Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Ar vēzi jācīnās arī bērniem

Latvijā ik gadu onkoloģisko saslimšanu diagnosticē 50–70 bērniem, turklāt ir gadījumi, ka slimība pamanīta novēloti. Vienlaikus mediķi atzīst, ka Latvijā ārstēšanās iespējas ir labas, bet, ja palīdzība te nav iespējama, faktiski nav situāciju, kad valsts neapmaksātu bērna ārstēšanu ārzemēs. Bērnu slimnīcas fonda prakse gan pierāda, ka bez sabiedrības iesaistes pilnībā iztikt nevar.

Drīz arī plānie plastmasas maisiņi būs par maksu(54)

Pircēju paradumi attiecībā uz mazo, plāno plastmasas maisiņu lietošanu mainās gausi – daudziem aizvien ir pilnīgi pašsaprotami tajos likt augļus, dārzeņus un citas preces. Tas gan drīzumā varētu mainīties, jo Latvijai ir pienākums vairākas reizes samazināt šo maisiņu patēriņu.

Skolēniem trūkst prasmes sadarboties problēmu risināšanā(2)

Latvijā skolēnu prasme sadarboties dažādu uzdevumu risināšanā ir sliktāka nekā vidēji citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, secināts Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) veiktajā pētījumā.

Divpadsmit kvadrātmetru mājas sajūtas(10)

Tā vietā, lai izvēlētos būvēt trīsstāvīgu māju, kas atbilst amerikāņu sapnim, dažiem nepieciešami vien pāris kvadrātmetru. Sīkmājiņas gūst aizvien lielāku popularitāti, un arī Latvijā ir cilvēki, kas sapņo par ļoti kompaktu mājokli, ko varētu novietot kaut vai meža vidū.

Pašam jāgrib būt Latvijas patriotam(30)

Palīdzēšana vecākiem, konfekšu papīriņu nemešana zemē un īkšķu turēšana par Latvijas sportistiem ir piemēri, ar kuriem Dienas satiktie Rīgas 28. vidusskolas sākumskolas skolēni skaidro patriotismu. Gandrīz visiem bērniem pie apģērba piestiprinātas lentītes Latvijas karoga krāsās. Kāds bilst, ka skolotāja mudinājusi pielikt, bet liela daļa cītīgi stāsta, ka tā mājās dara arī vecāki. Bērniem patīkot arī skolas svētku noformējums, un visi gaida 18. novembra salūtu. Arī pamatskolēni šo laiku uztver kā svētkus, taču piebilst, ka patriotismu cilvēkam nevar iemācīt, katram pašam jāgrib tādam būt.

Pārmaiņas skolotāju izglītošanā(14)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajos gados plāno ieviest konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu Latvijā, kas iet roku rokā ar jauno mācību saturu. Ministrija pedagogu darbam vēlas piesaistīt nozaru speciālistus, pakāpeniski samazināt budžeta vietu skaitu, kā arī veicināt pētniecību. Pedagoģijas programmas pašlaik Latvijā īsteno sešas augstskolas, un to nav plānots mainīt, bet līdz 2023. gadam par trešdaļu varētu sarukt pašu programmu skaits.

Onkoloģijas plānu īsteno pēc iespējām(3)

Nākamgad onkoloģijas jomai no Eiropas Komisijas pieļautās deficīta atkāpes veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai plānots novirzīt kopumā 28,5 miljonus eiro, tai skaitā 9,2 miljonus eiro medikamentu nodrošinājumam. Kopumā Veselības ministrijā (VM) sola vairākus uzlabojumus, tai skaitā jau pieņemts lēmums par zaļā koridora paplašināšanu, taču nozarē valda neapmierinātība ar Onkoloģijas plāna izpildi. Viena no būtiskākajām problēmām ir jauno, inovatīvo medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā.

Visiem vieta slimnīcas gultās(2)

"Visi pacienti, kas atnāk uz uzņemšanas nodaļu, ir jāstacionē, jo mums stacionārā ir pārāk zema noslodze. [..] Ja nekādi neizdodas pierunāt pacientu stacionēties, tad pacientam jāraksta atteikums, " šāds uzsaukums Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dežūrārstiem piestiprināts Uzņemšanas nodaļā pie sienas.

Strīdas par trūkstošo speciālistu piesaisti no ārvalstīm(11)

Saraksts ar 303 profesijām, kurās ar atvieglotiem nosacījumiem Latvijai varētu piesaistīt speciālistus no ārzemēm, šobrīd ir diskusiju krustugunīs. Viedokļi par to, kurās profesijās bez trešo valstu pilsoņiem vairs nevar iztikt, atšķiras, līdz ar to šis jautājums valdībā vēl netiek skatīts, otrdien vēsta avīze Diena.

