Alsungā šogad notiks pirmie Svētā Miķeļa svētki

Katolisko Kurzemes suitu vēsture sākās 1623.gadā, kad Jēkaba dēls Johans Ulrihs fon Šverins, Alsungas novada mantinieks, atrodoties karadienestā pie Polijas karaļa, izraudzījās sev par līgavu Polijas aristokrāti Barbaru Konarsku. Johans Ulrihs pirms kāzām pārgāja katoļticībā un vēlāk lika to darīt arī sava novada zemniekiem. Viņš no saviem zemniekiem bija sev izveidojis pēc Varšavas galma parauga šūtos apģērbos ģērbtu svītu. Kopš tiem laikiem vārds «svīta» ir transformējies par vārdu «suiti», ar kuru vēl šodien ar lepnumu identificējas četru katolisko suitu pagastu – Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes – iedzīvotāji un to dzimtu pēcnācēji. Gadsimtu gaitā reliģiskās atšķirības starp katoļticīgajiem suitiem un apkārtējiem luterāņiem kļuva par cēloni tam, ka suitu novada iedzīvotāji pašizolējās no saviem kaimiņiem un radīja īpaši konservatīvu vidi, kurā saglabājās bagāta latviešu tradicionālā kultūra, sākot ar dziesmām, dejām, ticējumiem, tradīcijām, paražām, savu atšķirīgu mentalitāti un beidzot ar savu īpatnējo suitu dialektu un tautas tērpu nēsāšanu. Lai arī suitu kopienas pastāvēšana nākotnē ekonomisku un politisku iemeslu dēļ šodien ir vērtējama kā apdraudēta, Suitu kultūrvides fenomens ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī visas Ziemeļu un Austrumu Eiropas kontekstā. Tieši tāpēc ir sagaidāms, ka jau šogad 1.oktobrī _UNESCO _Komitejas ceturtās sesijas laikā Suitu kultūrtelpa tiks iekļauta _UNESCO _Pasaules nozīmes nemateriālās kultūras mantojuma to vērtību sarakstā.