Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Anna Strapcāne

Reiz dzīvoja... skola(18)

Skolas Latvijā tiek likvidētas katru gadu. Kopš 1991./1992. mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997. mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, iepriekš, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vēstīja aģentūra LETA. Taču pirmo lielo skolu slēgšanas vilni piedzīvojām 2009. gadā – ekonomikas krīzes sākumā. Togad pašvaldības lēma par 57 skolu slēgšanu, vēl daudzām skolām samazināja izglītības pakāpi, piemēram, pamatskolas kļuva par sākumskolām, daudzas izglītības iestādes apvienoja.

Siguldā jau veido ģimenes ārstu klīniku

Lai veicinātu prakšu attīstību, uzlabotu pieejamību ģimenes ārstu pakalpojumiem, kā arī mudinātu ģimenes ārstus sadarboties savā starpā un ar speciālistiem, no Eiropas Savienības struktūrfondiem ir pieejami 4,5 miljoni eiro. Šobrīd gan nav skaidrs, cik lielā mērā šis atbalsts tiks izmantots un vai izdosies īstenot ieceri par pieciem primārās aprūpes centriem.

Vajag ģimenes bērnunamu iztukšošanai(3)

Šobrīd aizvien vairāk cilvēku savās ģimenēs ir gatavi uzņem bērnus no institūcijām. Vienlaikus tas nav pietiekami, lai bērnunami būtu tukši. Papildus ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidei Labklājības ministrija (LM) ir gatava mudināt sabiedrību par šiem jautājumiem domāt vēl vairāk un rīkoties.

Dažos aspektos pat pie līderiem(1)

Jaunākais Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību Education at a Glance 2018: OECD Indicators Latvijai iezīmē gan glaimojošus aspektus, gan problēmas, kas nākotnē jārisina. Eksperti norāda uz mazajām klasēm, jaunu pedagogu trūkumu un problēmām ar atalgojumu. Vienlaikus pasaules attīstītāko valstu klubiņā Latvija ir, piemēram, attiecībā uz augstākās izglītības internacionalizāciju.

No acīm noslēpjot cigaretes, vēlamo efektu nesasniegšot(13)

Līdz šim Saeimas pieņemtie lēmumi paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Šādi ierobežojumi vērsti uz jauniešu auditoriju un cilvēkiem, kuri ir atmetuši vai vēlas atmest smēķēšanu. Tagad, pirms likuma grozījumu galīgās apstiprināšanas, atkal tiek uzsvērti argumenti par neērtībām mazajiem tirgotājiem un lielākiem kontrabandas riskiem.

Nauda tagad, kvalitāte vēlāk

Rit jau otrā septembra nedēļa, bet pedagogi joprojām nezina, kādu atalgojumu šogad saņems. Lai to palielinātu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pretī prasa augstāku kvalitāti, un domstarpību dēļ šis jautājums iesprūdis valdības gaiteņos. Rīt gan varētu būt lielāka konkrētība, jo, panākot kompromisu par kritērijiem vidusskolām, pozitīvs lēmums būs arī par algām.

Pensijas aploksnē neviens nemaksās(33)

Aplokšņu algas Latvijā joprojām ir būtiska problēma. Pērn budžetā to dēļ nav iekasēti 663,81 miljons eiro. Vienlaikus cilvēkiem trūkst izpratnes par to, ko nākotnē viņiem nozīmēs nesamaksātais sociālais nodoklis. Uzlabojumi gan esot lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru.

Bēres plastmasas salmiņiem(12)

No 2019. gada veikalos plastmasas iepirkumu maisiņi vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Šāds lēmums Latvijā pieņemts, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nospraustos mērķus. Tagad gan jādomā, kā spert vēl vienu soli tuvāk videi draudzīgai politikai, jo cīņā ar plastmasas atkritumiem Eiropā plāno aizliegt vairākus vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumus, piemēram, salmiņus un traukus. Neizmantot plastmasas salmiņus ēdināšanas sektorā Latvijā mudina jau tagad.

Jaunais saturs skolās digitāls(2)

Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās lielāks solis tiks sperts digitalizācijas virzienā. Gada beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno rīkot atklātu projektu iesniegumu atlasi, kurā komersanti varēs pretendēt uz atbalstu digitālo mācību līdzekļu (DML) izstrādē vai adaptācijā. Tam paredzēti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro. Vienlaikus būs jāpārvar jau šobrīd konstatētie šķēršļi – tehnoloģiju nepietiekamība un pašu pedagogu nekompetence ar šiem digitālajiem rīkiem strādāt.

Pirmais septembris bez skolas(6)

Upītes ciemam Latvijas pierobežā šis ir pirmais mācību gads bez skolas. Vecākiem un skolotājiem acīs asaras, emociju daudz. Tomēr kā šāds lēmums ietekmēs ne tikai bērnu, bet arī konkrētās vietas turpmāko nākotni? Žurnāls SestDiena un laikraksts Diena sāk rakstu sēriju par to, ko ilgtermiņā nozīmē skolu slēgšana.

