Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Anna Strapcāne

Pārbauda izturības robežu(3)

Slimnīcās atzīst – nav normāli, ka mediķi strādā pusotru slodzi un pat vairāk, taču tā joprojām ir nepieciešamība, lai spētu iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus. Nesen Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas atceļ tiesības ārstniecības iestādēm nodarbināt ārstus un māsas vairāk nekā slodzi, par to nemaksājot dubultā, tagad vēl vairāk iezīmē mediķu trūkumu. Jautājums, būs vai nebūs nauda virsstundu apmaksai, pat vairs nav būtiskākais.

Svētkos mazāka slodze, labāks ēdiens

Līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem atlikušas nepilnas 40 dienas. Šobrīd notiek darbs, lai sakārtotu pēdējos organizatoriskos darbus, to skaitā izpildītu ugunsdrošības prasības tajās izglītības iestādēs, kur koristi un dejotāji būs izmitināti. Rūpīgi vērtēta arī 2013. gada Dziesmu un deju svētku pieredze, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas, piemēram, attiecībā uz dalībnieku slodzi.

Pie ūdens bez alkohola un pārgalvības(2)

Tikai nesen atklāta oficiālā peldēšanas sezona, taču no ūdenstilpēm izcelti jau vairāki mirušie. Mediķi un glābēji aicina būt uzmanīgiem un izvēlēties atpūtu oficiālajās peldvietās, kur tiek uzmanīta drošība un ir pārliecība par ūdens kvalitāti. Pirmajās pārbaudēs Veselības inspekcija (VI) problēmas nav konstatējusi.

Mediķu kļūdas bez objektīva vērtējuma(4)

Aktrise Kristīne iespēju strādāt uz lielās skatuves būtībā zaudēja 2015. gada 8. aprīlī, kad, iespējams, ārsta kļūdas dēļ viņai tika bojāti atgriezeniskie balsenes nervi. Šobrīd viņa gaida lēmumu no Ārstniecības riska fonda (ĀRF), vai un cik liela kompensācija viņai pienākas, ceturtdien ziņo avīze Diena.

Insulta nebūs, ja ievēros profilaksi(7)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju Eiropā piedzīvo insultu. Latvijā tie ik gadu ir ap 10 000 cilvēku. Ņemot vērā to, ka pieaug insultu skaits arī gados jauniem cilvēkiem, kā arī to, ka sabiedrība noveco un palielinās gados vecu cilvēku skaits, kas pakļauti augstam insulta riskam, tiek lēsts, ka 2025. gadā jau 1,5 miljoni iedzīvotāji cietīs no insulta. Mediķi aicina vairāk domāt par profilaksi.

Pie ārsta – reizi trijos gados(6)

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju gada laikā nav apmeklējusi ģimenes ārstu. Par pacientiem, kas ģimenes ārstus neapmeklē, savulaik uztraukusies arī Veselības ministrija (VM), taču šobrīd lielas problēmas neredz. Arī paši ģimenes ārsti uzskata, ka situācija ir laba. Taču vienlaikus – Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji Eiropas kontekstā bieži izskatās slikti, pirmdien lasāms avīzē Diena.

E-veselībai jāpiestiķē dati(3)

Neapmierinātību ar eveselības darbību papildinājušas bažas par valsts obligāto veselības aprūpes sistēmu. Jau janvārī ārstam e-veselībā būs jāredz, vai pacientam pienākas tikai minimālais pakalpojumu grozs vai pilna valsts apmaksāta veselības aprūpe, taču vēl nav izveidota sistēma, lai to nodrošinātu. Tāpat nav skaidrības, cik cilvēkiem būs jāveic iemaksas, lai apdrošināšanā iekļautos. Līdz ar to arī grūti prognozēt papildinājumu veselības aprūpes budžetam. Veselības ministrijā (VM) gan sola, ka darbi tiks paveikti laikus un 1. janvārī problēmu nebūs.

Tikai uz legālu nometni

Ik gadu Latvijā notiek aptuveni 800 vasaras nometnes. Drošības, higiēnas un citas prasības ir stingras, un atbildīgie dienesti joprojām atklāj pārkāpumus, tādēļ vecākus aicina pārliecināties, vai izvēlētā nometne ir reģistrēta, bet par pārkāpumiem – ziņot nekavējoties.

Pludmales vietā darbs(1)

No šodienas skolēni var sākt reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstītajam darbam vasarā Latgales reģionā un turpmākajās dienās arī pārējā Latvijā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, jauniešu interese būs krietni lielāka par iespējām, tāpēc risinājumus meklē arī pašvaldības uz vietas. Kopumā skolēniem būs iespēja strādāt aptuveni 10 000 darbvietās, tai skaitā pašvaldību piedāvātajās bez NVA atbalsta.

Izdzīvos gadu, pēc tam slīgs nabadzībā(37)

No nākošā gada situācija būs nedaudz vieglāka nekā tagad, ja pensionāram nāksies atvadīties no laulātā dzīvesbiedra. Papildu citiem uzlabojumiem pensiju sistēmā Saeima lēmusi, ka laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Par šādu iespēju runāts jau sen, taču arī tagad ātrāk to ieviest neesot iespējams, jo ietekme uz budžetu būs pietiekami liela. Vienlaikus pensionāru vidū valda neizpratne – gadu izdzīvos, bet ko pēc tam?

