Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Tūkstošiem balsu un soļu dipoņa, kas kopā veido svētkus(4)

Ar krastmalā ieraudzītiem sabraukušajiem autobusiem un dziedātāju un dejotāju pūļiem jau pieticis, lai acīs sariestos asaras un patiesi noticētu, ka "mēs arī esam šeit!". Neviens no Dienas uzrunātajiem svētku dalībniekiem nav izvēlējies dejot vai dziedāt ar mērķi tikai nokļūt Dziesmu un deju svētkos. Tā ir viņu aizraušanās, par kuru deg acis. Vēl pirms svētku lielajiem noslēguma koncertiem sāpošās kājas un nogurums nespēj aizēnot visaptverošo vienotības sajūtu. Šī ir bijusi nedēļa, kas ļauj katram sajusties novērtētam un vajadzīgam.

Augstskolas gaida studētgribētājus(1)

Sākot no šodienas, vairākās augstskolās klātienē gaidīs jaunos studētgribētājus. Augstākās izglītības iestādēs cer, ka interesentu loks būs plašs un izdosies uzņemt līdzīgu skaitu studentu kā pērn. Dienas uzrunātie vidusskolas beidzēji savā augstskolas izvēlē galvenokārt balstījušies uz citu atsauksmēm.

Svētki caur dalībnieku emocijām

Jau no rītdienas Rīgā būs cita noskaņa – galvaspilsētā pulcēsies 43 219 XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki. Tie, kuriem šie svētki nebūs pirmie, šogad sagaida īpašus pārdzīvojumus, bet jaunpienācēji grib piedzīvot to, kas dzirdēts no pieredzējušajiem.

Skolām jābūt pieslēgtām(2)

Dienas projekta Nepieslēgtie izveidotajā interaktīvajā kartē aizvien vairāk iezīmējas vietas Latvijā, kur mājsaimniecībām internets nav pieejams vai tā izmantošanā ir būtiski šķēršļi. Izglītības iestādēs šāda situācija nedrīkst būt – tām jābūt pieslēgtām. Diskusija biežāk ir par to, cik mērķtiecīgi tas tiek izmantots. Diena novērojusi, ka dažas izglītības iestādes aizvien izvēlas pieturēties pie papīra formāta, uzturot klases žurnālus un nodrošinot skolēniem dienasgrāmatas.

Peldbaseini pašvaldībās "aug" kā sēnes pēc lietus(8)

Pašvaldībās atzīst – peldbaseinu būvniecība finansiāli neatmaksājas, taču tam ir citi naudā neizmērāmi labumi. Šobrīd būtībā novērojams pat baseinu celtniecības bums – vairākās vietās nesen grieztas atklāšanas lentītes, citur norit būvdarbi vai apstiprinātas vismaz ieceres. Turklāt visur tam redz pamatojumu, lai gan, skatoties no malas, grūti saprast, vai būs iedzīvotāji, kuri šo pakalpojumu izmantos. Atsevišķu pašvaldību vēlmi pēc peldbaseina min kā piemēru naudas izšķērdēšanai.

Mazajai skolai nepazust lielajā

Jūrmalas domes sēdē šodien lemj par sākumskolas Taurenītis reorganizāciju. Pēc vecāku protestiem ir panākts kompromiss, taču vēl nav skaidrs, kur skola nākotnē atradīsies. Vecākiem gan būtiskāks ir jautājums, kā noturēt augsto izglītības kvalitāti.

Atgriežas pie sasaistes ar nodokļiem(6)

Pēc četriem gadiem Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs piesaistīts ieņēmumiem no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un un azartspēļu nodokļiem. Vienlaikus tas nenodrošinās tik lielu finansējuma pieaugumu, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī.

Skolotāju algas pašvaldību lēmumu tīklos(1)

Pāris turpmākos gados pedagogi uz lielāku atalgojumu var cerēt vien tad, ja viņu pašvaldība ir cītīgi strādājusi pie skolu tīkla sakārtošanas vai izpilda konkrētas prasības attiecībā pret skolēnu un skolotāju skaitu. Lai celtu algu visiem, naudas neesot, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā godīgākais variants ir apbalvot tos, kas sistēmā radījuši lielāko ietaupījumu. Ministrijas ieceri bija plānots izskatīt šodien valdībā, taču, ņemot vērā, ka vairākām organizācijām nav bijusi iespēja ar ziņojumu laikus iepazīties, jautājums par nedēļu atlikts.

Līdz šim Latvijā glābējsilītēs atstāti 44 mazuļi, ieviesto praksi novērtē arī citur(4)

Mediķi, atskanot signālam, ka glābējsilītē ievietots mazulis, jūtas divējādi. Ir prieks, ka bērns ir vesels un nonācis labās rokās, bet vienlaikus pārņem skumjas, jo vecāki no viņa ir atsacījušies. Līdz šim Latvijā glābējsilītēs atstāti 44 bērni – būtībā divas klases, kas ir ļoti daudz. Te ieviesto praksi citās valstīs vērtē atzinīgi.