Palīgā braucēju naktīs būs mazāk

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) jau ieplānoto diennakts brigāžu pārveidošanu darbam tikai dienā plāno pabeigt, kā iecerēts. Dienestā tās nesauc par reformām, bet par pielāgošanos operatīvajai situācijai. Kompromiss ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) panākts galvenokārt par atbalstu darbiniekiem.

Pienācis laiks Ķīļa planšetdatoriem(11)

Par to, vai skolas ir gatavas un kāpēc tām vajadzētu spert lielāku soli digitalizācijas virzienā, žurnālistei Annai Strapcānei stāsta Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela.

Pašattīrījusies Vienotība pret populismu(57)

Partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV), no kuras kopā ar vēl piecām partijām startēs pašlaik koalīciju veidojošā Vienotība, šobrīd nevar lepoties ar lielu popularitāti un vēlētāju atbalstu. Taču Vienotības līderi ir pārliecināti par apvienības uzvaru. Kā savus plusus JV uzsver eiropeiskumu, politisko pieredzi, gatavību veikt reformas un spēju veidot pierādījumos balstītu politiku.

Dekoratīvi uzlabos pensionāru un ģimeņu labklājību(21)

Solījumi uzlabot Latvijas iedzīvotāju labklājību atrodami gandrīz visu partiju īsajās programmās. Dienai, vairāk pievēršoties pensijām un atbalstam ģimenēm ar bērniem, nākas secināt, ka būtisku pārmaiņu varētu arī nebūt. Lai gan vairāki solījumi ir reāli izpildāmi, tie nenovērsīs, piemēram, Latvijas iedzīvotāju skaita mazināšanos.

Skola bez rāmjiem ar bērnu centrā(1)

Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais savos 27 gados ir jaunākais šāda amata ieņēmējs Latvijā. Viņš sarunā ar žurnālisti Annu Strapcāni stāsta par mūsdienu prasībām atbilstošu skolu un Latvijas iespējām attīstīt savu jaunuzņēmumu veiksmes stāstu.

Pirms jaunā mācību gada jāmeklē cita skola(10)

Vairākiem skolēniem pēdējā brīdī ir jāmeklē cita izglītības iestāde, jo vien divas nedēļas pirms jaunā mācību gada Saulkrastu novada dome lēma Saulkrastu vidusskolā neatvērt 10. klasi. Vecāki pārmet īstermiņa domāšanu un pašvaldības nevēlēšanos sakārtot skolu tīklu. Saulkrastu vidusskolas mājaslapā aizvien gozējas jūlija beigās ievietota ziņa, ka 10. klase šogad tiks atvērta un skola gaida pieteikumus. Par to pārliecināti bija arī deviņu skolēnu vecāki, līdz brīdim, kad 17. augustā ārkārtas sēdē Saulkrastu dome lēma citādāk. Skolēnu skaits nav pietiekams, lai klasi varētu atvērt, tāpēc šie bērni, ja vēlēsies, varēs mācīties sešus kilometrus attālajā Zvejniekciema vidusskolā.

Pedagogi šogad vēl gaidīšanas režīmā(7)

Pēc nepilnām divām nedēļām skolēni ar asteru pušķiem dosies pēc jaunām zināšanām. Vienlaikus šis mācību gads neiezīmējas ar lielām pārmaiņām un jaunumiem. Galvenokārt tiek turpināts iesāktais un dots laiks, lai pedagogi varētu sagatavoties kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanai.

Partiju piedāvājums izglītībā: Ideju trūkums un utopija(24)

Uz 13. Saeimu startējošo partiju īsajās programmās izglītības jautājumiem atvēlēta samērā plaša vieta, taču nozarē strādājošie norāda uz svaigu ideju trūkumu. Tāpat daudzi priekšlikumi ir utopiski un bieži sastopamas tukšas frāzes vai jau vecas idejas un iesāktie procesi ietērpti citos vārdos.

Darbaspēks – jaunie vecāki(4)

No nākamā gada vecāki, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, iespējams, varēs strādāt ceturto daļu slodzes, pilnībā saglabājot valsts pabalstu. Šis ir risinājums, ko darbinieku trūkuma dēļ piedāvā uzņēmēji, un Labklājības ministrija (LM) ir piekritusi izvērtēt šādu variantu, jo būtībā tas ir spoguļattēls esošajai situācijai. Jāanalizē gan pagātnes pieredze, kad līdzīga sistēma tika izmantota negodprātīgi.

