Pie ārsta – reizi trijos gados

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 20,1% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējā gada laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, gandrīz puse – ārstu speciālistu un zobārstu. Šī tendence gan mainās līdz ar vecumu – cilvēki gados ģimenes ārstu un speciālistus apmeklē biežāk, bet retāk dodas pie zobārsta. Nemainīga ir tendence, ka pie ārstiem biežāk dodas sievietes.

Kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis Dienai atturas vērtēt sabiedrības veselību kopumā, arī pēc CSP datiem esot grūti ko pateikt. Viņš neizdarītu secinājumus, ka fakts, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju gada laikā nav apmeklējuši ģimenes ārstu, būtu slikta zīme sabiedrības veselībai – tas to ietekmējot mazāk nekā piesārņotais gaiss galvaspilsētas centrā. Taču vienlaikus viņš norāda, ka Latvijā sabiedrības veselības līmenis varētu būt labāks – Eiropas kontekstā tas nav adekvāts. Turklāt, pēc viņa teiktā, noslēpums nav arī tas, ka pie ģimenes ārstiem ierodas galēji smagi pacienti ar ielaistām problēmām, savukārt pie speciālistiem un uz diagnostiku ir apgrūtināta piekļuve. Šie apstākļi ietekmē veselības aprūpes kvalitāti. Tomēr sabiedrības veselība nav atkarīga tikai no šī aspekta, to ietekmē gaisa un ūdens kvalitāte, ikdienas un kaitīgie ieradumi, tradīcijas, cilvēka emocionālais, finansiālais un sociālais stāvoklis, izglītība, kā arī citi faktori.