ANO Cilvēktiesību padomes martā izveidotās Izmeklēšanas komisijas vadītājs Ēriks Mese ANO Cilvēktiesību padomes sēdē uzskaitīja virkni nopietnu pārkāpumu, kas pastrādāti Ukrainā kopš Krievijā iebrukuma sākuma 24.februārī.
Mese sacīja, ka komisija redzējusi pierādījumus par daudzām slepkavībām, tai skaitā cilvēkus ar sasietām rokām, un bērnu izvarošanu un spīdzināšanu.
"Pamatojoties uz komisijas savāktajiem pierādījumiem, tā ir secinājusi, ka Ukrainā ir pastrādāti kara noziegumi," paziņoja Mese.
Komisijas paziņojuma kategoriskais raksturs ir netipisks, jo ANO izmeklētāji parasti uztic galīgo kara noziegumu fakta apstiprinājumu tiesai un paši neizsakās tik kategoriski.
Taču komisija, ko veidoja trīs neatkarīgi eksperti, kas piektdien pirmo reizi mutiski atskaitījās ANO Cilvēktiesību padomei, paziņoja, ka gūti skaidri pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem.
Ukraina atzinīgi novērtēja komisijas atklājumus un uzsvēra to nozīmīgumu ceļā uz Krievijas saukšanu pie atbildības.
Krievijas pārstāvis sanāksmē nepiedalījās un nekomentēja ziņojumu, bet vairākas valstis, tai skaitā Baltkrievija, Sīrija un Venecuēla aizstāvēja Krieviju.
Mese sacīja, ka komandu īpaši pārsteidzis lielais slepkavību skaits un biežās acīmredzamās slepkavības pazīmes uz mirušo cilvēku ķermeņiem, piemēram, aiz muguras sasietas rokas, šautas brūces galvā un pārgrieztas rīkles.
Komisija izmeklē šādus nāves gadījumus 16 pilsētās un apdzīvotās vietās un cenšas dokumentēt ticamus apgalvojumus par daudziem līdzīgiem gadījumiem, atklāja Mese.
Līdz šim komisija izmeklējusi noziegumus Kijivas, Čerņihivas, Harkivas un Sumu apgabalos.
Izmeklētāji vēl nekomentēja atbrīvotajā Izjumā atklātos masu kapus un situāciju citās pilsētās, ko Ukrainas armija šomēnes atguva savā kontrolē. Taču daudzu valstu pārstāvji pievērsās arī šiem noziegumiem.
"Svinot Ukrainas apdzīvoto vietu atbrīvošanu Ukrainas austrumos, mēs nevaram nebaidīties par to, kādas Krievijas zvērības vēl tiks atklātas," padomes sēdē sacīja Lielbritānijas vēstnieks Saimons Menlijs.
Mese paziņoja, ka komisija plāno paplašināt izmeklēšanu, bet piebilda, ka tā jau ir saņēmusi "konsekventus ziņojumus par sliktu izturēšanos un spīdzināšanu", kas veikta nelikumīga ieslodzījuma laikā.
"Sarunu biedri aprakstīja piekaušanu, sišanu elektrošoku un piespiedu izģērbšanu, kā arī cita veida pārkāpumus šādās ieslodzījuma vietās," sacīja Mese. Viņš arī nosodīja aizturēto piespiedu pārvešanu uz Krieviju.
Mese sacīja, ka izmeklētāji "apstrādājuši arī divus Ukrainas spēku sliktas izturēšanās gadījumus pret Krievijas Federācijas karavīriem".
Mese atklāja, ka komisija dokumentējusi arī seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību pret upuriem vecumā no četriem līdz 82 gadiem.
Vairākos gadījumos izmeklētāji noskaidrojuši, ka vainīgie bijuši Krievijas karavīri, sacīja Mese, piebilstot, ka bijuši gadījumi, kad radinieki tikuši spiesti skatīties noziegumu pastrādāšanu.
Viņš sacīja, ka komisija ir dokumentējusi plašu noziegumu klāstu pret bērniem, tai skaitā vairāki bērni tikuši "izvaroti, spīdzināti un nelikumīgi ieslodzīti".
Komisija ziņoja, ka Krievijas karspēks izmantojis "sprādzienbīstamus ieročus ar plašu iedarbību apdzīvotās vietās", nogalinot neskaitāmus civiliedzīvotājus.
Mese paziņoja, ka komisija paplašinās izmeklēšanu, aptverot arī tā dēvētās filtrācijas nometnes, cilvēku piespiedu pārvietošanu un apgalvojumus, ka Krievijas bērni tiek pārvesti uz Krieviju adoptēšanai.
ASV vēstniece Mišela Teilore uzsvēra, ka šie jautājumi ir steidzami jāizmeklē, jo vairāki avoti apgalvo, ka Maskava "piespiedu kārtā deportējusi no 900 000 līdz 1,6 miljoniem Ukrainas pilsoņu".