Militārās prasmes tikai tiem, kuri vēlas(14)

Lai gan iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti bija lēmuši, ka valsts aizsardzības mācībai, tajā skaitā militārajai apmācībai, skolās jābūt obligātai, atbildīgās iestādes secinājušas, ka tam nav resursu. Vidusskolēniem tas būs izvēles priekšmets, ja skola to piedāvās. Bažas ir par skolēnu ieinteresētību.

Augstskolām jālabojas(1)

Noslēdzoties Pasaules Bankas (PB) pētījumam par Latvijas augstskolu pārvaldību, stafetes kociņš ir nodots pašām augstskolām. Lai mazinātu to struktūru fragmentāciju, sekmētu resursu koplietošanu un stiprinātu akadēmisko personālu, kur Latvijai ir problēmas, paredzēti arī vērienīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi.

Potenciālo māmiņu mazāk(9)

Kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan bērnu skaits uz vienu sievieti ir pieaudzis, prognozes turpmākajiem gadiem nav iepriecinošas. Eksperti uzsver, ka ir būtiski turpināt palielināt atbalstu, lai tās sievietes, kuras vēlas vairākus bērnu, neieslīgtu nabadzībā.

NMPD direktore: Jābeidz nepamatoti dedzināt resursus(15)

Par to, ka vairs nedrīkst turpināt doties sekundāros izsaukumos un pildīt liekas funkcijas, kā arī par rēķinu izrakstīšanu pacientiem un sabiedrības attieksmes maiņu Annai Strapcānei stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Citāda rehabilitācija pusaudžiem(4)

Aizgūstot pieredzi no Lielbritānijas, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) kopā ar nozares speciālistiem izveidojis Latvijā pirmo sabiedrībā balstīto programmu, kas sniedz atbalstu pusaudžiem ar datora, interneta, mobilo telefonu vai vielu atkarības risku. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) secināts, ka nereti pusaudžiem ar atkarībām palīdzība netiek sniegta pēc būtības, savā ziņā šie jaunieši tiek norakstīti. Speciālisti jauniešiem un viņu ģimenēm konsultācijas ir gatavi sniegt jau tagad, bet individuāli ar pusaudžiem strādāt no maija vidus.

Zāles daudziem, bet ne visiem

Šogad iecerēti vairāki uzlabojumi kardioloģijas jomā, kam papildus piešķirti aptuveni 11 miljoni eiro. Vienlaikus gan mediķi, gan pacientu organizācijas norāda, ka jādomā ne tikai par ātrāku slimību diagnostiku, bet arī par to, kā pēc tam pacientu ārstēt. Daļa nemaz nevar atļauties iegādāties medikamentus. Lai gan papildināts arī kompensējamo zāļu saraksts šai pacientu grupai, tas esot tikai pirmais solis, lai situāciju uzlabotu.

Eksāmeni e-vidē jau pēc pāris gadiem

Pēc trīs gadiem skolās valsts pārbaudes darbus skolēni kārtos tiešsaistē. Tas nozīmē, ka papīra lapas nomainīs datora ekrāns. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekts, kuru šobrīd vēl saskaņo ar pašvaldībām. Pagaidām gan nav skaidrs, vai iespējamie ieguvumi būs lielāki par ieguldījumiem. No Eiropas naudas tam paredzēti 3,5 miljoni eiro.

Piekļūt veselības aprūpei traucē gan rindas, gan lielie līdzmaksājumi

Lai uzlabotu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz šim veikti vairāki uzlabojumi. Kā vienu no redzamākajiem veselības ministre Anda Čakša (ZZS) min īsākas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. To, kā soli pareizā virzienā vērtē arī Pasaules Veselības organizācija (PVO), taču nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi, lai teiktu, ka veselības aprūpe Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama.

Lielām skolām lielāks labums(1)

Fakts, ka skolu vides uzlabošanai ir pieejams Eiropas fondu finansējums, vairākās pašvaldībās bijis mudinājums sakārtot skolu tīklu, jo naudu drīkst ieguldīt tikai tajās skolās, kurās ir pietiekami liels skolēnu skaits, tātad perspektīva arī nākotnē. Tagad iecerētie projekti sāk iegūt reālas aprises, un vairākos novados būvdarbi skolās noritēs jau šovasar. Lielākas pārmaiņas gan varēs just vēl pēc gada.

Atbalsts ārpus Jūrmalas neliels

No iepriekš izveidotajiem septiņiem Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) atbalsta punktiem šogad darbojas vairs tikai divi – Rēzeknē un Daugavpilī. To mērķis bija nodrošināt pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku ar invaliditāti dzīvesvietai, jo visi uz Jūrmalu nav gatavi doties. Uz šo aspektu patlaban norāda arī nevalstiskās organizācijas, bet SIVA plānos ietilpst šāda atbalsta punkta darbību atjaunot tikai Kurzemē.