Ar vienkāršu vidusskolu vairs nepietiek(17)

Iespēja skolēniem 11. un 12. klasē izvēlēties, kurus mācību priekšmetus apgūt padziļināti, visticamāk, nozīmēs arī pašu vidusskolu specializāciju. Vienlaikus izaicinājums būs panākt, ka reģiona ietvaros skolēniem tiek dota pietiekami liela iespēja izvēlēties. Deputāti vairs šai iecerei šķēršļus neliek.

Mērīs studiju programmu kvalitāti(2)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā kompromisu piedāvā veikt samērā nelielas izmaiņas studiju virzienu akreditācijas procesā, lai novērstu izveidojušos haosu augstākajā izglītībā. Vienlaikus tā neatkāpjas no vēlmes rūpīgāk izvērtēt katras studiju programmas kvalitāti. Arī augstskolas to saskata kā pieņemamu variantu līdz brīdim, kad izdotos pāriet uz augstskolu institucionālo akreditāciju.

Reģionālajās slimnīcās būs pieejams pediatrs(3)

Apstiprinot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu līdz 2020. gadam, paredzēts, ka turpmāk pediatriem būs jābūt pieejamiem arī reģionālajās slimnīcās. Līdz šim šajā un citos jautājumos bijušas domstarpības, tāpēc plāna izstrāde krietni aizkavējusies. Rezultāts gan panākts, un uzsvars plānā likts uz sievietes un bērna veselības aprūpi plašākā spektrā. Iepriekš pasākumi bija vērsti uz grūtnieču un jaundzimušo aprūpi.

Miljoni darbam ārpus Rīgas(4)

Ārstu trūkums reģionos ir samilzusi problēma, tāpēc Veselības ministrija (VM) radusi instrumentu, kā mudināt mediķus tomēr izvēlēties darbu ārpus galvaspilsētas. Piekrītot piecus gadus strādāt reģionā, būs iespēja pieteikties diezgan būtiskam finansiālam atbalstam. Kopumā tam paredzēti 10 miljoni eiro. Tie, kuri jau strādā ārpus Rīgas vai gatavojas to darīt, gan norāda, ka tas būs papildu garants tiem, kas jau šo lēmumu ir pieņēmuši, bet diez vai galvenā motivācija mainīt dzīves un darba vietu.

No iekaltām biļetēm līdz ekrānam(1)

Vienalga, vai eksāmens saistās ar mutiskām atbildēm ģeometrijā, diktora balsi no melnbalta ekrāna aktu zāles galā vai skolēnu ieurbtajiem skatieniem uzdevumu lapās, tas savu nozīmi nemaina. Iespējams, baltas blūzes un puķes skolotājiem gan šajā dienā nomainījusi digitalizācijas laikmetam raksturīgā atsvešinātība, bet eksāmenu laiks skolās joprojām ir īpašs.

Sešgadnieki uz skolu neies(10)

"Dzīvs suns ir labāks par beigtu lauvu," tā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) Dienai komentē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu lēmumu atteikties no idejas par sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē un jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas atlikšanu par gadu.

"Visa dzīve" pa dienu kastē pie skolotāja

Skolas telpās mobilos telefonus bez pedagoga uzaicinājuma lietot aizliegts – šāda prasība noteikumos parādās vairākās izglītības iestādēs. Bērnu atkarība no telefona jau ir nopietna problēma, un arī izglītības iestādēm ir jāiegulda sava artava, lai meklētu risinājumus, uzskata atkarību speciālisti

Pārbauda izturības robežu(3)

Slimnīcās atzīst – nav normāli, ka mediķi strādā pusotru slodzi un pat vairāk, taču tā joprojām ir nepieciešamība, lai spētu iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus. Nesen Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas atceļ tiesības ārstniecības iestādēm nodarbināt ārstus un māsas vairāk nekā slodzi, par to nemaksājot dubultā, tagad vēl vairāk iezīmē mediķu trūkumu. Jautājums, būs vai nebūs nauda virsstundu apmaksai, pat vairs nav būtiskākais.

Svētkos mazāka slodze, labāks ēdiens

Līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem atlikušas nepilnas 40 dienas. Šobrīd notiek darbs, lai sakārtotu pēdējos organizatoriskos darbus, to skaitā izpildītu ugunsdrošības prasības tajās izglītības iestādēs, kur koristi un dejotāji būs izmitināti. Rūpīgi vērtēta arī 2013. gada Dziesmu un deju svētku pieredze, lai neatkārtotu iepriekš pieļautās kļūdas, piemēram, attiecībā uz dalībnieku slodzi.

Pie ūdens bez alkohola un pārgalvības(2)

Tikai nesen atklāta oficiālā peldēšanas sezona, taču no ūdenstilpēm izcelti jau vairāki mirušie. Mediķi un glābēji aicina būt uzmanīgiem un izvēlēties atpūtu oficiālajās peldvietās, kur tiek uzmanīta drošība un ir pārliecība par ūdens kvalitāti. Pirmajās pārbaudēs Veselības inspekcija (VI) problēmas nav konstatējusi.

