Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Satiksmes kultūra uzlabojas, bet bez infrastruktūras konflikti nepazudīs(8)

Šis gads nebūs izņēmums, un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) plāno kampaņu par braukšanas kultūras veicināšanu un savstarpējām attiecībām starp velosipēdistu un autovadītāju. Konflikti uz ceļa un ietvēm nav rimuši, tomēr speciālisti norāda, ka situācija nemainīsies, ja netiks attīstīta veloinfrastruktūra. Ceļu satiksmes negadījumu un administratīvi sodīto riteņbraucēju šogad gan pagaidām ir mazāk nekā pērn.

Vienu no diviem plāksteriem(10)

Lēmums par finansējumu veselības aprūpei ir tik ilgi atlikts, ka sasniegts kritiskais punkts. Diskusijas šonedēļ vēl turpināsies, bet jau skaidrs, ka jāmaksā būs iedzīvotājiem, ik mēnesi atvēlot tam konkrētu summu vai arī maksājot lielāku pievienotās vērtības nodokli (PVN). Turklāt plānots, ka nākotnē pilnu veselības aprūpes pakalpojuma grozu varēs saņemt tikai tie, kas maksās sociālo nodokli.

Stradiņa slimnīcai jauna seja(1)

Vairāk nekā pusotru gadu vēlāk, nekā sākotnēji plānots, durvis vēris Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunais A korpuss. Šobrīd tur jau notiek plānveida pacientu uzņemšana, bet pilnībā ēka apdzīvota varētu būt septembrī. Slimnīcas vadība atzīst, ka būvniecība jau līdz šim nav bijis viegls processs, bet projekta otrā kārta, kas vēl priekšā, varētu būt vēl lielāks izaicinājums, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Uz VBTAI vadītāja amatu sludinās konkursu

Uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja amatu sludinās konkursu, Dienai apstiprina Labklājības ministrijā. Pagājušajā nedēļā amatu personīgu iemeslu dēļ atstāja līdzšinējā vadītāja Ilona Kronberga, kura inspekcijā strādāja tikai pusgadu.

XL izmērs jau sākumskolā(15)

Latvijā katrs ceturtais pirmklasnieks un katrs piektais trešās klases skolēns ir ar lieko svaru vai pat aptaukošanos. Taču viņu vecāki to visbiežāk neapzinās. Starptautiskie eksperti runā par fizisko aktivitāšu trūkumu, bet Veselības ministrijā (VM) uzsver arī nepieciešamu mainīt sabiedrības domāšanu un ražot pārtikas produktus ar zemāku cukura, sāls un tauku daudzumu.

Trešdaļu internātskolu slēgs(9)

Teicienu "Cerība mirst pēdējā" šoreiz var attiecināt uz tām 10 pašvaldībām, kuras vēl nav pieņēmušas lēmumu par savām internātskolām. Tās cer, ka valdība tomēr atradīs 4,8 miljonus eiro un mainīs savu lēmumu no nākamā gada janvāra vairs nesegt internātskolu uzturēšanas izdevumus. Četras pašvaldības jau izlēmušas vai arī šonedēļ pieņems lēmumu, ka šīs skolas tomēr jāslēdz. Taču arī pārējām pašvaldībām naudas savā budžetā šīm skolām nav, tāpēc vistuvākajā laikā var nākties emocijas nolikt malā un lemt par to slēgšanu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) nav gatavs piekrist, ka internātskolas turpina darboties kā līdz šim.

Ar vai bez ģimenes ārsta filtra(1)

Diabēta pacientu skaits ar katru gadu Latvijā palielinās, tomēr tā joprojām nav pacientu grupa, ar ko pietiekami rēķinās. Veselības ministrijas (VM) plānos pavīd arī ideja endokrinologiem atcelt tiešās pieejamības speciālista statusu, uzliekot ģimenes ārsta filtru, kas, pēc nozares asociāciju domām, šo pacientu aprūpi tikai pasliktinās, trešdien lasāms avīzē Diena.

Vasarā grib pelnīt savu naudu

Šogad vasaras brīvlaikā varēs strādāt 5000 skolēnu, kas ir vairāk nekā pērn, tomēr arī šoreiz bērnu un jauniešu interese ir krietni lielāka un prāvs pulciņš gribētāju paliks aiz svītras. Vienlaikus pašvaldībās iedibināta prakse papildus nodarbināt arī jaunākus bērnus vai īstenot pašiem savas nodarbinātības programmas, no pašvaldības budžeta pilnībā sedzot skolēna atalgojumu, lasāms piektdienas Dienā.

