Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Skolām jābūt pieslēgtām

Dienas projekta Nepieslēgtie izveidotajā interaktīvajā kartē aizvien vairāk iezīmējas vietas Latvijā, kur mājsaimniecībām internets nav pieejams vai tā izmantošanā ir būtiski šķēršļi. Izglītības iestādēs šāda situācija nedrīkst būt – tām jābūt pieslēgtām. Diskusija biežāk ir par to, cik mērķtiecīgi tas tiek izmantots. Diena novērojusi, ka dažas izglītības iestādes aizvien izvēlas pieturēties pie papīra formāta, uzturot klases žurnālus un nodrošinot skolēniem dienasgrāmatas.

Pieejamība ierobežota 

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, internets Latvijā nav pieejams trim privātajām izglītības iestādēm un vienai pašvaldību skolai; tas saistīts ar skolas atrašanās vietu. Ministrijā atzīmē, ka tiešā veidā likumos nav noteikts, ka izglītības iestādēs obligāti jānodrošina interneta pieslēgums, taču ikdienas darbu veikšanai tam ir jābūt.

IZM pasūtītais un Neatkarīgās izglītības biedrības veiktais šī gada pētījums Datu apkopojums un ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanai gan iezīmē citu ainu. Izglītības iestāžu aptaujā noskaidrots, ka 167 skolās jeb 74,4% internets ir pilnībā pieejams, 47 skolās jeb 21,1% tas ir daļēji pieejams, bet 10 izglītības iestādēs jeb 4,5% internets nav pieejams. Kā galvenās interneta pieejamības problēmas skolas norāda nepieciešamā aprīkojuma un tehnoloģiskā nodrošinājuma trūkumu, tīkla pārslodzi un drošības ierobežojumus. Vairākas izglītības iestādes aptaujā minējušas, ka internets ir pieejams tikai bibliotēkā vai tikai mācību laikā. Dažās skolās internets ir daļēji pieejams, lai netraucētu mācību procesam.

Pētījumā aplūkota arī intraneta pieejamība. Intranets ir iestādes iekšējais tīkls, kas nedod iespēju pieslēgties globālajam tīklam – internetam. Ja ir izveidots šāds tīkls, skolas iekšienē ir iespējams pārsūtīt dažādu informāciju, sazināties, bet nevar pieslēgties, piemēram, Facebook vai citām lapām, kas nav nepieciešamas mācību nodarbībās. Skolu atbildes liecina, ka tikai 22,9% skolu ir šāda iespēja, un 11,7% skolas atbildējušas, ka to ir iespējams izveidot.
 

Skolas atkarīgas

Dienas aptaujātajās novadu, galvenokārt lauku, skolās problēmu ar interneta pieejamību nav. Turklāt vairākums uzsver darbu ar elektroniskajiem žurnāliem, piemēram, izmantojot E-klasi vai Mykoob.

Priežmalas pamatskolas direktore Sandra Rakova stāsta, ka problēmu ar interneta pieejamību nav bijis, izņemot sliktu laikapstākļu radītos bojājumus. Piemēram, E-klasi skolā izmanto jau daudzus gadus. Viņa zina stāstīt, ka citās skolās paralēli elektroniskajam žurnālam izmanto arī parastās dienasgrāmatas, bet te no papīra kalniem mēģina atsacīties. Direktore atzīmē, ka pūles jāpieliek darbā ar vecākiem, jo ne visi vēlas izmantot elektronisko sistēmu. Viņa uzsver, ka skolā internetam ir jābūt – izglītības iestāde būtībā no tā ir atkarīga: "Mēs taču nevaram uzrakstīt nevienu papīru, mēs neko nevaram izdarīt, ja nav interneta. Viss – dzīve apstājusies!

Mēs esam tik elektronizēti, ka bez interneta darbs apstātos."

