vienotība) un Dainis Liepiņš (LRA) sēdes sākumu nebūtu nokavējuši. Taču, ja arī Satversmes grozījumi būtu nodoti komisijām, pieņemt tos var tikai ar divām trešdaļām balsu, un šim priekšlikumam tik lielu atbalstu šajā Saeimā, visticamāk, vienalga neizdotos savākt.
To atzīst arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kurai tieši tāpēc nav saprotama koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības saspēle ar opozīcijas partijām – Saskaņu un NSL.
Jāatgādina, ka šie politiskie spēki "norāva kvorumu", kas nozīmē, ka balsojumā piedalījās mazāk nekā 50 deputātu. "Šajā spēka demonstrēšanā es saskatu bīstamību, jo redzams, ka Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Saskaņu un Ingunas Sudrabas vadīto partiju var ievēlēt Valsts prezidentu," uzskata Āboltiņa. Viņa kārtējo reizi atgādināja ģeopolitisko situāciju, kurā, no valsts drošības viedokļa, ir ļoti svarīgi, kas ir valsts augstākā amatpersona.
Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atsaukšanos uz ģeopolitisko situāciju saista ar "mērķi politiski krāpties". Viņš apgalvoja, ka Saskaņai neesot nekāda sadraudzības pakta ar ZZS. "Mani pārsteidz, ka vairākuma mazspēju uzdod par mazākuma diktātu," politiķis piebilda. Taču uz jautājumu, vai varētu būt tā, ka nākamo prezidentu izraugās ZZS, Saskaņa un NSL, viņš atbildēja: "Neizslēdzu nekādas iespējamības."
ZZS neplāno tuvākajā laikā gāzt valdību, un, iespējams, tāpēc tai ir svarīgi, lai balsojums par Valsts prezidentu būtu aizklāts. Ja apvienība atklāti tajā vienotos ar opozīciju, tas būtu lielāks risks šīs valdības stabilitātei, nekā ja tas notiktu aizklāti, kad neviens nevar pierādīt, kā kurš ir balsojis.
Jāatgādina, ka Valsts prezidenta Bērziņa ievēlēšana 2011. gadā notika līdzīgi neskaidros apstākļos. Tāpat ļoti ticams, ka uz Valsts prezidenta vēlēšanām būs vairāki kandidāti, jo viens no Saskaņas līderiem Valērijs Agešins Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda nesen pieļāva, ka arī Saskaņai būs savs prezidenta kandidāts. Tajā pašā pārraidē politoloģe Iveta Kažoka sacīja – tie, kas ir pret atklātu balsojumu, uzņemas atbildību, ja Saeima ievēl vāju vai viduvēju prezidentu "laikā, kad prezidentam ir jābūt izcilam".
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Prezidenta izvēle ZZS rokās lasiet pirmdienas, 9. februāra, laikrakstā Diena!