Dots starts pirmslaulību apmācībām(8)

Tuvākajā laikā Tieslietu ministrija (TM) sāks īstenot pirmslaulību apmācības. Vienošanās jau noslēgta ar vairākām mācību iestādēm, taču lielākās bažas ir par cilvēku interesi piedalīties. Jāatgādina, ka jaunos pārus pirms laulību reģistrācijas paredzēts apmācīt par finanšu, laulības tiesiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, kā arī par vecāku atbildību, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Bērni arvien biežāk neklusē(12)

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) redzeslokā šogad nonācis krietni vairāk ziņu nekā iepriekš, ka, iespējams, vardarbīgi pret bērnu izturas bērnunamu, izglītības un citu iestāžu darbinieki. Pērn visa gada laikā bija 26 uzsāktas lietvedības, šogad līdz šim brīdim jau 24 lietas. Tomēr gan emocionāla, gan fiziska vardarbība visbiežāk notiek ģimenēs. Uzraugošās iestādes šobrīd meklē risinājumus, kā situāciju uzlabot.

Pilotprojekta pārbaudījumos vājāki rezultāti(1)

Pilotprojekta eksāmenos dabaszinātnēs rezultāti ir likumsakarīgi pašreizējai izglītības sistēmai, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors profesors Uldis Sukovskis. Šogad skolēni uzrādījuši vājākus rezultātus, un nākamgad šāda izmēģinājuma eksāmena vairs nebūs. Patlaban nav skaidrs, vai tas varētu kļūt par obligāto eksāmenu vidusskolas beidzējiem.

Diagnoze, par kuru nerunā(3)

Attiecībā uz HIV Latvijā patlaban redzama tikai aisberga mazākā daļa – aprēķini liecina, ka mūsu valstī ir ap 10 000 ar imūndeficīta vīrusu inficētu cilvēku, bet tikai pusei no tiem slimība atklāta. Tā joprojām ir tabu tēma, par ko atklāti izvairās runāt pat paši pacienti. Arī SestDienai viņi lūdz saglabāt anonimitāti

Izglītības iestāžu ēdinātājiem daudz prasību; izpildi kontrolēt grūti

Jautājums par ēdināšanu izglītības iestādēs kļūst aktuāls ik pa laikam, jo arī izmaiņas noteikumos ir samērā bieži. Pie samazinātā sāls un cukura daudzuma ēdienos jau esot pierasts, tāpat vairs nav skaļu iebildumu pret pieejamo produktu klāstu skolas kafejnīcās, taču daļai ēdinātāju problēmas ir arī ar sen pieņemtu normu izpildi. To ievērošanu ir grūti pārbaudīt arī kontrolējošajām iestādēm, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Cer uz pārmaiņām onkoloģijā(2)

Ik gadu apmēram 1000 sievietēm atklāj krūts vēzi. Lai gan situācija uzlabojas un aizvien lielākai daļai šo saslimšanu atklāj agrīnās stadijās, daļa pie ārsta vēršas novēloti. Viena no problēmām ir pilnībā neizmantotais valsts apmaksātais skrīnings, tāpēc jau septīto gadu Latvijas Basketbola savienība un Krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība Vita organizē kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu. Šogad gan īpaša uzmanība tiks pievērsta ne tikai nepieciešamībai regulāri veikt krūšu pārbaudes, bet arī tam, cik pieejama ir katram pacientam piemērotākā efektīvā ārstēšana.

Par vakcinācijas nepieciešamību dažreiz jāpārliecina pat ģimenes ārsts(1)

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti un mediķi nemitīgi uzsver vakcinācijas nozīmīgumu gan kolektīvās imunitātes veidošanā, gan paša cilvēka veselības veicināšanā. Tomēr tas nenozīmē, ka visi skepsi pret vakcīnām ir atmetuši. Joprojām ir daļa vecāku, kas izvēlas savus bērnus nevakcinēt. Arī pieaugušajiem dažreiz ir vieglprātīga attieksme, par vakcināciju aizmirstot. Sava artava atbildības jāuzņemas arī ģimenes ārstiem, jo to vidū ir arī tādi, kas aicina savus pacientus no šīm potēm izvairīties, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Ar aizliegumiem nepietiek(3)

