Pārbauda izturības robežu

Nevar bez virsstundām

No nākamā gada janvāra par mediķu nostrādātajām virsstundām būs jāmaksā tāpat kā jebkurā citā nozarē – dubultā. Naudas tam ārstniecības iestādēm nav, tāpēc Veselības ministrija (VM) veic aprēķinus, lai saprastu, cik miljonu eiro valdībai būs jāprasa. Līdz šim izskanējis, ka tie varētu būt 8–12 miljoni. Dienas aptaujātajās slimnīcās cer, ka finansējums atradīsies, bet uzsver citas problēmas.

Vidzemes slimnīcā apmēram trešā daļa personāla strādā tā dēvēto pagarināto normālo darba laiku un ceturtā daļa – vēl virsstundas. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs Dienai stāsta, ka mediķi nav priecīgi strādāt ilgāk, taču tā ir nepieciešamība, lai varētu nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Daļai, protams, tā ir arī iespēja nopelnīt vairāk.

Saeima jau pērn lēma no 2020. gada pilnībā ieviest standarta virsstundu darba apmaksu medicīnā, dodot iespēju tam sagatavoties. Slimnīcā nav plāna, kā to izdarīt jau nākamgad. Ņemot vērā, ka vairākās specialitātēs akūti trūkst darbaspēka, nebūs iespējams pilnībā nosegt diennakts dežūras, iekļaujoties tikai slodzēs. Protams, arī turpmāk mediķi varēs strādāt virsstundas, saņemot atbilstošu samaksu, taču likums nosaka, ka nu drīkstēs būt tikai 40 stundas mēnesī. Pagarinātais normālais darba laiks būtībā bija sistēma, kā šo ierobežojumu apiet. Kā Dienai norāda Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, šobrīd ārsti vidēji strādā pusotru slodzi un māsas pat vairāk. Piesaistīt papildu cilvēkresursus no malas ir gandrīz neiespējami, tāpēc slimnīcām jādomā, kā nesamazināt sniegto pakalpojumu apmēru.

Muskovs norāda, ka tiek darīts viss – piesaistīti rezidenti, nodrošinātas dažādas apmācības, lai pievilinātu personālu, taču ar to nepietiks, lai būtu risinājums jau līdz gada beigām. Viņš pieļauj, ka ierobežotais virsstundu skaits būs daļēji mudinājums mediķiem strādāt vairākās ārstniecības iestādēs.