Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Anna Strapcāne

Pedagogi šogad vēl gaidīšanas režīmā(5)

Pēc nepilnām divām nedēļām skolēni ar asteru pušķiem dosies pēc jaunām zināšanām. Vienlaikus šis mācību gads neiezīmējas ar lielām pārmaiņām un jaunumiem. Galvenokārt tiek turpināts iesāktais un dots laiks, lai pedagogi varētu sagatavoties kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai.

Partiju piedāvājums izglītībā: Ideju trūkums un utopija(24)

Uz 13. Saeimu startējošo partiju īsajās programmās izglītības jautājumiem atvēlēta samērā plaša vieta, taču nozarē strādājošie norāda uz svaigu ideju trūkumu. Tāpat daudzi priekšlikumi ir utopiski un bieži sastopamas tukšas frāzes vai jau vecas idejas un iesāktie procesi ietērpti citos vārdos.

Darbaspēks – jaunie vecāki(4)

No nākamā gada vecāki, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, iespējams, varēs strādāt ceturto daļu slodzes, pilnībā saglabājot valsts pabalstu. Šis ir risinājums, ko darbinieku trūkuma dēļ piedāvā uzņēmēji, un Labklājības ministrija (LM) ir piekritusi izvērtēt šādu variantu, jo būtībā tas ir spoguļattēls esošajai situācijai. Jāanalizē gan pagātnes pieredze, kad līdzīga sistēma tika izmantota negodprātīgi.

Nauda par citu lēmumiem, nevis savu darbu(7)

88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerēja paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sola protesta akcijas.

Vērtēs akadēmiskā personāla terminēto darba līgumu atbilstību Satversmei(8)

Gan Augstākās izglītības padome (AIP), gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) cer, ka Satversmes tiesa (ST) varētu atcelt normas, kas ierobežo termiņu, uz cik ilgu laiku tiek slēgts darba līgums ar akadēmiskajā amatā ievēlētu personu, tajā skaitā profesoriem. Jautājums, vai ar citu mehānismu var gūt pārliecību par personāla kvalifikāciju?

Latvijai jāzaudē HIV karaļvalsts statuss(10)

Valstij nodrošinot savlaicīgāku ārstēšanas sākšanu HIV pacientiem, nevalstiskās organizācijas cerēja, ka ievērojami pieaugs terapiju saņemošo cilvēku skaits, taču tā nav noticis. Tas rada bažas, vai pilnībā tiek izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns.

Praksēs laukos stabils interneta pieslēgums ir problēma

Labs interneta pieslēgums ārstniecības iestādēm ir obligāta prasība. Ja ģimenes ārstam nebūs iespējas izrakstīt, piemēram, elektronisko darbnespējas lapu, viņa prakse nevarēs veiksmīgi darboties. Vienlaikus stabils interneta pieslēgums laukos vietām ir tikai ciemiņš. Tāpat ārstiem aizvien ir grūtības darbā ar e-veselību gan pašas sistēmas, gan, iespējams, nepietiekamo prasmju dēļ. Turpinot rakstu sēriju Dienas projekta Nepieslēgtie ietvaros, šoreiz pievēršamies ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm lauku reģionos.

Latvijai nevēlas būt sveši(12)

"Es negribu atbraukt un justies te svešs," Dienai saka Ralfs Magnuss Ritums. Viņš ir viens no 24 diasporas jauniešiem, kas vēlas nostiprināt latviešu valodas zināšanas un izzināt savu senču kultūru. Latviešu valodas un kultūras vasaras skola latviešu diasporai Latvijas Universitātē (LU) tiek rīkota pirmo reizi. Dienas uzrunātie dalībnieki cer, ka nākotnē viņu saikne ar Latviju būs ciešāka.

Valsts samaksās starpību(1)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) par nevienlīdzīgo situāciju, kādā ir pirmsskolas pedagogi, kuri strādā ar pusotra līdz četrus gadus veciem bērniem, runā jau daudzus gadus. Tagad, priekšvēlēšanu periodā, arodbiedrībā cer, ka viņus beidzot sadzirdēs. Valdības līmenī pagaidām gan ir tikai izpratne, ka ieilgusī nevienlīdzība pakāpeniski jānovērš.

Koncertzāli atkal plāno uz AB dambja(26)

Nacionālā koncertzāle ir Kultūras ministrijas (KM) galvenā prioritāte attiecībā uz ministrijas infrastruktūru. Par tās nepieciešamību jau runā vairāk nekā desmit gadu. Šobrīd no vairākām iecerēm par atrašanās vietu un sadarbības modeļiem ministrija atsakās, vienlaikus atkal aktuāls ir plāns par koncertzāles būvniecību uz AB dambja Rīgas centrā.

