Dara nepilnīgi
2005. gadā cilvēku ar invaliditāti organizācijas panāca, ka valsts izveido speciālu izgulējumu ārstēšanas programmu. To sākotnēji īstenoja Brūču klīnika, taču 2015. gadā pilnībā pārņēma RAKUS. Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis Mārtiņš Karnītis Dienai atzīmē, ka šobrīd nevalstiskās organizācijas ar situāciju nav apmierinātas, jo programmas darbībā saskata virkni problēmu. Statistika liecina, ka pērn kopējā 12 mēnešu izpilde ir tikai 65%. No plānotā ikgadējā finansējuma 1,25 miljoniem eiro slimnīcai par pakalpojumu pērn izmaksāti 81 12 74 eiro. Taču tajā pašā laikā cilvēki ar izgulējumiem netiek uzņemti, gaida rindās vai arī tiek pierunāti ārstēties mājās vai citur ārpus stacionāra, apgalvo Karnītis.
Nevalstiskās organizācijas kā galveno problēmu saskata nevēlēšanos šo programmu pilnvērtīgi īstenot, jo tas prasa gan atbilstoši apmācītu personālu, gan ļoti rūpīgu pacientu aprūpi. Viens ir aprūpēt pacientu ar lauztu kāju, kuram jāpalīdz tikt ratiņkrēslā, bet pavisam kas cits – ja cilvēks ir pilnībā gulošs. Pēc Karnīša teiktā, RAKUS uzņem pacientus ar vieglākiem izgulējumiem, ar kuriem varētu tikt galā arī citās slimnīcās, bet pacientiem ar nopietnākām problēmām dažādu iemeslu dēļ tiekot atteikts. Iepriekš loma bijusi arī finansiālajam aspektam, slimnīca saredzējusi peļņas iespējas – pilnu finansējumu tā saņēma arī tad, ja pacientus uzņēma mazāk. Tagad finansēšanas modelis mainīts, un valsts maksā tikai par konkrētu pacientu ārstēšanu. Šīs izmaiņas ir nevalstisko organizāciju panāktas, atzīmē Karnītis.
Uz problēmām norāda arī Brūču klīnikas plastiskais ķirurgs Olafs Libermanis, kura pārraudzībā iepriekš programma realizēta. Viņš norāda arī uz letāliem gadījumiem, uzsverot, ka RAKUS nebija gatava šos pacientus pārņemt un tam sekas jau var redzēt.
Neviens netiek galā
Cita problēma ir ārstniecības iestāžu nespēja novērst izgulējumu rašanos. Ir vadlīnijas, rekomendācijas, bet nav personāla, kas tām sekotu. Piemēram, ik pa laikam parādās jauni palīglīdzekļi, lai izgulējumi nerastos, bet personāls nav apmācīts, kā tos pareizi izmantot. Pēc Karnīša domām, RAKUS kā universitātes slimnīcai būtu pienākums uzņemties apmācību programmu, rīkot seminārus un izglītot kolēģus par šo tēmu.
Biedrībā arī atzīmē, ka, pacientiem vēršoties Veselības inspekcijā (VI) ar sūdzībām, ne vienmēr izdodas saņemt objektīvu vērtējumu. Inspekcijā trūkst ekspertu, bet tie, kas izskata sūdzības saistībā ar izgulējumiem, pēc tam savus ārsta sertifikātus atjauno pie tām pašām personām, kurām piemērots sods. Dienai konkrēto personu kompetenci un spēju būt objektīviem inspekcijā nekomentē, vien norādot, ka pacientam ir tiesības lēmumu apstrīdēt Veselības ministrijā vai vērsties tiesā. Biedrībā šobrīd ir izstrādāti ieteikumi, kā situāciju uzlabot, bet intereses no iesaistītajiem neesot.
Luksusa aprūpe
Nevalstisko organizāciju pārmetumiem Austrumu slimnīcā nepiekrīt. Stacionāra Biķernieki Ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs Arnolds Jezupovs Dienai skaidro, ka izgulējumu programmai stacionārā ir desmit gultas, kas paredzētas pacientiem ar smagiem izgulējumiem. Tur strādā zinošs personāls, un aprūpe tiekot nodrošināta saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem. "Faktiski tur ir luksusa aprūpe," atzīmē ārsts. Taču smago izgulējumu ārstēšana ilgst pat vairākus mēnešus. "Ja tās desmit gultas ir aizņemtas, tad, protams, vienpadsmito nevar paņemt. Cilvēki citreiz jautā – vai nevar par naudu? Bet tīri fiziski – kur? Divos stāvos liks? Taču nē," uzsver Jezupovs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 11.jūlija, numurā!
Pensionārs