Daļa Iespējamās misijas skolotāju pēc likuma nevar turpināt darbu skolā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā (RD IKSD) Dienai skaidro, ka ik gadu izglītības iestādēs veic auditus, pārbaudot arī personāla vadību. Tāds bijis arī Rīgas Juglas vidusskolā, tajā konstatēts, ka konkrētie IM skolotāji neatbilst prasībām – viņiem nav augstākās izglītības mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Skolas direktore Aija Melle Dienai atzīst, ka par auditā secināto bijusi pārsteigta. Formāli, protams, ir taisnība, jo šiem skolotājiem atbilstošas izglītības nav un viņi patlaban nekur to neiegūst. Tomēr bijis priekšstats, ka attiecībā uz IM ar Izglītības un zinātnes ministriju ir vienošanās, jo programmas ideja tieši ir skolai piesaistīt dažādu nozaru pārstāvjus. Direktore arī neredz, kā papildu studijas varētu savienot ar darbu skolā un IM programmu, kur jau ir intensīvas mācības. Tas būtu iespējams tikai pēc tam.

"Mēs varam pazaudēt ļoti labus speciālistus, ja esam izteikti formālisti," saka Melle. Turklāt jautājums ir arī, vai augstskola šiem cilvēkiem spēs iedot kaut ko jaunu un vērtīgu. Daļa no IM skolotājiem, kuri strādā Juglas vidusskolā, lai gan viņiem neatbilst izglītība, piedalās arī jaunā mācību satura izstrādē. Tas, pēc direktores domām, apliecinot viņu spējas. Iespējams, te risinājums būtu kvalifikācijas eksāmens, ne studijas.

Patlaban no RD IKSD direktore vēl norādes nav saņēmusi, bet skolotājiem lūgusi paskaidrojumus, kur un kad viņi grasās izglītību iegūt.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) Dienai uzsver – IM skolotāji nav izņēmums un viņiem jāatbilst visām prasībām. Programmas dalībnieki divu gadu laikā apgūst pedagoģijas izglītības programmu, bet papildus tam iepriekš iegūtai augstākajai izglītībai ir jābūt arī mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Līdz ar to, piemēram, augstākā izglītība medicīnā nav atbilstoša, lai skolā mācītu bioloģiju, dabaszinības vai sociālās zinātnes, uzsver IKVD pārstāve Jana Veinberga. Lai turpinātu strādāt skolā, studijas jāsāk nekavējoties, arī Laurai. Līdz tam pedagogs ir tiesīgs mācīt tikai tos priekšmetus, kuriem atbilst iegūtā izglītība, piemēram, mediķa gadījumā tā būtu veselības mācība. Situācijai dienests sekos līdzi, un Veinberga uzsver, ka konkrētajām personām par šīm prasībām bijis zināms jau iepriekš. Viņa gan pieļauj, ka studējot būs iespējams pielīdzināt iepriekš iegūto izglītību vai profesionālo pieredzi un studijas būs iespējams pabeigt īsākā laikā, bet tās būtībā jāsāk jau šodien.

Pret auditā secināto neprotestē arī IM direktors Kārlis Andersons. Strīdēties viņš nevēlas un piekrīt, ka papildu mācības būtu risinājums. Te gan rodas pretruna, jo arī viņš apstiprina, ka paralēli programmai vēl kaut kur mācīties fiziski nebūtu iespējams – slodze jau ir ļoti liela.

Pēc Dienas jautājuma ar situāciju iepazinās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) un secināja, ka tā nav sistēmas, bet IM pieļauta kļūda. Pēc ministra rīcībā esošās informācijas, tāds ir šis viens Lauras gadījums, bet audits un programmas direktora sacītais apliecina, ka tā nav. 

Kā iespējamu risinājumu IM nākotnē ministrs, tāpat kā Melle, pieļauj kvalifikācijas eksāmenu, lai pārbaudītu topošā pedagoga izglītību. Par to gan vēl jādiskutē.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 10.marta laikrakstā Diena!