Arī Dienas intervētā 10 gadus vecā dēla mamma Marika Stiureniece naudu saņem no UGFA, lai arī viņas dēla tēvs strādā oficiālu darbu. Tiesa gan – ne Latvijā. Marikas dēls bija plānots un gaidīts bērns, bet, kad puisēnam bija četri gadi, vecāki izšķīrās. "Kad izšķīrāmies, dēla tēvs ar tiesas lēmumu centās maksāt, bet nemaksāja visu summu, ko bija noteikusi tiesa. Tolaik vēl bija lati, un viņš katru mēnesi maksāja ne vairāk kā 20 latu, bet ar to, protams, nebija pietiekami," atceras sieviete. Bērna tēvs tolaik nav strādājis oficiāli, bet, ja kaut ko nopelnīja, tad liela daļa ienākumu tērēta alkoholam. Vēlāk vīrietis pārtraucis maksāt pavisam, tāpēc Marika vērsusies pie tiesu izpildītāja. No bērna tēva naudu nebija iespējams piedzīt, tāpēc uzturlīdzekļus sāka izmaksāt UGFA, bet Marikas agrākais dzīvesbiedrs nokļuva parādnieku sarakstā. "Reiz viņam jautāju par alimentiem. Piedāvāju – ja viņš vēlas turpmāk maksāt pats, nokārtošu, ka vairs nemaksā valsts. Viņš man atbildēja, lai paliek tā, kā ir. Viņš tāpat valstij neko neatmaksās," atzīst Marika.
Ārzemes neglābs
UGFA Dienai skaidro, ka prasību par paternitātes noteikšanu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu bērnam iespējams celt ne tikai pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas Latvijā, bet arī kompetentajā tiesā pēc atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ASV, Melnkalnē, Albānijā, Ukrainā, Norvēģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Turcijā, Kazahstānā vai Brazīlijā. Savukārt gadījumā, ja parādnieka dzīvesvieta ir ārzemēs un persona, kuras aprūpē ir bērns, vēlas saņemt uzturlīdzekļus no UGF, tad fonda administrācijā jāiesniedz noteiktas formas iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
solon
Kaspars
nor