Skolēnu vidū ir topošais hokejists, futbolists, kuģa kapteine, sporta trenere, advokāts, latviešu valodas skolotājs, zobārste un pat armijas ģenerālis, un gandrīz visi apgalvo, ka noteikti dzīvos Latvijā. Bet, ja nu pēkšņi tā nesanāks, katru nedēļu brauks mājās, lai arī cik dārgi tas izmaksātu. Sarunas temats mums ir Latvija un valsts svētki. Pirmais gatavs runāt ir Gustavs. Viņam 18. novembris saistās ar Latvijas dzimšanas dienu, salūtu, militāro parādi un braucienu kopā ar ģimeni pie draugiem. Tūlīt pat birst arī citu bērnu atbildes, kurās salūts un svētki ir biežāk pieminētie vārdi. Alise uzskata, ka šajā laikā visam jābūt sakoptam, jo arī Latvijai, tāpat kā visiem citiem, ir sava dzimšanas diena. Par sakoptu Latviju skolēni runā arī valsts simtgades kontekstā un piebilst, ka īsts patriots arī ikdienā apkārtni nepiemēslotu. Patriotismu jaunākie skolēni saprot dažādi – tā ir arī palīdzēšana vecākiem ikdienas darbos, uzsver Mārtiņš, un īkšķu turēšana par Latvijas sportistiem.
Visaktīvākie skolēni ir, stāstot, kāpēc viņiem patīk Latvija un kas pie mums ir īpašs. Arī te bez Latvijas sportistiem neiztikt. Bērni norāda, ka Latvija ir mazāka par daudzām citām valstīm, bet mums ir panākumi gan mūzikā, gan sportā. 11. novembra kontekstā daļa piemin arī uzvaru pār Bermonta armiju, jo nesen par to runāts klasē. Arī Brīvības piemineklis, kas ir celts par tautas ziedojumiem, ir pieminēšanas vērts. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Latvijā nav postošu dabas katastrofu, ir visi četri gadalaiki un netrūkst zaļu mežu. Amanda iestarpina, ka lepojas ar Latviju tāpēc, ka te ir daudz vietu, kur svinēt dzimšanas un vārda dienas ballītes. Ar tām saistās jaukas atmiņas.
7. un 8. klašu skolēnu atbildes ir daudz nopietnākas, bet arī viņi apgalvo, ka ir Latvijas patrioti un pēc skolas beigšanas vēlas turpināt te dzīvot. Ar Latviju viņiem asociējas kopības sajūta, izcīnītā brīvība, latviešu valoda un Latvijas daba. 8. klases skolēns Krišjānis uzsver, ka viņš lepojas ar Latviju, ar tās cilvēkiem, kuriem ir gribasspēks augt un attīstīt valsti. To vēlas darīt arī viņš pats. Krišjānis ir starp tiem skolēniem, kas pēc savas vēlēšanās skolā jau otro gadu apgūst valsts aizsardzības mācību. Tieši tur mācot, kā ir būt patriotam, bet, pēc puiša domām, no ģimenes ir atkarīgs, vai bērns mīl savu valsti. Arī citi piebalso, ka patriotismu varbūt var iemācīt, bet dziļi sirdī cilvēks tāds nebūs, ja pats to nevēlēsies.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 17.novembra, numurā!
robots
Jānis Podnieks DaD
Margarēta