Ar jaunajiem tarifiem cels efektivitāti

Kādas ir galvenās izmaiņas, kas skars gāzes patērētājus, tajā skaitā mājsaimniecības, no nākamā gada 1. janvāra?

Līdz šim dabasgāzes patērētājiem svarīgs bija tikai viens lielums, proti, gada patēriņš, neņemot vērā nedz pieslēguma jaudu, nedz jaudas izmantošanas efektivitāti. Spēkā esošais sadales tarifs, kas apstiprināts 2008. gadā, ir atkarīgs tikai no tā, cik daudz klients lieto dabasgāzi, lai gan redzam, ka dabasgāzes reālais patēriņš šajā laikā ir krities par aptuveni 30%. Tas nozīmē, ka mums kā jaunam uzņēmumam, kas šobrīd atbild tikai par sadales sistēmas pakalpojuma nodrošināšanu, bija jārosina mainīt tarifa struktūru.

Turpmāk nozīme būs gan pieslēguma jaudas, gan tās izmantošanas efektivitātei. Tarifs vairs nebūs atkarīgs tikai no tā, cik daudz dabasgāzes patērējat. Latvijā ir vairāk nekā 300 000 mājsaimniecību, kas dabasgāzi lieto tikai ēdiena gatavošanai un mazliet arī ūdens sildīšanai, respektīvi – mazie patērētāji. Tāpat ir vairāk nekā 20 tūkstoši patērētāju, kuriem ir pieslēgums sadales sistēmai, bet tie dabasgāzi nepatērē – tā dēvētie nulles klienti – vai to patēriņš ir ļoti zems. 

Patlaban šie klienti par infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu nemaksā, jo nepatērē dabasgāzi.

Jaunajā tarifu modelī, kas stāsies spēkā 1. janvārī, jauninājums ir tas, ka daļa no maksājamās summas būs fiksētais maksājums, jo Gaso kā sadales sistēmas operatoram 90% no izdevumiem ir fiksēti – par infrastruktūras uzturēšanu un tās drošu funkcionēšanu, kas bija aktuāli agrāk, šodien un tāpat būs arī nākotnē. Savukārt mainīgā maksājuma daļa par patērēto gāzi lielai daļai patērētāju samazināsies. No svarīgām izmaiņām vēl jāpiemin, ka mainās pirmās patērētāju kategorijas robeža, kas iepriekš bija 500 kubikmetri, bet tagad – 250 kubikmetri, un šajā grupā ietilpst tās mājsaimniecības, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un nedaudz ūdens sildīšanai. Tāpat jauninājums ir tas, ka turpmāk dabasgāzes uzskaiti veiks nevis kubikmetros, bet kilovatstundās. 

Klientiem būtiski zināt, ka viens kubikmetrs ir 10,538 kilovatstundas – tas nemaina maksājuma summu, bet tikai mērvienības.

Kādām mājsaimniecību grupām un cik lielā mērā izmaksas par gāzi  palielināsies, bet kurām – samazināsies?

Mājsaimniecības var iedalīt divās grupās – tām, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, fiksētā maksa no 2019. gada 1. janvāra būs 1,77 eiro mēnesī bez PVN. Savukārt mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto apkurei, fiksētā maksa būs 1,77 eiro†mēnesī bez PVN (jauda līdz 6 kubikmetriem stundā) vai 6,63 eiro mēnesī bez PVN (jauda līdz 10 kubikmetriem stundā). Arī tiem, kuri dabasgāzi nepatērē vispār, taču viņiem ir aktīvs pieslēgums, kuru viņi arī turpmāk vēlēsies saglabāt, mēnesī būs jāsamaksā šī fiksētā summa 1,77 eiro bez PVN. Apstiprinot jaunos tarifus, SPRK bija veikusi aprēķinus, ka vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto apkurei (jauda līdz 6 kubikmetriem stundā), maksājums mēnesī par dabasgāzi samazināsies par 2,67 eiro. Savukārt vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, maksājums mēnesī pieaugs par 1,35 eiro. Un kas svarīgi – neskatoties uz to, ka daļai mājsaimniecību maksājums nedaudz pieaug, tomēr no kopējā sabiedrisko pakalpojumu groza maksājums par gāzi veido vismazāko daļu nepilna procenta apmērā.