Mediķu kļūdas bez objektīva vērtējuma(4)

Aktrise Kristīne iespēju strādāt uz lielās skatuves būtībā zaudēja 2015. gada 8. aprīlī, kad, iespējams, ārsta kļūdas dēļ viņai tika bojāti atgriezeniskie balsenes nervi. Šobrīd viņa gaida lēmumu no Ārstniecības riska fonda (ĀRF), vai un cik liela kompensācija viņai pienākas, ceturtdien ziņo avīze Diena.

Insulta nebūs, ja ievēros profilaksi(7)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju Eiropā piedzīvo insultu. Latvijā tie ik gadu ir ap 10 000 cilvēku. Ņemot vērā to, ka pieaug insultu skaits arī gados jauniem cilvēkiem, kā arī to, ka sabiedrība noveco un palielinās gados vecu cilvēku skaits, kas pakļauti augstam insulta riskam, tiek lēsts, ka 2025. gadā jau 1,5 miljoni iedzīvotāji cietīs no insulta. Mediķi aicina vairāk domāt par profilaksi.

Pie ārsta – reizi trijos gados(6)

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju gada laikā nav apmeklējusi ģimenes ārstu. Par pacientiem, kas ģimenes ārstus neapmeklē, savulaik uztraukusies arī Veselības ministrija (VM), taču šobrīd lielas problēmas neredz. Arī paši ģimenes ārsti uzskata, ka situācija ir laba. Taču vienlaikus – Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji Eiropas kontekstā bieži izskatās slikti, pirmdien lasāms avīzē Diena.

E-veselībai jāpiestiķē dati(3)

Neapmierinātību ar eveselības darbību papildinājušas bažas par valsts obligāto veselības aprūpes sistēmu. Jau janvārī ārstam e-veselībā būs jāredz, vai pacientam pienākas tikai minimālais pakalpojumu grozs vai pilna valsts apmaksāta veselības aprūpe, taču vēl nav izveidota sistēma, lai to nodrošinātu. Tāpat nav skaidrības, cik cilvēkiem būs jāveic iemaksas, lai apdrošināšanā iekļautos. Līdz ar to arī grūti prognozēt papildinājumu veselības aprūpes budžetam. Veselības ministrijā (VM) gan sola, ka darbi tiks paveikti laikus un 1. janvārī problēmu nebūs.

Tikai uz legālu nometni

Ik gadu Latvijā notiek aptuveni 800 vasaras nometnes. Drošības, higiēnas un citas prasības ir stingras, un atbildīgie dienesti joprojām atklāj pārkāpumus, tādēļ vecākus aicina pārliecināties, vai izvēlētā nometne ir reģistrēta, bet par pārkāpumiem – ziņot nekavējoties.

Pludmales vietā darbs(1)

No šodienas skolēni var sākt reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstītajam darbam vasarā Latgales reģionā un turpmākajās dienās arī pārējā Latvijā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, jauniešu interese būs krietni lielāka par iespējām, tāpēc risinājumus meklē arī pašvaldības uz vietas. Kopumā skolēniem būs iespēja strādāt aptuveni 10 000 darbvietās, tai skaitā pašvaldību piedāvātajās bez NVA atbalsta.

Izdzīvos gadu, pēc tam slīgs nabadzībā(37)

No nākošā gada situācija būs nedaudz vieglāka nekā tagad, ja pensionāram nāksies atvadīties no laulātā dzīvesbiedra. Papildu citiem uzlabojumiem pensiju sistēmā Saeima lēmusi, ka laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Par šādu iespēju runāts jau sen, taču arī tagad ātrāk to ieviest neesot iespējams, jo ietekme uz budžetu būs pietiekami liela. Vienlaikus pensionāru vidū valda neizpratne – gadu izdzīvos, bet ko pēc tam?

Militārās prasmes tikai tiem, kuri vēlas(14)

Lai gan iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti bija lēmuši, ka valsts aizsardzības mācībai, tajā skaitā militārajai apmācībai, skolās jābūt obligātai, atbildīgās iestādes secinājušas, ka tam nav resursu. Vidusskolēniem tas būs izvēles priekšmets, ja skola to piedāvās. Bažas ir par skolēnu ieinteresētību.

Augstskolām jālabojas(1)

Noslēdzoties Pasaules Bankas (PB) pētījumam par Latvijas augstskolu pārvaldību, stafetes kociņš ir nodots pašām augstskolām. Lai mazinātu to struktūru fragmentāciju, sekmētu resursu koplietošanu un stiprinātu akadēmisko personālu, kur Latvijai ir problēmas, paredzēti arī vērienīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi.

Potenciālo māmiņu mazāk(9)

Kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan bērnu skaits uz vienu sievieti ir pieaudzis, prognozes turpmākajiem gadiem nav iepriecinošas. Eksperti uzsver, ka ir būtiski turpināt palielināt atbalstu, lai tās sievietes, kuras vēlas vairākus bērnu, neieslīgtu nabadzībā.

NMPD direktore: Jābeidz nepamatoti dedzināt resursus(15)

Par to, ka vairs nedrīkst turpināt doties sekundāros izsaukumos un pildīt liekas funkcijas, kā arī par rēķinu izrakstīšanu pacientiem un sabiedrības attieksmes maiņu Annai Strapcānei stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.