Praksēs laukos stabils interneta pieslēgums ir problēma

Nevar nebūt

Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām nosaka, ka "ārstniecības iestādē ir pieejamas informācijas tehnoloģijas ar atbilstošu interneta pieslēgumu un programmatūru". Tas nozīmē, ka interneta pieslēgums ir obligāta prasība. Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga Dienai norāda, ka vēl pirms e-veselības sistēmas ieviešanas ārstniecības iestādēm un aptiekām bija jāievada informācija NVD elektroniskajā Vadības informācijas sistēmā. Attiecīgi ārstniecības iestādes elektroniski sniedz informāciju par sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un aptiekas – par izsniegtajiem valsts kompensējamajiem, psihotropajiem un narkoloģiskajiem medikamentiem. Balstoties uz šo informāciju, tiek veikta apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to prasība par interneta pieslēgumu nav saistīta tikai ar e-veselības ieviešanu. 

Vienlaikus NVD pirms e-veselības ieviešanas aptaujāja ģimenes ārstus par gatavību pārmaiņām. Toreiz, 2015. gadā, noskaidrots, ka 96% no aptaujātajām ārstu praksēm bija pieejams internets. Runājot par situāciju šobrīd, Štālberga atzīmē, ka e-veselības lietotāju Atbalsta dienestā nav saņemtas sūdzības, ka ar sistēmu nevarētu strādāt, jo ir problēmas ar internetu. 

Jāiegulda līdzekļi

To, ka darbs praksēs bez interneta nav iespējams, apstiprina arī paši ģimenes ārsti. Pirmkārt, nebūtu iespējams darboties e-veselībā. Tāpat analīžu rezultāti, rentgena izmeklējumi ir aplūkojami e-vidē. "Sen jau pagājis tas laiks, kad gaidām vairākas dienas, līdz atbildes pienāk papīra formātā," saka mediķi.

Lai nodrošinātu labus darba apstākļus, gan jāiegulda pūles. Kā Dienai atklāj ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs, šobrīd problēmu ir mazāk, bet iepriekš nācies pacīnīties, lai nodrošinātu netraucētu prakses darbu. Šobrīd viņš praksē izmanto bezvadu internetu ar fiksētu IP adresi. "Lai nodrošinātu prakses darbu, mums nepieciešams izveidot lokālu saslēgumu. Savukārt, lai to nodrošinātu, ir nepieciešams stabils interneta pieslēgums. Kaut īslaicīgs interneta signāla zudums izraisa mūsu izmantoto programmu darbības traucējumus. Rezultātā, lai nodrošinātu, ka signāls nav svārstīgs, no rūtera savilkām vadus līdz katram datoram, kas kopā mums ir četri. Tad problēmas būtiski mazinājās," stāsta ārsts. Esošais pakalpojuma sniedzējs arī ir vienīgais, kas spēj nodrošināt atbilstošu pieslēgumu. "Iepriekš, risinot jautājumu par stabilu interneta pieslēgumu, uzzinājām, ka ēkā, kur īrējam telpas, ir optiskā interneta kabelis, līdz tam ir kādi 30 metri, taču pieslēguma izveide izmaksātu vairākus simtus eiro! Likās absurdi un ārkārtīgi dārgi," piebilst Dzalbs. Ģimenes ārste Maija Kozlovska no Salaspils Dienai uzsver, ka ir iztērējusi daudz līdzekļu, lai iegādātos praksei vienu no ātrākajiem datoriem, un iesaka darīt to arī citiem.

Retāk sarežģījumi ir lielajos veselības centros. MFD Veselības grupas ietvaros strādā vairāk nekā 60 ģimenes ārstu prakses, un SIA Dziedniecība pārstāve Kamila Jusupova Dienai norāda, ka internets pieejams visās šajās praksēs, bet par traucējumiem iepriekš brīdina interneta pakalpojuma sniedzējs.

Jāpiebilst, ka NVD veiksmīgai e-veselības sistēmas darbībai kā ieteicamo interneta ātrumu norāda vismaz 20 Mbit/s. Te Štālberga piebilst, ka ģimenes ārstu praksēm tehnoloģiskais nodrošinājums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Tas ir paredzēts arī datora, interneta, programmatūras un citu tehnisko iekārtu, pakalpojumu iegādei.

Nav elektrības

Problēmas ar internetu ir ģimenes ārstei Jevgeņijai Sprūdei Mālpilī. Arī telefonsakari ir ļoti slikti – sarunas laikā vairākkārt sakari pazūd. Tā ir viņas ikdiena, saka mediķe. Taču lielākā problēma, kas ietekmē darbu, ir biežie elektrības pārrāvumi. To ietekmē laikapstākļi – ja ir vējš vai stiprs lietus, elektrības nav, līdz ar to arī interneta. Kā risinājums ir mobilais internets telefonā, taču, piemēram, pacientu analīžu rezultātus šādi neizdrukās. Viņa par problēmām laukos ziņojusi arī Veselības ministrijai, jo tai nepieciešams, lai ārsti lieto e-veselību, kas šādos apstākļos ir apgrūtinoši. Risinājumu nepiedāvājot arī vietējā pašvaldība.