Neskatoties uz noteiktajiem aizliegumiem attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm, tās jauniešiem joprojām ir brīvi pieejamas. Tirgotāji nereti neprasa personu apliecinošu dokumentu, savukārt internetā tas netiek kontrolēts vispār, nemaz nerunājot par to, ka elektronisko cigarešu tirdzniecība un to pirkšana attālināti, no mājas lapām, ir aizliegta. Negatīvās sekas uzsver arī mediķi, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Nopērk jaunos mediķus

Šobrīd topošajiem rezidentiem jau būtu jābūt pārliecinātiem par savu izvēlēto specialitāti, jo drīz sāksies uzņemšana. Vienlaikus tas nozīmē, ka aktīvākas kļūst arī ārstniecības iestādes, īpaši reģionālās slimnīcas, sevi slavējot un kopā ar pašvaldībām piedāvājot visus iespējamos labumus, tai skaitā apmaksāt rezidentūru, ja students netiek budžeta vietā. Šogad valsts apmaksās 250 rezidentūras vietu, bet ārstniecības iestāžu pieprasījums ir gandrīz divas reizes lielāks.

Eirovīzija calling*(3)

Jau nākamnedēļ grupa Triānas parks dodas uz Kijevu Ukrainā, lai aizstāvētu Latvijas vārdu Eirovīzijā. Bet kā pagājušas dienas pirms konkursa? SestDiena grupu satiek Izraēlā, kur mūziķi aizvada vienu no sagatavošanās posmiem – līdzās sarkanajiem paklājiem un vēlajām ballītēm mūziķiem te jāpagūst ne tikai smaidīt fotogrāfiem, bet arī sasist kontaktus turpmākiem projektiem.

Patērētājus reklāmās biedē un maldina, bet ierobežot šo praksi grūti(8)

Neeksistējošs ārsts no izdomātas ārstniecības iestādes, piesaucot pārspīlētas un biedējošas informācijas druskas, stāsta par zālēm, kuras nemaz nav zāles. Šādas un līdzīgas patērētāju maldinošas reklāmas var pamanīt diezgan bieži, bet kontrolējošajām iestādēm nav instrumentu, kā ar to cīnīties. Interneta vietnes reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, un atliek vien mudināt cilvēkus neuzķerties.

Ziedojumi ne tikai pamatos

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) celta par ziedojumiem, un arī šobrīd sabiedrības ieguldījums slimnīcā ir liels. Pagājušajā gadā vien ziedojumos Bērnu slimnīcā ieguldīti 1,7 miljoni eiro, bet 15 gadu laikā aptuveni 10 miljoni eiro. Kopā ar valsts ieguldījumu un Eiropas struktūrfondu līdzekļiem vieglāk gan pamanāmas tieši vizuālās izmaiņas slimnīcas ēku fasādēs, nodaļās un pagalmos, taču būtiska ir arī it kā neredzamā daļa – ārstu apmācības, jaunas programmas un cita veida uzlabojumi. Arī nākotnes ieceres ir lielas, taču tam vēl finansējums jāatrod, turklāt jau šobrīd ziedotāji nosedz arī tādas funkcijas, kas būtu valsts uzdevums.

Gaiziņkalna virsotne noslīkusi birokrātijā(6)

Vairāk nekā pirms pusgada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) paziņoja, ka ir panākta vienošanās un Latvijas augstākā virsotne un tās apkārtne pāries valsts īpašumā. Tomēr tas joprojām nav noticis. Virsotnes īpašniece Inese Apele cer, ka līdz valsts simtgadei tomēr to izdosies panākt un kalna galā plīvos Latvijas valsts karogs, bet birokrātija izrādījusies tik liela, ka process būtiski uz priekšu tā arī nav pavirzījies, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Līdz ceļiem Pļaviņās(2)

Pļaviņās kontrasts dabā nav ilgi jāmeklē, bet tikpat viegli to ir atrast arī cilvēkos. Katrs uz pilsētu skatās no sava skatpunkta, un katram ir savs stāsts par to, kā ir dzīvot vietā, uz kuru regulāri pavasarī no tuvākām un tālākām Latvijas malām sabrauc ziņkārīgie – viņiem plūdi ir šovs. Taču to nevarētu teikt par applūstošo māju iedzīvotājiem. Plūdu galvaspilsētas statusu turpmāko desmit gadu laikā pašvaldība gan vēlētos zaudēt, lai gan apzinās, ka tas nebūs tik vienkārši.

