Aizliegumi nekad nav bijis efektīvākais veids, kā cīnīties pret iedzīvotāju paradumiem un atkarībām, norāda Māris Jurušs. “Kādu paziņojumu pēc pulksten deviņiem vakarā jūs dzirdat pārtikas veikalos? Pareizi! Pircēji tiek brīdināti, ka pulksten desmitos alkohola tirdzniecība izbeigsies. Kas notiek? Daudzi no pircējiem, kuriem līdz tam pat prātā nav nācis iegādāties alkoholu, steidzas to nopirkt, jo tūlīt taču vairs nevarēs! Šeit ir tas pats – lietotāji zina, ka no 1.janvāra Latvijā vairs nevarēs nopirkt nevienu no šobrīd pieejamiem alternatīvajiem produktiem – e-cigaretēm ar aromātiem un garšām un beztabakas nikotīna spilventiņus –, un steidz tos iepirkt jau laicīgi. Tādējādi šogad tiks iegādāti krietni lielāki apjomi, un Veselības ministrija varēs sūroties – redz, kā gada beigās pieaudzis alternatīvo produktu lietotāju skaits!” saka Māris Jurušs.
Tikmēr saskaņā ar pētījumu kompānijas SKDS 2024. gada vasarā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kas 11. septembrī tika prezentēti ekspertu seminārā “Tabakas kaitējuma mazināšanas tendences un realitāte 2024. gadā”, salīdzinājumā ar 2022. gadu, cigarešu smēķētāju īpatsvars 2024. gadā ir samazinājies no 72% līdz 67% no visiem tabakas un nikotīna produktu lietotājiem, savukārt e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies no 38% līdz 43%, karsējamās tabakas lietotāju skaits ir palielinājies no 16% līdz 21%, un beztabakas nikotīna spilventiņu lietotāju skaits no 3% līdz 8%. Savukārt cits, gadu iepriekš veikts SKDS pētījums liecina, – ņemot vērā kontrabandas faktoru, 67% iedzīvotāju uzskata, atsevišķu tabakas un nikotīna izstrādājumu un aromatizētāju aizliegums kopumā nemazinās šādu produktu patēriņu Latvijā.
Nelegālais tirgus neizbēgami paplašināsies
Ja kādus nodokļus, kā, piemēram, darbaspēka nodokļus, samazina, citi noteikti tiek palielināti. “Un, protams, visi ir gudri, jāķeras klāt akcīzei, jo kurš tad var iebilst pret akcīzes nodokļa palielināšanu?!” ironizē Māris Jurušs. Tabakas aizstājējproduktiem akcīzes likme strauji pieauga jau no šā gada 1.marta, un to plānots paaugstināt katru gadu līdz 2027.gadam. Cits jautājums, vai būs saglabājusies legālā nozare, ko ar šo nodokli aplikt.
No 2025.gada aizliegts laist tirgū visus šobrīd Latvijā nopērkamos nikotīna spilventiņus, kas parasti ir ar mentola garšu. Būs atļauts tirgot vien šādus produktus bez garšas vai ar tabakas garšu un ar ļoti nelielu nikotīna koncentrāciju. Tādu produktu tirgū nav; pat ja kāds ražotājs tādus piedāvās, varam sagaidīt ļoti būtisku – pēc dažām prognozēm 80-90% - tirgus kritumu. Tāpat zināms, ka Veselības ministrijas un Veselības Inspekcijas skatījumā Latvijā aizliegts tirgot karsējamo tabaku, kas satur kaut nedaudz mentola – arī šis aizliegums skar 40-50% no karsējamās tabakas tirgus.
Par tādām prognozēm varētu priecāties, ja vien tas nenozīmētu, ka šie lietotāji, visticamāk, pāries “pelēkajā zonā” un kļūs par nelegālā tirgus dalībniekiem. Līdztekus zaudējumiem, ko tas nodara valsts budžetam neiegūto nodokļu veidā, jāmin arī iespējamais kaitējums patērētāju veselībai, jo nelegālā tirgū produkti parasti nav izgājuši kvalitātes kontroli un nav arī zināms, kādas vielas un kādā koncentrācijā ir melnajā tirgū nopērkamo produktu sastāvdaļās. Ikgadēja akcīzes nodokļa celšana līdz 2027.gadam būs tikai papildu stimuls nelegālās tirdzniecības veicināšanai.
“Kāda jēga palielināt nodokli, ja šos produktus ierobežojumu dēļ vispār nevarēs tirgot?” retoriski vaicā Māris Jurušs. Pēc viņa teiktā par minētajām likumu izmaiņām visvairāk var priecāties tieši nelegālie tirgoņi. “Ja legālā tirgū normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ kādus produktus nebūs iespējams iegādāties, tad nelegālie tirgoņi patērētājiem par tiem varēs prasīt lielāku cenu. Tā kā jautājums par alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem nav harmonizēts, pieaugs arī pārrobežu tirdzniecības riski – vai nu patērētāji tiem fiziski brauks pakaļ, teiksim, uz Igauniju, vai arī pasūtīs dažādos sociālo mediju kanālos internetā. Šādi aizliegumi to tikai veicinās.” Pēc viņa teiktā akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, kas domāts patērētāju uzvedības mainīšanai. “Mums jādomā nevis par to, kā aizpildīt robu budžetā pēc darbaspēka nodokļu samazināšanas, bet gan par to, kā motivēt cilvēkus atmest smēķēšanu.”
Aizliegto produktu iegāde problēmas nerada
Veselības ministrijas ieskatā aromatizētāju aizliegums ir viens no pasākumiem, lai skolēnu un jauniešu vidū mazinātu vēlmi pamēģināt un uzsākt lietot e-cigaretes un nikotīna spilventiņus. Pēc Māra Juruša teiktā tā ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem, turklāt nepilngadīgajiem jau šobrīd ir aizliegts iegadāties jebkādus nikotīnu saturošus produktus. Arī likumsargiem trūkst kapacitātes, lai ar šo nelegālā tirgus sērgu cīnītos. “Visos šajos nelegālajos kanālos, kā, piemēram, “Telegram” grupās, tas notiek ļoti gudrā veidā – tur jau nav atsevišķas mājaslapas vai dzīvā kontakta, kad pircējs ar pārdevēju satiekas, tur ir kaut kādi slepenie mesidži un kodi – aizej tur, paņem to, iedod naudu tam – līdzīgi tam, kā rāda filmās,” saka Māris Jurušs. Līdz ar to jauniešiem kā savdabīga “pievienotā vērtība” nāk klāt vēl šis spēles, piedzīvojuma elements.
Lai arī likums no nākamā gada 1.janvāra aizliedz gan pārdot, gan pirkt aromatizētus alternatīvos tabakas produktus, realitātē tas īpašas problēmas neradīs.
“Mēs Latvijas teritorijā varam aizliegt kaut ko tirgot veikalos, regulēt pārdošanas laiku un tā tālāk, bet nevaram, piemēram, paziņot, ka tagad alkoholu visā pasaulē tirgos tikai līdz desmitiem vakarā. Tas pats attiecas arī uz alternatīvajiem tabakas produktiem. Kamēr mums nav tehnisku iespēju nobloķēt to tirdzniecību internetā, tikmēr ir utopija ierakstīt likumā, ka nedrīkst, un domāt, ka pilnīgi visi tā arī rīkosies. Nopērkot šos produktus personīgai lietošanai citā valstī un ievedot tos šeit, likums nav pārkāpts. Piemēram, var aizbraukt uz citu valsti un tur pilnīgi likumīgi iegādāties šos produktus ar vēlamajām garšām veikalā vai internetā.