Sešgadnieki ceļā uz skolu(4)

Jautājums par sešgadniekiem pirmajā klasē jārisina vēl esošajai Saeimai, un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) cer, ka līdz jūnijam jau būs pieņemts konkrēts lēmums. Šobrīd valdība savu akceptu ir devusi, un no 2019. gada 1. septembra plānots ieviest mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma.

Ainažu slimnīcu plānots orientēt uz rehabilitācijas pakalpojumiem

Kopš Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži tika atklāti pārkāpumi, pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Veselības ministrijā (VM) šobrīd atturas vērtēt slimnīcas darbību, taču norāda uz konkrētiem uzlabojumiem. Patlaban ārstniecības process slimnīcā turpinās un pacienti saņem nepieciešamo aprūpi. Savukārt tiem bērniem, kuru veselības stāvoklis prasa ārstu diennakts uzraudzību, medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta citās psihiatriskajās slimnīcās. Vienlaikus visas atbildīgās iestādes iesaistījušās, lai risinātu esošās problēmas plašākā kontekstā.

Manas vecmammas Sibīrijas stāsts

Vecmamm, es rakstīšu par tevi, es izstāstīšu tavu stāstu, saku skaļi viņas istabā, un man liekas, ka viņa dzird un dod atļauju. Tagad viņas mājā dzīvo tikai kaķis un uz palodzēm vairs nav daudzo tomātu stādu, bet nav arī tukšuma sajūtas – te vienmēr būs mīļa un silta aura.

Darba devēji baidās no "mūžīgas laulības"(16)

Latvijā vien neliela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nodarbināti. Lai gan atbildīgās iestādes un darba devēji meklē un piedāvā dažādus risinājumus, situācija kopumā ir slikta, uzskata Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Darba devēji kā galveno šķērsli min likuma normas, kas viņiem ierobežo iespēju atlaist cilvēkus ar invaliditāti. Vienlaikus nav pārliecības, ka šo normu atcelšana situāciju mainītu.

Katrā slimnīcā grib redzēt pediatru(1)

Slimnīcās, kur ir uzņemšanas nodaļas, būtu jābūt pieejamai arī pediatra palīdzībai. Tas nozīmētu, ka vecāki varētu pie šiem speciālistiem bērnus vest gan akūtos gadījumos, gan situācijās, kad nepieciešama vien konsultācija. Šobrīd daudzi izvēlas uzreiz doties uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS), jo pediatru pieejamība Latvijā ir slikta. Nozares speciālisti mudina meklēt risinājumu.

Palīdzība sapakota pakās(8)

Ar Eiropas Savienības atbalstu Latvijai gadā ir pieejami aptuveni 6,5 miljoni eiro, lai vistrūcīgākajām personām izsniegtu pārtikas un cita veida atbalsta pakas. Pērn tādas saņēmuši 60,5 tūkstoši cilvēku. Šogad šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo no aprīļa atbalsts pienāksies arī maznodrošinātajiem. Eiropas nauda gan pēc pāris gadiem beigsies, un vēl nav zināms, cik lielā mērā šo atbalstu turpinās.

Stradiņos pārbauda visu veco ēku tehnisko stāvokli(2)

Lai plānotu konkrētus remontdarbus 32. korpusa kāpnēm, kur pagājušajā nedēļā tika atklātas plaisas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) vēl gaida piesaistīto būvekspertu atzinumu. Vienlaikus, apsekojot arī citas vecās ēkas, eksperti norāda uz virkni problēmu, kas gan pacientu drošību neapdraud.

Lai nebūtu jāizvēlas starp darbu un ģimeni(3)

Mazāk nekā puse Latvijā strādājošo uzskata savu darba vietu par ģimenēm draudzīgu. Viens no iemesliem šādai statistikai – cilvēkiem ir grūti savienot darba un ģimenes dzīvi. Liela daļa strādā nestandarta darba laiku, bet tas rada sarežģījumus ar bērnu pieskatīšanu. Šogad noslēdzies projekts, kura ietvaros vecākiem šādos gadījumos palīdzēja apmaksāt aukli, taču bez ilgtermiņa risinājuma iesāktā prakse varētu apsīkt.

Pēc vēža gaidīs atbalsts

Vēzi pārcietušajiem pacientiem vairs nevajadzēs paļauties uz ziedojumiem, lai saņemtu psihosociālo rehabilitāciju. No šī gada tas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks pirmo programmu īstenos marta vidū. Uzlabojumi solīti arī attiecībā uz jaunu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, bet tas pagaidām izdarīts tikai daļēji.

Viens un nezināmā vietā(3)

Pēc vairākiem publiski izskanējušiem gadījumiem, kad mazi bērni izsēdināti no sabiedriskā transporta un tas novedis pat pie traģiskām sekām, Iekšlietu ministrija (IeM) apņēmusies meklēt risinājumus, lai šādas situācijas vairs nepieļautu. Lai gan jau tagad ir noteikta kārtība, kā šoferiem jārīkojas, ministrijā tomēr saskata problēmas un uzskata, ka visiem iesaistītajiem jāuzņemas lielāka atbildība.