Bez eksperimentiem, bet ar bažām(1)

Lai gan iepriekš bijusi arī ideja biļetes uz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks Latvijas simtgades noskaņās, pārdot pat ar loterijas palīdzību, organizatori lēmuši palikt pie pašreizējā modeļa, to tikai uzlabojot. Joprojām gan ir skaidrs, ka pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, tāpēc neapmierināto netrūks. Skatītāju vietu skaitu palielinās Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes pārbūve, taču, vai tas īstenosies, droši apgalvot nevar. Ja kavēsies būvdarbu sākšana Mežaparkā, jaunas estrādes nebūs, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Skolotājiem algas cels, ja tam būs nauda(5)

Pedagogiem minimālā alga par pilnas slodzes darbu varētu pieaugt 2018.gada 1.septembrī, sasniedzot 710 eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais algu celšanas grafiks paredz šo summu piecu gadu laikā celt vēl – līdz 900 eiro, taču tas būs iespējams vienīgi tad, ja pašvaldības slēgs daļu skolu un, turpinoties Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, attiecīgi pieaugs arī izglītības budžets. Līdz ar to uz solījumiem pagaidām pilnībā paļauties nevar, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Cīnās par iespēju izvēlēties cieņpilnu nāvi(10)

Ik pa laikam Latvijā uzvirmo diskusija par eitanāziju – iespēju tādējādi atvieglot ciešanas un nenovēršamas sāpes neārstējami slimiem cilvēkiem. Šobrīd parakstu vākšana par eitanāzijas legalizēšanu Latvijā sākta arī portālā Manabalss.lv, cerot, ka šo jautājumu skatīs Saeimā, otrdien lasāms avīzē Diena.

Aplēsīs plūdu radītās sekas

Cik daudz līdzekļu no naudas neparedzētiem gadījumiem būs nepieciešams, lai novērstu plūdu radītos postījumus, vēl nav zināms. Pļaviņu novada domē situāciju apzinās šonedēļ, taču jau tagad var teikt, ka zaudējumi ir. Vienlaikus nedēļas nogalē, saglabājoties ūdens līmenim virs kritiskās atzīmes, Pļaviņas kļuvušas par tūristu iecienītu apskates objektu, kas radījis arī bīstamas situācijas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) prognozē, ka tuvākajās dienās ūdens līmenis Daugavas baseinā saglabāsies augsts.

Ņems no senču gudrībām(3)

Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.

Daļa Iespējamās misijas skolotāju pēc likuma nevar turpināt darbu skolā(13)

Laura Riekstiņa-Zauska Rīgas Juglas vidusskolā pirmo gadu 5. un 7. klasei māca bioloģiju, lai gan vēl nesen bija redzama slimnīcas gaiteņos mediķa uzsvārcī. Skolā viņa nonākusi ar Iespējamo misiju (IM), bet nupat auditā secināts, ka viņa tur strādāt nedrīkst – medicīnas izglītība nav atbilstoša, lai mācītu bioloģiju. Līdzīga situācija ir arī citiem IM pedagogiem. Likums ir skaidrs – jāiegūst vajadzīgā izglītība, vai arī klases priekšā stāvēt nedrīkst. Taču rodas jautājums, vai šādu formalitāšu dēļ izglītības sistēma nepazaudē izcilus skolotājus, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Ārstus aicinās griezt muguru Rīgai(2)

Septiņu gadu laikā Veselības ministrija (VM), izmaksājot vienreizējus pārcelšanās pabalstus un ikmēneša kompensācijas uzturēšanās izmaksām, plāno reģioniem piesaistīt 1420 mediķu. Pašlaik ārsti galvenokārt izvēlas strādāt Rīgā, turklāt prognozēts, ka 2020. gadā Latvijā 481 ģimenes ārsts būs pensijas vecumā. Ja kāds no galvaspilsētas būs gatavs doties uz laukiem, ministrija viņam papildus gatava maksāt pat divus gadus. Šobrīd gan grūti prognozēt tam efektu, jo nauda bieži nav galvenais iemesls, kāpēc speciālisti neizvēlas reģionus.