Algu skarbie kontrasti Latvijā

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5%. FM šķietami pozitīvo vēsti papildina ar tikpat iepriecinošu prognozi. Šogad vidējā alga varētu augt līdz 906,1 eiro, bet līdz 2020. gadam vidējā darba samaksa uz papīra pārsniegs 1000 eiro mēnesī. Tomēr šajos skaitļos ir paslēpta kāda viltība. Tā izskaidro, kāpēc vidējos rādītājus ir tikpat kā neiespējami attiecināt uz individuāliem cilvēkiem – tāpat kā vidējo slimnieku temperatūru slimnīcā uz konkrētiem sirdzējiem. Un cilvēkam šķiet, kā tad tā –  vidējā alga valstī aug, bet makā vairāk naudas kā nav, tā nav? Vienalga, vai viņš ir ierindas darba ņēmējs, vai darba devējs.

Atalgojuma statistikā iekļautas gan ekstrēmi zemās, gan ekstrēmi augstās algas, kas Latvijas gadījumā vidējo rādītāju padara ievērojami augstāku. To var dēvēt par Martina Aleksandra Gausa algas efektu, bet rēķināt var arī citādi. CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste sniedz šādu problēmas skaidrojumu: "Atalgojuma statistikā algu sadalījums parasti nav vienmērīgs un vidējo aritmētisko ietekmē ļoti lielas vai mazas vērtības, tāpēc, ja visi pamatdati pieejami personu līmenī, iespējams aprēķināt mediānas rādītāju, ko ekstremālās vērtības neietekmē (..). CSP aprēķina mediānu no VID informācijas par darba ņēmēju darba ienākumiem un publicē datubāzēs. No šiem datiem redzams, ka vidējie aritmētiskie darba ienākumi 2015. gadā ir apmēram 1,3 reizes augstāki nekā mediāna." 

Objektīvais rādītājs ir ievērojami zemāks. Piemēram, 2015. gada decembrī vidējais aritmētiskais atalgojums ir 877 eiro, bet mediāna – tikai 648. Un tas, jāatgādina, ir bruto – tātad uz papīra.
Kāpēc tādā gadījumā nākotnes prognozēšanā netiek lietots rādītājs, "ko ekstremālās vērtības neietekmē"? FM atzīst, ka "mediānas algas rādītāji tiešām precīzāk raksturo reālo darba samaksas situāciju un ir piemērotāki tādiem mērķiem kā ienākumu sadales, nevienlīdzības, nabadzības mazināšanas analīze un attiecīgo politiku izstrāde". 

Tikmēr vidējā alga labāk raksturojot kopējo makroekonomisko situāciju, uz kā pamata valsts var prognozēt ar darba samaksu saistītos nodokļu ieņēmumus. Pilnībā novērtēt lielo algu ietekmi uz vidējo atalgojumu valstī nav iespējams, tāpēc ka liela daļa privāto uzņēmumu CSP iesniedz summāros rādītājus un statistiķi netiek pie privāto uzņēmumu vadītāju algām. 

Turpretim valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāju atalgojumu ikviens var uzzināt valsts amatpersonu deklarāciju datubāzē. No turienes arī jautājums, vai valsts algas ir samērīgas ar privātā sektora maksātajām. 

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16.marta, numurā!