Vietvaras neatteiksies no savām vidusskolām; kaimiņu novadi nesadarbojas(8)

Sešu gadu laikā pašvaldībām būtu jāspēj sakārtot savu skolu tīklu atbilstoši nesen veiktajam Jāņa Turlā pētījumam par optimālo vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeli Latvijā, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Realitātē skolēnu pietiek vien 130 vidusskolām, kas nozīmē, ka vairāk nekā 100 vidusskolām būtu jāpārtop par pamatskolām un sākumskolām. Vienlaikus pašvaldībās min virkni iemeslu, kāpēc tas nav iespējams. Nereti gan arī tiek atzīts, ka deputāti vienkārši nav gatavi pieņemt šādu lēmumu.

No trakas idejas līdz tirgum(1)

Solvitu Kostjukovu Diena satiek Budapeštā, kur nesen norisinājās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) inovāciju balvas pasniegšanas ceremonija un EIT inovāciju forums. Tur savs vārds sakāms bija arī Latvijai. Lai gan bieži no zinātnieka trakās idejas līdz konkrētam produktam tirgū ir grūts ceļš ejams un Latvijā tieši šī ir nopietna problēma, Solvitas dibinātajam uzņēmumam Alina tas ir izdevies. Uzņēmums piedāvā alternatīvu, lai būvniecības procesā varētu izmantot krāsas, kam nav pievienotas toksiskas ķimikālijas. Eiropa ir izvirzījusi mērķi ieviest būvniecībā videi un cilvēkam draudzīgus produktus un tehnoloģijas, tāpēc potenciāls ir ļoti liels. Vienlaikus Solvitai ir svarīgi pasaulē nest Latvijas zinātnieku vārdu.

Trakāk par Mērnieku laikiem(14)

Obligāti izlasāmās literatūras saraksti skolēniem pašreiz ir vēsture. Lai gan daudzi to vēl dēvē par obligātu, pareizais vārds būtu "ieteicamā". Arī no valsts puses nekādu norādījumu nav. Konkrēti autori un daiļdarbi minēti vien mācību programmu paraugos, bet skolotājam pašam ir jāizdara izvēle, vai to ņemt vērā. Diskusija gan vienmēr būs par to, kādā vecumā noteiktus daiļdarbus lasīt un vai ir zelta fonds, no kura nekādi atsacīties nedrīkst. Vienlaikus arī literatūras skolotāji atzīst – daļa darbu laika zobam ir zaudējuši, un vietā jāliek mūsdienās izdotas grāmatas. Taču šaubu nav par vienu – vesels grāmatplaukts skolēnam nav "jāgāž" virsū, bet bez lasīšanas literatūras stundās neiztikt.

Tuvojoties gripas sezonai, aicina vakcinēties

Gripa Latvijā parasti norit vidēji smagi, tāpēc šobrīd speciālisti aicina cilvēkus vakcinēties. Diemžēl aizvadītajā gripas sezonā no komplikācijām nomira 76 cilvēki. Vienlaikus Latvijā ir vieni no zemākajiem pretgripas vakcinācijas rādītājiem Eiropā. Katru gadu pret gripu vakcinējas mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju un vecuma riska grupā virs 65 gadiem – no 2% līdz 4%, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Liela ģimene – maza pensija(38)

Izaudzināti septiņi bērni, mūžs nostrādāts pedagoga profesijā, bet pensija 85 eiro. Šis ir īss raksturojums konkrētai daudzbērnu mammai, bet situācija līdzīga ir arī citiem. Pavadītais laiks bērnu kopšanas atvaļinājumā cilvēkam nozīmē ierobežotu iespēju uzkrāt līdzekļus savai pensijai. Valsts gan šajā laikā veic nelielas iemaksas, bet pensija tāpat būs mazāka, salīdzinot ar citiem ar tādu pašu atalgojumu un bez bērniem. Par šo problēmu zināms jau gadiem, bet risinājums tā arī nav atrasts.

Izmeklēšana saistībā ar Ventspilī noslīkušo zēnu turpinās

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) joprojām lemj par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pret Ventspils Olimpisko centru, kur pagājušajā nedēļā peldēšanas apmācības nodarbības laikā noslīka bērns. Dienests atklājis, ka tā bijusi nelicencēta interešu izglītības programma, un centra valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis sevi uz laiku atstādinājis no pienākumu pildīšanas, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Internātskolas emociju miglā(1)

No janvāra valsts vairs nesegs internātskolu uzturēšanas izdevumus, taču tikai atsevišķās vietās ir pieņemti lēmumi, ko ar šīm skolām iesākt, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Ar resursiem un plānu reformu var noslēgt(2)

Līdz februārim jābūt pieņemtiem lēmumiem attiecībā uz pāreju izglītībai latviešu valodā. Mēneša laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāizstrādā plāns, kā vispirms visās vidusskolās, bet ar laiku arī pamatskolās reformu īstenot. Virzību uz izglītību latviešu valodā kā loģisku soli saredz arī daļā mazākumtautību skolu un lielus pretiniekus Diena tur neatrod. Būtisks aspekts gan būs pieejamie resursi un izpratne sabiedrībā – ja šie jautājumi tiks izmantoti politiskajās spēlēs, jārēķinās arī ar protestiem.