Nauda par citu lēmumiem, nevis savu darbu(7)

88 pašvaldības šogad pedagogiem varēs izmaksāt lielākas vai mazākas prēmijas, jo strādājušas pie skolu tīkla sakārtošanas, taču šis nav scenārijs, uz ko cerēja paši skolotāji – iepriekš bija solījums pēc grafika paaugstināt atalgojumu visiem. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo brīdi minimālā atalgojuma celšanai min tikai 2020. gadu, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sola protesta akcijas.

Vērtēs akadēmiskā personāla terminēto darba līgumu atbilstību Satversmei(8)

Gan Augstākās izglītības padome (AIP), gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) cer, ka Satversmes tiesa (ST) varētu atcelt normas, kas ierobežo termiņu, uz cik ilgu laiku tiek slēgts darba līgums ar akadēmiskajā amatā ievēlētu personu, tajā skaitā profesoriem. Jautājums, vai ar citu mehānismu var gūt pārliecību par personāla kvalifikāciju?

Latvijai jāzaudē HIV karaļvalsts statuss(10)

Valstij nodrošinot savlaicīgāku ārstēšanas sākšanu HIV pacientiem, nevalstiskās organizācijas cerēja, ka ievērojami pieaugs terapiju saņemošo cilvēku skaits, taču tā nav noticis. Tas rada bažas, vai pilnībā tiek izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns.

Praksēs laukos stabils interneta pieslēgums ir problēma

Labs interneta pieslēgums ārstniecības iestādēm ir obligāta prasība. Ja ģimenes ārstam nebūs iespējas izrakstīt, piemēram, elektronisko darbnespējas lapu, viņa prakse nevarēs veiksmīgi darboties. Vienlaikus stabils interneta pieslēgums laukos vietām ir tikai ciemiņš. Tāpat ārstiem aizvien ir grūtības darbā ar e-veselību gan pašas sistēmas, gan, iespējams, nepietiekamo prasmju dēļ. Turpinot rakstu sēriju Dienas projekta Nepieslēgtie ietvaros, šoreiz pievēršamies ārstniecības iestādēm, īpaši ģimenes ārstu praksēm lauku reģionos.

Latvijai nevēlas būt sveši(12)

"Es negribu atbraukt un justies te svešs," Dienai saka Ralfs Magnuss Ritums. Viņš ir viens no 24 diasporas jauniešiem, kas vēlas nostiprināt latviešu valodas zināšanas un izzināt savu senču kultūru. Latviešu valodas un kultūras vasaras skola latviešu diasporai Latvijas Universitātē (LU) tiek rīkota pirmo reizi. Dienas uzrunātie dalībnieki cer, ka nākotnē viņu saikne ar Latviju būs ciešāka.

Valsts samaksās starpību(1)

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) par nevienlīdzīgo situāciju, kādā ir pirmsskolas pedagogi, kuri strādā ar pusotra līdz četrus gadus veciem bērniem, runā jau daudzus gadus. Tagad, priekšvēlēšanu periodā, arodbiedrībā cer, ka viņus beidzot sadzirdēs. Valdības līmenī pagaidām gan ir tikai izpratne, ka ieilgusī nevienlīdzība pakāpeniski jānovērš.

Koncertzāli atkal plāno uz AB dambja(26)

Nacionālā koncertzāle ir Kultūras ministrijas (KM) galvenā prioritāte attiecībā uz ministrijas infrastruktūru. Par tās nepieciešamību jau runā vairāk nekā desmit gadu. Šobrīd no vairākām iecerēm par atrašanās vietu un sadarbības modeļiem ministrija atsakās, vienlaikus atkal aktuāls ir plāns par koncertzāles būvniecību uz AB dambja Rīgas centrā.

Latvijas sirdspuksti visapkārt zemeslodei(1)

Japāņu jauktais koris no Tokijas ir pierādījums tam, ka Latviju var iemīlēt, arī dzīvojot 8000 kilometru attālumā, un pat īsā laikā iemācīties latviešu valodu. Taču, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos, tos izdzīvojot un izjūtot līdzi vietējiem kā unikālu svētumu, kolektīvi mēro garu ceļu arī no daudzām citām pasaules valstīm.

Tūkstošiem balsu un soļu dipoņa, kas kopā veido svētkus(4)

Ar krastmalā ieraudzītiem sabraukušajiem autobusiem un dziedātāju un dejotāju pūļiem jau pieticis, lai acīs sariestos asaras un patiesi noticētu, ka "mēs arī esam šeit!". Neviens no Dienas uzrunātajiem svētku dalībniekiem nav izvēlējies dejot vai dziedāt ar mērķi tikai nokļūt Dziesmu un deju svētkos. Tā ir viņu aizraušanās, par kuru deg acis. Vēl pirms svētku lielajiem noslēguma koncertiem sāpošās kājas un nogurums nespēj aizēnot visaptverošo vienotības sajūtu. Šī ir bijusi nedēļa, kas ļauj katram sajusties novērtētam un vajadzīgam.