Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par alkoholisko dzērienu apriti 2019. gadā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,9 litri, kas ir par 0,3 litriem mazāk nekā 2018. gadā. 2020. gada piecu mēnešu periodā (janvāris–maijs) kopumā alkoholisko dzērienu apjoms, kas tika nodots patēriņam, ir samazinājies par 12,9%, bet absolūtā alkohola apjoms – par 6,4% salīdzinājumā ar 2019. gada datiem piecu mēnešu griezumā. Samazinājums ir vērojams gan importēto alkoholisko dzērienu apritē – par 9,8%, gan Latvijā saražoto alkoholisko dzērienu apritē – par 7,1%. Vienlaikus jānorāda, ka līdz ar akcīzes nodokļa izlīdzināšanos starp Latviju un Igauniju un Covid-19 laikā ieviestajiem ierobežojumiem samazinājies Igaunijas pircēju skaits, tāpēc, iespējams, krities arī patērētā alkohola apjoms Latvijā.
Daudzu slimību cēlonis
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna norāda, ka, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārskatiem, alkohols ir ne vien atkarību izraisošs apreibinošs līdzeklis, bet arī cēlonis vairāk nekā 200 dažādiem veselības traucējumiem. Jo lielāks alkohola patēriņš, jo augstāks risks saslimt ar kādu no slimībām, kas saistītas ar alkohola lietošanu. Kopumā vairāk nekā 5% no visu slimību sloga izraisa alkohola kaitīga lietošana. Alkohola lietošana ir saistīta ar risku saslimt ar tādām slimībām kā psihiskie un uzvedības traucējumi, tostarp atkarība no alkohola, smagas neinfekcijas slimības, piemēram, aknu ciroze, dažas vēža formas un sirds un asinsvadu slimības. Ir arī konstatētas cēloņsakarības starp alkohola lietošanu un infekcijas slimību izplatību, piemēram, tuberkulozes, HIV/AIDS u. c.
Grādīgo dzērienu lietošana izraisa arī vardarbības un satiksmes negadījumu traumas. Alkohols un tā pārmērīga lietošana ir ne tikai svarīga medicīniska, bet arī sociāla problēma. PVO eksperti secinājuši, ka 2016. gadā alkohola lietošana pasaulē izraisījusi vairāk nekā trīs miljonus nāves gadījumu. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no šiem nāves gadījumiem bijuši vīriešu vidū. Alkohola lietošana izraisa nāvi un invaliditāti jauniem cilvēkiem – aptuveni 13,5% no visiem nāves gadījumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu, konstatēti cilvēkiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem.
"Liels skaits cilvēku, viņu ģimenes un sabiedrība cieš no alkohola kaitīgas lietošanas sekām, kas izpaužas kā vardarbība, traumas, garīgās veselības problēmas un slimības, piemēram, vēzis un insults. Ir pienācis laiks paātrināt pasākumus, lai novērstu šo nopietno apdraudējumu veselīgas sabiedrības attīstībai," paudis PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss.
Stirna norāda, ka alkohola lietošanas tradīcijas un no tām izrietošās sociālās uzvedības normas vēsturiski veidojušās tūkstošiem gadu, pārmantojot no paaudzes uz paaudzi. Tomēr attieksme pret alkoholu nekad nav bijusi viendabīga – sabiedrībā vienmēr ir bijuši gan atturībnieki, gan mēreni, gan pārmērīgi lietotāji. Alkohola reibuma pievilcība ir spēja izsaukt lietotājam patīkamas sajūtas – eiforiju, relaksāciju, mazās devās arī stimulāciju. Tomēr jāatceras, ka regulāra alkohola lietošana var novest pie devu palielināšanas un biežākas lietošanas, kas var radīt problēmas nākotnē. Viena vīna glāze reizi nedēļā varbūt nekaitē, bet, ja tas ir katru vakaru, tā jau var būt riskanta lietošana.
Pārmērīga alkohola lietošana neizbēgami rada kaitējumu – gan finansiālu, gan sociālu (ģimeņu iziršana, priekšlaicīgs veselības un darbspēju zudums, dzīves ilguma, sevišķi tās aktīvā perioda, saīsināšanās). Ilgstoša sistemātiska un pārmērīga alkohola lietošana kopā ar nelabvēlīgu iedzimtību un sociālajiem apstākļiem, kā arī alkohola lietošana stresa situācijās sekmē alkohola atkarības attīstību, akcentē narkoloģe.
Atkarības attīstību nosaka bioloģiskie, psiholoģiskie, ģimenes un sociālie riski, kas katram indivīdam ir savi, un tas būtu jāzina, pirms sākam lietot alkoholu un īpaši, ja ir tendence to darīt pastiprināti un bieži. "Alkohola lietošana vai nelietošana ir katra personīgā izvēle, bet, ja esat izlēmuši to darīt, atcerieties, ka katram no mums ir individuāla organisma reakcija uz apreibinošu vielu lietošanu, to var ietekmēt daudzi faktori un dažreiz līdz atkarības attīstībai ir tikai viens solis," brīdina Stirna.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 5. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!