Valdošā koalīcija šobrīd sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Par to jau rasts kopsaucējs, piesaucot arī valdības deklarāciju, kas paredz izveidot ceļa karti, lai šos procesus īstenotu. IZM šobrīd iecerējusi, ka vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus tikai latviešu valodā varētu sākt mācīt pēc trim gadiem. Vienlaikus jau no šī mācību gada ar pārejas periodu 12. un 9. klasēs centralizētie eksāmeni mazākumtautību skolās būs jākārto tikai latviešu valodā. Kā atzīmē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), esošā bilingvālā izglītības sistēma ir tikai pārejas modelis un drīzumā reforma ir jānoslēdz. Arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdz šim uzsvērusi, ka pārejai jānotiek visos posmos un nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās.
Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore Iveta Skrastiņa šādas pārmaiņas vērtē pozitīvi, Dienai atzīmējot, ka šoreiz par pārmaiņām vismaz tiek runāts savlaicīgi. Patlaban vidusskolas posmā 60% mācību priekšmetu tiek mācīti latviešu, bet 40% – krievu valodā, taču eksāmeni jau šī mācību gada beigās būs tikai latviešu valodā, līdz ar to nebūtu problēmu vēl pāris priekšmetu mācīt valsts valodā. Tā būs tikai loģiska pāreja, atzīst skolā. Arī pedagogiem jau tagad valsts valodas zināšanām ir jābūt augstākajā līmenī. Direktore gan neizprot, ko ministrija domājusi ar vārdiem, ka mazākumtautību skolēniem būs saglabāta iespēja dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus vai moduļus. Šajā ziņā skolas gribētu dzirdēt lielāku konkrētību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 11.oktobra, numurā!
Ir pagājuši 27 gadi