Mājoklis vispirms ģimenēm

Aptuveni tūkstoš jauno speciālistu nākamajā gadā varēs saņemt Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojumu sava mājokļa iegādei. To paredz plāns paplašināt mājokļu atbalsta programmu. Joprojām prioritāte gan būs ģimenes ar bērniem, bet šādi ir cerība panākt, ka jaunie profesionāļi paliks Latvijā. Nosacījumi vēl līdz galam nav izstrādāti, bet mērķis arī šajā gadījumā ir samazināt laiku, kas nepieciešams, lai cilvēki uzkrātu līdzekļus pirmajai iemaksai.

Nav jāgaida, kad sliktās skolas iznīks, bet jārīkojas(6)

Par pārmaiņām, kas gaidāmas un ir nepieciešamas Latvijas skolās, kā arī par lielākajiem izaicinājumiem, ieviešot satura reformu, žurnālistei Annai Strapcānei stāsta bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Trūkst prasmju, nav darba(1)

Pērn Latvijā tikai 7,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija iesaistīti mūžizglītības pasākumos. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka līdz 2022. gadam valstī trūks vairāk nekā 25 tūkstošu vidējās kvalifikācijas speciālistu, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Spaisa sērgu nomaina zālīte(112)

Ja vēl pirms pāris gadiem ļoti aktuāla problēma bija jaunieši, kuri lietoja jaunās psihotropās vielas jeb spaisu un regulāri nonāca slimnīcā, tad šobrīd šī sērga ir beigusies. Taču gan Valsts policijā, gan slimnīcās norāda uz virkni citu vielu, kuras diemžēl lieto arī pusaudži, tajā skaitā marihuānu. Arī cigaretes un alkohols iet savu uzvaras gājienu. Kā efektīvāko risinājumu mediķi redz skaidrojošo darbu.

Vardarbība nolaidības dēļ

Pērn vairāk nekā 300 reižu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) personāls vērsās pie atbildīgajām iestādēm, ziņojot par sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem vai vardarbību, kurā cietis bērns, otrdien lasāms avīzē Diena.

Pēc matemātikas uz lauku mācīties šaut(24)

Valsts aizsardzības mācība vidusskolās nevar būt obligāta visiem, uzskata Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. To arī nevarētu reāli īstenot, jo trūkst resursu un militāro mācību nevar uzspiest visiem. Arī jaunajā mācību saturā paredzēts, ka tas būs izvēles priekšmets, un šoruden plānots aptaujāt skolas un potenciālos vidusskolēnus, lai saprastu, cik liela daļa būtu šādā apmācībā ieinteresēti.

Skolas gatavojas reformām(4)

Šogad simts pilotskolas izmēģina Valsts izglītības satura centra (VISC) izstrādāto jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu. Stāsts gan vairāk ir par pieejas maiņu izglītības procesā, pedagogu savstarpējo sadarbību un līdzīgiem aspektiem, ko atsevišķas skolas Latvijā jau ir īstenojušas līdz šim. Vienlaikus citās izglītības iestādēs neslēpj neziņu un pat bailes no pārmaiņām. Lai nebūtu jaunais tikai jāgaida, jau pavasarī izveidots brīvprātīgais skolu tīkls, kas, atbalstot gaidāmās reformas, jau tagad dalās ar savu labo praksi, veidu, kā sasniegt skolēnu un ieviest inovatīvus risinājumus. Iniciatīvas autori cer, ka tas mudinās izglītības iestādes ātrāk un veiksmīgāk īstenot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību.

Mutiskas garantijas mediķiem nederēs(1)

Saistībā ar jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuru šodien skata valdība, mediķi atkal sola protestus. Finanšu ministrija uzstāj, lai no likumprojekta tiktu izņemtas konkrētas summas, kuras turpmākajos gados papildus jānovirza veselības aprūpei. To iekļaušanu bija izcīnījusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kas tagad negrib palikt bez garantijām.

Pirms domāt par trešo, jādzemdē divi(31)

Demogrāfijas ultimātu vietā Latvijā nepieciešama zinātniskāka pieeja, jo esošā politika nedod rezultātu, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība). Atbalsts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem noteikti ir nepieciešams, bet tas nebūs risinājums, lai veicinātu dzimstību. Vispirms būtu jāpanāk tas, ka vecāki izlemj par labu otra bērna ienākšanai ģimenē. Jau pieņemtos lēmumus par lielākiem pabalstiem Labklājības ministrijā (LM) nemainīs, bet nākotnē pieeju sola citādu.

Lietavu dēļ pieaug izmisums(9)

Lietavu radīto plūdu dēļ ārkārtas stāvoklis joprojām ir 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, un ilgstošais lietus postījumus rada arī citviet Latvijā. Zemkopības ministrijā (ZM) gan vēl nedomā par to, ka ārkārtas stāvokli varētu izsludināt arī tur, un tas nozīmē, ka šie zemnieki par ūdenī slīkstošo ražu kompensāciju nesaņems. Pašvaldības gan var lūgt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem infrastruktūrai nodarītajiem postījumiem.

Atkal atpakaļ četrās sienās(1)

Cilvēkiem ar invaliditāti uz automašīnu pielāgošanu jāgaida pat pusgads, pirmdien vēsta avīze Diena.