Ar elektrību problēmas gan ir arī Rīgā. Ģimenes ārste Ārija Bušmane, kura strādā galvaspilsētas centrā, Dienai stāsta, ka vismaz reizi divos mēnešos ir elektrības pārrāvums, kas aptur prakses darbu pat uz visu dienu. 

Nav laika pacientam

Jautājot par interneta pieejamību, gandrīz visi ģimenes ārsti uzreiz vēlas runāt par e-veselību. Ilze Barone ir vecākās paaudzes ģimenes ārste no Ikšķiles. "Interneta pieejamība Ikšķilē ir lieliska. Saistībā ar pieslēgumiem un pieejamību viss ir kārtībā," uzreiz saka mediķe, taču problēmas ir citur. Joprojām liels apjukums gan mediķiem, gan pacientiem ir saistībā ar e-veselību. "Ir pagājis pusgads, kopš visi lietojam e-veselību, bet sajūta saglabājas joprojām nepatīkama. Visnepatīkamākie ir e-veselības darbības traucējumi dienas vidū. Piemēram, aprīlī teju katru dienu priekšpusdienā e-veselība nestrādāja kaut kādu tehnisku iemeslu dēļ. Rakstījām papīra receptes kā agrāk, un farmaceiti tērēja papildu laiku un spēkus, lai ievadītu pēc tam tās datoros. Ģimenes ārsti nāca uz darbu vakaros, kad e-veselības darbība tika atjaunota, lai ievadītu datorsistēmā pa dienu sakrājušās slimības lapas," atceras mediķe.

Attiecībā uz e-veselību arī Kozlovska norāda, ka viņas darbs bieži ir ļoti apgrūtināts. Viņa mājās dodas vēlu vakarā vai nāk uz darbu brīvdienās, lai datorā ievadītu visus datus. "Tik dinamiskā darba vidē ir nepieciešams apmaksāts darbinieks, kas visu drukā un vada datorā, ja grib saglabāt personalizētu pieeju. Vai nu es uzklausu pacientu un skatos viņam acīs, vai arī blenžu datorā un māju ar galvu – jā, jā. Tā nav personalizēta pieeja," saka ģimenes ārste. Viņa arī zina stāstīt, ka dziļākos laukos problēmas ir vēl lielākas. 

Jāpiebilst, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) organizētā aptaujā 67% aptaujāto mediķu atzinuši, ka darbs ar e-veselību ir palielinājis patērēto laiku dažādu dokumentu aizpildīšanai. 12% saka, ka nekas šajā ziņā nav mainījies, bet 17% norādījuši, ka tagad velta mazāk laika dokumentu aizpildīšanai.

Prasmes labas

Ģimenes ārsti akcentē arī aspektu par datorprasmēm. "Vecākajai paaudzei šīs prasmes nav izcilas un nevar būt, jo katrs datoru ir apguvis pats, brīvajā laikā un kā nu sanāca. Skolā vecos laikos taču datormācības nebija. Arī pašreiz e-veselības lietošana, datora tehniskie pieslēgumi un citas datorlietas tiek «uzgrūstas» uz ģimenes ārsta pleciem," saka Barone. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) gan norāda, ka kopumā ārstu prasmes izmantot tehnoloģiskos risinājumus ir labas. Turklāt daudzi tagad atzīst, ka vairs negribētu atgriezties pie papīra formāta receptēm un darbnespējas lapām. Arī LĀB aptaujā 15% mediķu savas prasmes strādāt ar datoru novērtējuši teicami, 45% atbildējuši, ka tās ir labas, bet trešdaļa aptaujāto uzskata, ka viņu zināšanas ir viduvējas. Tikai 1% atbildējis, ka prasme strādāt ar datoru ir ļoti slikta.

--

Līga Kozlovska
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija:

Stabils interneta pieslēgums laukos, īpaši pierobežā, noteikti ir problēma. Ja mēs runājam par stacionāro interneta pieslēgumu pilsētās, tas pamatā darbojas labi, bet, tikko ir nepieciešams mobilais internets, ir problēmas – tas raustās. Pierobežā faktiski visiem operatoriem ir problēmas ar pārklājumu. Saistībā ar šo iesniedzām arī dokumentus Veselības ministrijai, jo tas ir cieši saistīts ar e-veselību. Tas nozīmē, ka ministrijai un valdībai tas būs jārisina, sevišķi tagad, jo 1. decembrī ir paredzēts sākt lietot elektroniskos nosūtījumus. Tas nozīmē, ka noslogojums internetam būs vēl lielāks. Asociācijas un nevalstisko organizāciju līmenī mēs šo valstisko problēmu neatrisināsim.

Cits aktuāls jautājums ir elektroniskās un telekonsultācijas. Attālinātās konsultācijas nav iespējams nodrošināt bez normāliem interneta sakariem. Eiropā tās kļūst aizvien pieprasītākas, bet tām ir jābūt gan aizsargātām saistībā ar pacientu datu drošību, gan tām jānodrošina laba kvalitāte un ātra atgriezeniskā saite.