Latvijas sirdspuksti visapkārt zemeslodei(1)

Japāņu jauktais koris no Tokijas ir pierādījums tam, ka Latviju var iemīlēt, arī dzīvojot 8000 kilometru attālumā, un pat īsā laikā iemācīties latviešu valodu. Taču, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos, tos izdzīvojot un izjūtot līdzi vietējiem kā unikālu svētumu, kolektīvi mēro garu ceļu arī no daudzām citām pasaules valstīm.

Tūkstošiem balsu un soļu dipoņa, kas kopā veido svētkus(4)

Ar krastmalā ieraudzītiem sabraukušajiem autobusiem un dziedātāju un dejotāju pūļiem jau pieticis, lai acīs sariestos asaras un patiesi noticētu, ka "mēs arī esam šeit!". Neviens no Dienas uzrunātajiem svētku dalībniekiem nav izvēlējies dejot vai dziedāt ar mērķi tikai nokļūt Dziesmu un deju svētkos. Tā ir viņu aizraušanās, par kuru deg acis. Vēl pirms svētku lielajiem noslēguma koncertiem sāpošās kājas un nogurums nespēj aizēnot visaptverošo vienotības sajūtu. Šī ir bijusi nedēļa, kas ļauj katram sajusties novērtētam un vajadzīgam.

Augstskolas gaida studētgribētājus(1)

Sākot no šodienas, vairākās augstskolās klātienē gaidīs jaunos studētgribētājus. Augstākās izglītības iestādēs cer, ka interesentu loks būs plašs un izdosies uzņemt līdzīgu skaitu studentu kā pērn. Dienas uzrunātie vidusskolas beidzēji savā augstskolas izvēlē galvenokārt balstījušies uz citu atsauksmēm.

Svētki caur dalībnieku emocijām

Jau no rītdienas Rīgā būs cita noskaņa – galvaspilsētā pulcēsies 43 219 XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki. Tie, kuriem šie svētki nebūs pirmie, šogad sagaida īpašus pārdzīvojumus, bet jaunpienācēji grib piedzīvot to, kas dzirdēts no pieredzējušajiem.

Skolām jābūt pieslēgtām(2)

Dienas projekta Nepieslēgtie izveidotajā interaktīvajā kartē aizvien vairāk iezīmējas vietas Latvijā, kur mājsaimniecībām internets nav pieejams vai tā izmantošanā ir būtiski šķēršļi. Izglītības iestādēs šāda situācija nedrīkst būt – tām jābūt pieslēgtām. Diskusija biežāk ir par to, cik mērķtiecīgi tas tiek izmantots. Diena novērojusi, ka dažas izglītības iestādes aizvien izvēlas pieturēties pie papīra formāta, uzturot klases žurnālus un nodrošinot skolēniem dienasgrāmatas.

Peldbaseini pašvaldībās "aug" kā sēnes pēc lietus(8)

Pašvaldībās atzīst – peldbaseinu būvniecība finansiāli neatmaksājas, taču tam ir citi naudā neizmērāmi labumi. Šobrīd būtībā novērojams pat baseinu celtniecības bums – vairākās vietās nesen grieztas atklāšanas lentītes, citur norit būvdarbi vai apstiprinātas vismaz ieceres. Turklāt visur tam redz pamatojumu, lai gan, skatoties no malas, grūti saprast, vai būs iedzīvotāji, kuri šo pakalpojumu izmantos. Atsevišķu pašvaldību vēlmi pēc peldbaseina min kā piemēru naudas izšķērdēšanai.

Mazajai skolai nepazust lielajā

Jūrmalas domes sēdē šodien lemj par sākumskolas Taurenītis reorganizāciju. Pēc vecāku protestiem ir panākts kompromiss, taču vēl nav skaidrs, kur skola nākotnē atradīsies. Vecākiem gan būtiskāks ir jautājums, kā noturēt augsto izglītības kvalitāti.

Atgriežas pie sasaistes ar nodokļiem(6)

Pēc četriem gadiem Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs piesaistīts ieņēmumiem no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un un azartspēļu nodokļiem. Vienlaikus tas nenodrošinās tik lielu finansējuma pieaugumu, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī.

Skolotāju algas pašvaldību lēmumu tīklos(1)

Pāris turpmākos gados pedagogi uz lielāku atalgojumu var cerēt vien tad, ja viņu pašvaldība ir cītīgi strādājusi pie skolu tīkla sakārtošanas vai izpilda konkrētas prasības attiecībā pret skolēnu un skolotāju skaitu. Lai celtu algu visiem, naudas neesot, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā godīgākais variants ir apbalvot tos, kas sistēmā radījuši lielāko ietaupījumu. Ministrijas ieceri bija plānots izskatīt šodien valdībā, taču, ņemot vērā, ka vairākām organizācijām nav bijusi iespēja ar ziņojumu laikus iepazīties, jautājums par nedēļu atlikts.

