Amatierkora diriģents mēnesī algā saņēmis 17 santīmu

Nav lielas atšķirības diriģenta profesionalitātē un darba ieguldījuma atkarībā no tā, vai viņš vada profesionālo vai amatierkori, tikai cits repertuāra līmenis; esmu dziedājusi gan vienā gan otrā. Profesionālā kori diriģentam ir daudz tikpat profesionālu palīgu - amatierkorī-labākajā gadījumā kormeistars, bet spēka un enerģijas vadīt kolektīvu vajag daudz vairāk. Mums Latvijā par laimi vēl ir ļoti labi diriģenti. Tie jāciena un jāatbalsta, tāpat kā sports un tā treneri.

nekāda vaina, supernetto šo to var iegādāties, galu galā, nav jau rimševics, gan iztiks.

Vai mēs neejam kaut kādos absurdos? Es kā dziedātāja tērēšu savu laiku un naudu maksājot diriģentam, un jūs iesiet uz Dziesmu svētku estrādi un priecāsieties ar MANU un diriģentu darbu un to uztversiet par visas valsts nopelnu? Par Valsts nacionālo bagātību, lepnumu? Ar kādām tiesībām jūs piesavinieties mana un manu diriģenta darba augļus un uzskatāt tos par kopīpašumu? Ja gribat - lai tie ir visu mūs KOPĪGI svētki, tad dalieties ar saviem un maniem nodokļiem un kopīgi metamies ballītes rīkošanas kasītē!

Kas ir tas, ko jūs stāstāt un rādāt par Latviju brīdī, kad esat ārzemēs? Vai gadījumā Dziesmu svētki nav viens no tiem Latvijas unikalitātes apliecinājumiem, par ko daudziem prātīgiem ārzemniekiem žoklis atkaras? Tikai žēl, ka mēs paši to neapzināmies un saprotam tikai tad, kad ārzemnieki pasaka – jā, Jūsu Dziesmu svētki ir tiešām kas īpašs. Un dīvaini, ka pat Padomju laikos „valsts vīri” saprata, ka šajā projektā IR vērts ieguldīt, neizskatās, ka līdzīgi domā brīvās Latvijas politiķi.. Un ar ko vēl mēs varam spīdēt uz pasaules skatuves – ja ne vien kultūru, mākslu un sportu?

Dace Melbārde ir jāatlaiž,šāda centra vadītājam ir jāmāk piesaistīt arī mecenāti+pie visa,cilvēks nemāk noteikt prioritātes!!!

to pļausi - nu Grendei nāksies pasvīst, lai labotu savu sociālā partnerisma laikā savārīto putru , kad pati lēma kultūrai atvēlēt nulli....

Nesaprotu, kādēļ šiem diriģentiem vispār kas jāmaksā, jo viņi diriģē a m a t i e r u korus. Diriģēšana (un arī dziedāšana) šinī gadījumā ir brīvprātīgs pienesums latviešu kultūras saglabāšanai. Protams, valsts šādas aktivitātes var atbalstīt, bet ne jau maksāt algas par amatieru pasākumiem. Tā ir tāda CCCP atlieka!

mūzikas skolās ir kori, skolēniem ir arī "solo dziedāšana", kas apmaksāta no valsts, bet dziedātājs tikai nožēlojami pīkst, jo katrs zin, ka balsi nostāda TIKAI 18 gados. Nerunājot ar klavierspēli, teorētiskiem priekšmetiem...Nauda un nauda ! Šos korus ar šo naudu vajag TIKAI vispāriglītojošās skolās, bet mūzikas skolās atstāt instrumentālistus . Un TIKAI ! Arī tos skolēnus, kas mācās tikai tāpēc, lai pavadītu brīvo laiku kāda uzraudzībā, un tos skolotājus, kas neko nevar iemācīt, jo nav talanta , ne gribas ( viņu ir ĻOTI daudz ! ), visus samazināt ! Nauda būs, ja to lietderīgi sadalīs tiešām profesionālām lietām. Notis, nošu lasīšanu un pazīšanu arī vajag pārcelt uz vispārizglītojošām skolām, tad dziedātāji itin viegli dziedās arī grūtos skaņdarbus dziesmu svētkos. Ārzemēs VISI koristi zin notis, pēc dzirdes nedzied...

Tā ir kultūrpolitikas lieta- ja ir koris, tad finansējumam ir jābūt vai no pašvaldības vai no pašiem dziedātājiem- Starp citu- koris un baznīcas Latvijā ir tās vietas, kur cilvēki kaut nedaudz uztur vēl savu garu veselību- ja tā nebūs, tad.... atliek blenzt Tv , kas visiem beidzas ar depresiju

nu labi es jau gadus 5 korī vairs nedziedu, bet nu man kā koristam jau ar neviens nekad neko, tas ir hobijs. saprotu tur skolas korim, kādam pusprofesionālam korim diriģentam var ko samaksāt, bet citādi kāda velna pēc, vai nu koristi paši maksā vai kora nav. nukad ej linijdejas dejot tad samaksāt par to ka tevi māca nevienasm nav problēmu, bet lūk korim vajag pašvaldibas algotu diriģentu. tur labākā gadijumā degvielu varetu apmaksāt ja teiksim koris latgalē bet diriģents rīgā. (ari tā ir bijis, ikdienā māca vietejais muzikas skolotājs un 2reiz mēnesī atbrauc diriģents no rīgas ieviest kārtibu)

ja runājam par vīru koru kustību - arī pārblīvēti sarežģītais koru repertuārs neveicina pašdarbības dziedāšanu. varēja jau sarežģītos darbus vairāk atstāt augstākā līmeņa koru skatēm. kopkora dziedājumam pietiktu ar pāris tādiem.

Tas ir ļoti labs rādītājs, būtu mēs krīzē, tad vispār neko nesaņemtu, bet tagad jau ir skaidri redzams ka mēs izejam no krīzes... . Ja ļoti gribas ēst, tad vajag palasīt Valda Dombrovska sarakstīto grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi», jo cilvēks var pārtikt arī no garīgās barības. Un vēl protams vajag pārbaudīt vai visi nodokļi godīgi nomaksāti un veikta iemaksa pensiju fondā, tad arī miegs būs labs.

Kurzeme arvien tika uzskatīta par latviskāko Latvijas daļu, bet šādas ziņas liek domāt, ka ZZS un Lemberga politika ir stipri papostījusi latviskumu viņiem pietuvinātajā reģionā.