Pagājušā gada pavasarī Labklājības ministrija pansionātiem izsūtīja vadlīnijas, kā izvairīties no koronavīrusa - ierobežot apmeklētāju vizītes, monitorēt iemītnieku veselību, dezinficēt telpas. Rudenī kļuva skaidrs, ka ar vēstulēm nav pieticis, un arvien vairāk pansionātu pārvērtās par slimības perēkļiem. Līdz pagājušā gada beigām inficējušies bija 4000 jeb trešā daļa visu pansionātu iemītnieku, 137 bija miruši.
Labklājības ministrijai bija informācija par uzliesmojumiem tikai 25 valstij piederošajās veco ļaužu mītnēs. Nebija sistēmas, kā iegūt aktuālos datus no visiem pašvaldību pansionātiem.
Labklājības ministrija sāka rīkoties pēc divām premjera rezolūcijām, sūdzības Valsts kontrolei un koalīcijas partneru izteikta demisijas pieprasījuma ministrei. Šī gada 22. janvārī janvārī tā nosūtīja pansionātiem lūgumu sniegt informāciju, cik tajos ir saslimušo un mirušo.
Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Trīs nedēļās inficējies bija vēl tūkstotis, bet mirušo skaits pieaudzis par 112.
Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos.
Plāns bija ik nedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem, taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem līdz šai nedēļai ar Covid-19 saslimuši šeši tūkstoši pansionātu iemītnieku. Tā ir puse no visiem sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem. Miruši 379 cilvēki.
Ilze Arāja, SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja, stāsta, ka "ir sociālās aprūpes centri, kur ir visi saslimuši. Tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija vai atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē."
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) skaidro, ka jau vasarā esot rakstīju vēstules gan pašvaldību vadītājiem, gan sociālo dienestu vadītājiem, brīdinot par otro vilni. " Valsts sociālās aprūpes centros mēs ierīkojām izolācijas telpas, iepirkām dezinfekcijas līdzekļus un ierīkojām kameras, lai kontrolētu plūsmu."
Ministres aprakstītās investīcijas notikušas valstij piederošajos sociālās aprūpes centros. Pārējie pansionāti pieder pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un privātiem investoriem. Tie sūdzas, ka krīzē ir palikuši bez palīdzības.
Petraviča gan saka, ka "visa informācija, vadlīnijas, priekšlikumi, ieteikumi - viss tika sūtīts visiem vienādi. Bet, protams, pašvaldības atbild par savu dibināto iestādi, tās ir kā atbildīgā persona, un mēs savukārt par valsts sociālās aprūpes centriem."
Sociālās aprūpes centrā Mārsnēni Covid-19 uzplaiksnījis jau divas reizes. Taču tā kā centrs ir privāts, nekādu atbalstu krīzes pārvarēšanai no Labklājības ministrijas tas nav saņēmis.
Mārsnēnos”dzīvojošie maskas vairs nenēsā. Te saslima visi iemītnieki, dzīvību zaudēja astoņi. Inficētie darbinieki nedēļām ilgi dzīvoja pansionātā. Viņi bija spiesti strādāt, paši būdami slimi. Ministrijas solītās piemaksas darbiniekiem izrādījušās pārāk sarežģīti aprēķināmas.
Infekcija pansionātos tagad ienāk tikai divos veidos – no apslimušiem darbiniekiem vai no iemītniekiem, kas sērgu saķēruši slimnīcā.
Tagad sociālās aprūpes centri gatavojas epidēmijas trešajam vilnim. Līdz šim vakcīnas pirmo poti saņēmuši ap pieciem tūkstošiem pansionātos dzīvojošo. Pārējiem to neļauj tuvinieki vai mediķi, vai tas, ka viņi nesen Covid-19 ir pārslimojuši.
Pēc premjera lūguma Valsts kontrole sākusi pārbaudi, vai pasākumi epidēmijas otrā viļņa ierobežošanai pansionātos bijuši savlaicīgi un efektīvi. Tās rezultāti būs zināmi maijā.