Līdz šim Latvijā glābējsilītēs atstāti 44 mazuļi, ieviesto praksi novērtē arī citur(4)

Mediķi, atskanot signālam, ka glābējsilītē ievietots mazulis, jūtas divējādi. Ir prieks, ka bērns ir vesels un nonācis labās rokās, bet vienlaikus pārņem skumjas, jo vecāki no viņa ir atsacījušies. Līdz šim Latvijā glābējsilītēs atstāti 44 bērni – būtībā divas klases, kas ir ļoti daudz. Te ieviesto praksi citās valstīs vērtē atzinīgi.

Ar vienkāršu vidusskolu vairs nepietiek(17)

Iespēja skolēniem 11. un 12. klasē izvēlēties, kurus mācību priekšmetus apgūt padziļināti, visticamāk, nozīmēs arī pašu vidusskolu specializāciju. Vienlaikus izaicinājums būs panākt, ka reģiona ietvaros skolēniem tiek dota pietiekami liela iespēja izvēlēties. Deputāti vairs šai iecerei šķēršļus neliek.

Mērīs studiju programmu kvalitāti(2)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā kompromisu piedāvā veikt samērā nelielas izmaiņas studiju virzienu akreditācijas procesā, lai novērstu izveidojušos haosu augstākajā izglītībā. Vienlaikus tā neatkāpjas no vēlmes rūpīgāk izvērtēt katras studiju programmas kvalitāti. Arī augstskolas to saskata kā pieņemamu variantu līdz brīdim, kad izdotos pāriet uz augstskolu institucionālo akreditāciju.

Reģionālajās slimnīcās būs pieejams pediatrs(3)

Apstiprinot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu līdz 2020. gadam, paredzēts, ka turpmāk pediatriem būs jābūt pieejamiem arī reģionālajās slimnīcās. Līdz šim šajā un citos jautājumos bijušas domstarpības, tāpēc plāna izstrāde krietni aizkavējusies. Rezultāts gan panākts, un uzsvars plānā likts uz sievietes un bērna veselības aprūpi plašākā spektrā. Iepriekš pasākumi bija vērsti uz grūtnieču un jaundzimušo aprūpi.

Miljoni darbam ārpus Rīgas(4)

Ārstu trūkums reģionos ir samilzusi problēma, tāpēc Veselības ministrija (VM) radusi instrumentu, kā mudināt mediķus tomēr izvēlēties darbu ārpus galvaspilsētas. Piekrītot piecus gadus strādāt reģionā, būs iespēja pieteikties diezgan būtiskam finansiālam atbalstam. Kopumā tam paredzēti 10 miljoni eiro. Tie, kuri jau strādā ārpus Rīgas vai gatavojas to darīt, gan norāda, ka tas būs papildu garants tiem, kas jau šo lēmumu ir pieņēmuši, bet diez vai galvenā motivācija mainīt dzīves un darba vietu.

No iekaltām biļetēm līdz ekrānam(1)

Vienalga, vai eksāmens saistās ar mutiskām atbildēm ģeometrijā, diktora balsi no melnbalta ekrāna aktu zāles galā vai skolēnu ieurbtajiem skatieniem uzdevumu lapās, tas savu nozīmi nemaina. Iespējams, baltas blūzes un puķes skolotājiem gan šajā dienā nomainījusi digitalizācijas laikmetam raksturīgā atsvešinātība, bet eksāmenu laiks skolās joprojām ir īpašs.

Sešgadnieki uz skolu neies(10)

"Dzīvs suns ir labāks par beigtu lauvu," tā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) Dienai komentē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu lēmumu atteikties no idejas par sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē un jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas atlikšanu par gadu.

"Visa dzīve" pa dienu kastē pie skolotāja

Skolas telpās mobilos telefonus bez pedagoga uzaicinājuma lietot aizliegts – šāda prasība noteikumos parādās vairākās izglītības iestādēs. Bērnu atkarība no telefona jau ir nopietna problēma, un arī izglītības iestādēm ir jāiegulda sava artava, lai meklētu risinājumus, uzskata atkarību speciālisti

Pārbauda izturības robežu(3)

Slimnīcās atzīst – nav normāli, ka mediķi strādā pusotru slodzi un pat vairāk, taču tā joprojām ir nepieciešamība, lai spētu iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus. Nesen Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas atceļ tiesības ārstniecības iestādēm nodarbināt ārstus un māsas vairāk nekā slodzi, par to nemaksājot dubultā, tagad vēl vairāk iezīmē mediķu trūkumu. Jautājums, būs vai nebūs nauda virsstundu apmaksai, pat vairs nav būtiskākais.

Svētkos mazāka slodze, labāks ēdiens

Līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem atlikušas nepilnas 40 dienas. Šobrīd notiek darbs, lai sakārtotu pēdējos organizatoriskos darbus, to skaitā izpildītu ugunsdrošības prasības tajās izglītības iestādēs, kur koristi un dejotāji būs izmitināti. Rūpīgi vērtēta arī 2013. gada Dziesmu un deju svētku pieredze, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas, piemēram, attiecībā uz dalībnieku slodzi.