Izmantojot citu pieeju nekā pētījumos līdz šim, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) veikusi pati savu izvērtējumu par skolu tīklu Latvijā, cenšoties apgāzt pieņēmumu, ka mazāka skola nozīmē arī sliktākus mācību sasniegumus. Viņu pētījums rāda, ka eksāmenu rezultāti nav atkarīgi no skolas atrašanās vietas vai tās lieluma. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tam nepiekrīt, piekrītot gan, ka eksāmenu rezultāti nav vienīgais kritērijs, lai lemtu par izglītības iestādes nākotni.
LPS šādu pētījumu veic jau trešo gadu, un metodika tam ir citādāka nekā IZM pasūtītajā Jāņa Turlaja pētījumā par optimālo skolu tīklu. LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norāda, ka eksāmenu rezultāti vērtēti pēc faktiskā to kārtotāju skaita. Piemēram, ja klasē ir 15 skolēnu, bet eksāmenu kārtojuši tikai 10, tad pētījumā vērtēti tikai šo 10 bērnu sasniegumi. Citiem, iespējams, bijis atbrīvojums no pārbaudījumiem, vai, piemēram, mācības tika pārtrauktas. Ministrijas pieeja – rezultātus vērtē, skatoties, cik skolēniem teorētiski šie pārbaudījumi bija jākārto. Turlajs Dienai piebilst, ka nauda skolām tiek aprēķināta par visu skolēnu skaitu, kam būtu jākārto arī eksāmeni, tādēļ arī izmantota šāda metode, jo konstatēts, ka Latvijā ir 30 vidusskolu, kur pat puse skolēnu eksāmenus nekārto. LPS pētījumā arī nav iekļāvusi valsts ģimnāzijas, jo tām objektīvu iemeslu dēļ esot labāki rezultāti. Arī te Turlajs nevēlas piekrist – valsts ģimnāzija automātiski nenozīmē labākus rezultātus, jo ir virkne vidusskolu, kas uzrāda pat augstākus sasniegumus. Līdz ar to rezultāti abos pētījumos ir atšķirīgi.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis nenoliedz – skolu tīkls Latvijā nav optimāls, bet tikai eksāmenu rezultāti nevar būt pamats, lai lemtu par vienas vai otras skolas slēgšanu. Pētījuma mērķis arī neesot pierādīt, ka kādas skolas noteikti ir jāsaglabā, bet parādīt reālo situāciju un tendences.
Pašvaldību pasūtītais pētījums apstiprinājis, ka eksāmenu rezultāti nav atkarīgi no skolas lieluma vai tās atrašanās vietas, atklāj Dundure. Atšķirība starp lauku un pilsētas skolām ir ļoti nenozīmīga, un rezultāti ir atkarīgi no katras skolas individuāli. Tāpat nelielas klases un mazas skolas nav tikai lauku problēma – tādas ir arī pilsētās, tajā skaitā Rīgā. Savienībā arī uzskata, ka nav korekti salīdzināt eksāmenu rezultātus ģimnāzijās un vidusskolās ar rezultātiem vakarskolās un profesionālajās izglītības iestādēs, kur mācību programma ir citādāka. Pētījumā gan novērota tendence, ka valstī kopumā eksāmenu rezultāti pēdējo trīs gadu laikā ir pasliktinājušies.
Komentējot LPS veikumu, Turlajs Dienai norāda, ka ministrijas pasūtītajā pētījumā netiek apgalvots, ka lielākās skolās noteikti būs labāki mācību sasniegumi, taču tendences liecina, ka mazākās skolās rezultāti tomēr ir vājāki. Protams, labi skolotāji, mācot četrus skolēnus, var sasniegt augstākus rezultātus, nekā strādājot ar trīs paralēlklasēm, bet, ņemot vērā, ka naudas daudzums ir atkarīgs no skolēnu skaita, realitātē mazās skolas nevar dabūt labus skolotājus, kas varētu mācīt, piemēram, fiziku un ķīmiju. Šie pedagogi ir spiesti strādāt vairākās izglītības iestādēs, bet no tā ciešs kvalitāte, skaidro Turlajs. Nupat savu pētījumu publicējusi arī Latvijas Banka, kam secinājumi bija tādi paši. Tāpat Turlaja pētījumā vērtēta citu valstu pieredze, secinot, ka optimāls skolēnu skaits vidusskolas posmā ir vismaz divas paralēlklases, katrā pa 25 skolēniem. Bagātās valstis neatļaujas uzturēt mazas skolas, piebilst pētnieks. Arī OECD pētījumi, vērtējot piecpadsmitgadīgu skolēnu zināšanas, līdz šim uzrādījuši, ka Latvijā zemāki sasniegumi ir tieši lauku skolās.
LPS, līdzīgi kā ministrija, pašvaldībām tagad piedāvā interaktīvu karti, kur var detalizēti aplūkot situāciju arī katrā skolā. Mērķis esot veicināt diskusiju un izvērtēt, ar kādiem kritērijiem ir iespējams vērtēt skolas kvalitāti.