Līdzīgi Dienai stāsta arī citās izglītības iestādēs, taču vairākās skolās problēmas tomēr novērotas. Šķaunes pamatskolā atzīst, ka ar internetu ir "kā kuru reizi". Ja vienlaikus ieslēgti vairāki datori, darbs ir apgrūtināts, jo internets uzreiz ir lēnāks. Skolai nav arī savas mājaslapas – informācija par skolu ir apkopota Dagdas novada interneta vietnē. Skolā nebūtu cilvēka, kas informāciju atsevišķā mājaslapā spētu regulāri atjaunot. Diena šādu situāciju novērojusi daudzās lauku skolās. Taču šī ir viena no retajām izglītības iestādēm, kurā neizmanto E-klasi vai Mykoob. Skolēnu atzīmes joprojām ir glīti sarakstītas klases žurnālos. Pie šīs sistēmas pieraduši gan skolotāji, gan bērnu vecāki.

E-klases mārketinga projektu vadītāja Aira Oreniša Dienai stāsta, ka pirms pieciem gadiem E-klasi izmantoja aptuveni 70% skolu, šobrīd šis skaits sasniedzis jau 92%. To nelieto tās izglītības iestādes, kuras izmanto Mykoob sistēmu vai sev zināmu apsvērumu dēļ joprojām lieto papīra žurnālus. Līdz šim E-klases pārraudzītājiem nav informācijas, ka kādā skolā būtu slikts interneta pieslēgums. Par problēmām ar interneta pieslēgumu pēdējo piecu gadu laikā nav dzirdējusi arī Mykoob komanda. Pašlaik Mykoob sistēmā ir reģistrētas apmēram 500 Latvijas izglītības iestāžu, no kurām 125 ir aktīvas.
 

Ar traucējumiem

Pededzes pamatskolā Dienai norāda uz problēmām, kas saistītas ar valsts robežas tuvumu. Ar interneta pieejamību vienu brīdi gājis ļoti smagi, jo skola atrodas pierobežas joslā un traucējuši Krievijas radari. Tagad rasts risinājums, un nu jau ir iespējams strādāt ar vairākiem datoriem vienlaikus. Skolā arī izmanto E-klasi, bet darbs nav viegls, jo trūkst pārliecības, ka interneta nodrošinājums būs pietiekams.

Arī Ezeres pamatskolas direktore Ināra Riežniece apliecina, ka "mēdz būt visādi". Skola izmanto E-klasi, bet, ja reizē pieslēgušies visi kabineti, strādāt ir grūti. Lai situāciju risinātu, notiek sarunas ar pašreizējo pakalpojumu sniedzēju un tiek apsvērti citi varianti. Direktore apliecina, ka paralēli tiek izmantotas arī parastās dienasgrāmatas. Atsevišķās klasēs no šīs sistēmas plānots atteikties, taču pagaidām nākamajam mācību gadam papīra formāta dienasgrāmatas vēl ir pasūtītas. Vienlaikus šī ir viena no pilotskolām, kas mēģina skolēnus ieinteresēt programmēšanā, un aktīvi tiek runāts par medijpratību. Tas gan ir grūts un ilgstošs darbs, atzīst direktore.
 

Skolotāji nav gatavi

Diena neizvērsa pētījumu par digitālo mācību līdzekļu izmantošanu skolās. Šis aspekts analizēts iepriekšminētajā pētījumā, un secināts, ka joprojām ir dziļa neizpratne par tehnoloģiju vietu un lomu mācību procesā. Nereti tiek uzskatīts, ka skolēni galvenās tehnoloģiju zināšanas apgūst datorikas un informātikas stundās, darbojoties ar datoru. Savukārt inovatīvi mācību tehniskie līdzekļi, piemēram, robotikas komplekti, 3D printeri, tiek izmantoti interešu izglītībā, bet netiek integrēti mācību satura apguvē. Rezultātā pētījuma autori secinājuši, ka mācību process vispārējās izglītības iestādēs Latvijā nav uzskatāms par tehnoloģiju bagātinātu. Arī pedagogi nav sagatavoti tehnoloģiju izmantošanai aktīvā mācību procesā. Galvenais šķērslis – finansējums.


21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas