Pētījumā, kas publicēts šā gada aprīlī, atklāts, ka Latvijas bērnu un jauniešu labklājības līmenis ir viens no zemākajiem starp visām 29 Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, aiz sevis atstājot vien Rumāniju. Pamats uztraukumam ir teju visās jomās, taču viskritiskākie rezultāti ir veselības, drošības un jauniešu uzvedības jomā.
Turklāt pētnieki uzsver, ka bērnu labklājības līmenis nav tieši saistīts ar valsts ekonomisko stāvokli un ienākumu līmeni. Kā izsakās UNICEF pētījumu centra direktors Gordons Aleksanders, lai arī bērnu tagadni un nākotni ietekmē valsts ekonomiskie apstākļi, šajā pētījumā parādīts, ka valsts sociālā un ekonomiskā politika ir tikpat nozīmīga. "Bērnu un jauniešu labklājības līmeni tieši ietekmē valsts izdevumu samazināšana sociālajās jomās un sociālo pabalstu apcirpšana. Finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme uz bērniem un jauniešiem ir atkarīga ne vien no pašas krīzes, bet lielā mērā no valdības pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem," uzsver Aleksanders.
Viskritiskākā situācija Latvijā ir veselības un drošības jomā. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā zīdaiņu, bērnu un jauniešu nāves gadījumu skaits ir viens no visaugstākajiem starp attīstītajām valstīm. Arī bērnu vakcināciju līmenis ir viens no zemākajiem - 90%.
Tāpat ļoti zemu novērtēta bērnu dzīvesvietas kvalitāte. Vidēji 22,4% no visām ģimenēm ar bērniem ir problēmas ar mājokļa kvalitāti - jumtu, sienām, logiem vai labierīcībām. Problēmas atklātas arī apkārtējās vides kvalitātē - gaisa piesārņojums ir visaugstākais Eiropā pēc Rumānijas, Grieķijas, Kipras un Bulgārijas.
Arī apkārtējās vides drošības ziņā, kas salīdzināta balstoties uz slepkavību līmeni valstīs, ir pamats uztraukumam. Latvijā slepkavību līmenis ir viens no augstākajiem - 4,8 slepkavības uz 100000 iedzīvotāju, kas starp pētītajām ES un OECD valstīm ir vēl augstāks tikai Lietuvā, Igaunijā un ASV.
Latvijas bērni un jaunieši uzrāda arī vienus no vissliktākajiem rezultātiem uzvedības un risku ziņā. Ar vardarbību skolās sastopas gandrīz puse skolēnu - 46% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka cieš no vienaudžu vardarbības un iebiedēšanas skolā. Savukārt smēķēšanas līmenis ir visaugstākais no visām pētītajām valstīm - 13,4% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā smēķē, un arī alkohola lietošana ir izplatīta - 25% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā atklāj, ka ir bijuši piedzērušies vismaz divas reizes. Augsts ir arī nepilngadīgo māmiņu skaits - 16 no katrām 1000 meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir dzemdējušas.
Salīdzinoši zemi ir novērtēta arī izglītības konkurētspēja starptautiskā līmenī. Pētījums gan atklāj arī dažas pozitīvas iezīmes - Latvija ierindojas salīdzinoši augstās pozīcijās ar izglītību un nodarbinātību saistītās jomās, piemēram, 89% no jauniešiem pēc vidējās izglītības turpina iegūt augstāko izglītību, kas ir devītais labākais rādītājs starp 29 valstīm. Vēl 92% no jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir nodarbināti, piedalās izglītībā vai darba praksē. Šajā jomā Latvija ierindojas 22.vietā.
UNICEF mudina valstu valdības analizēt sociāli ekonomiskās politikas ietekmi uz jauniešiem un ģimenēm ar bērniem un uzskatīt bērnus kā prioritāti, veidojot politiku. "Valsts uzņemšanās nodrošināt bērnu un jauniešu labklājību ir ne tikai morāls pienākums, bet arī praktiska vajadzība valsts izaugsmei," uzsver fonda pārstāvji.
Visaugstākais bērnu un jauniešu labklājības līmenis konstatēts Nīderlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Kaimiņi igauņi ierindojas 23.vietā un poļi 21.vietā. "Lai arī pēc pirmā acu uzmetiena izskatās, ka valstu pozīcija atkarīga no valdības ienākumiem un valsts iekšzemes kopprodukta, atskaitē tomēr atklājas, ka valsts ienākumu līmenis nav tieši saistīts ar bērnu labklājības līmeni. Slovēnijā, piemēram, bērnu labklājības līmenis ir augstāks nekā Kanādā, Čehijā augstāks nekā Austrijā un Portugālē augstāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs," stāsta UNICEF analītiķe Plavgo.
Pētījumā bērnu un jauniešu dzīves apstākļi tika pētīti piecās jomās - materiālā labklājība, veselība un drošība, izglītība, uzvedība un riski, kā arī dzīvesvietas un apkārtējās vides kvalitāte.
UNICEF darbības mērķis ir ANO Konvencijas par bērna tiesībām pamatprincipu ieviešana un nodrošināšana. UNICEF pētījumu centram ir ietekmīga loma ANO pētījumos, kas saistīti ar bērnu tiesībām un labklājību.