Vēl pērn decembrī VM nostāja bija tāda, ka tai jābūt tiesībām jebkuru jauno ārstu nosūtīt strādāt ārpus Rīgas. Tieši tas raisīja visplašākās diskusijas, lielāko sašutumu izsaucot pašu studentu vidū. Toreiz ministrija nevarēja runāt ne par konkrētiem kritērijiem, ne to, kā sistēma strādātu. Tam bija nepieciešama diskusija, un nebija vēlmes lieki satraukt studentus. Tomēr studenti ir satraukti visus šos mēnešus, īpaši tāpēc, ka strauji tuvojas uzņemšana rezidentūrā. Šajā laikā gan ministrijas nostāja nedaudz mainījusies - ar varu nevienu nekur nesūtīs. Kā Dienai skaidro VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole, šobrīd runa ir par diviem principiem. Ja topošais rezidents pats atradīs ārstniecības iestādi ārpus Rīgas un noslēgs līgumu par to, ka pēc rezidentūras beigām dosies uz turieni strādāt vismaz piecus gadus, tad viņam tiks nodrošināta prioritāra uzņemšana rezidentūrā. Joprojām svarīgi, protams, būs arī mācību un citi sasniegumi pamatstudiju laikā. Rezultātā tā būs brīva studentu izvēle.
Otrs variants - ja students šādu vienošanos neslēdz, viņš rezidentūrā tiks uzņemts parastajā kārtībā, bet pēc tās beigām vienalga pieci gadi būs jāstrādā kādā no valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādēm vai ģimenes ārstu praksēm. Tas nozīmē, ka nevarēs uzreiz veidot, piemēram, savu privātpraksi vai strādāt privātā klīnikā. Tiek solīts, ka vietu, kur strādāt, gan varēs izvēlēties pats jaunais ārsts. Uz esošajiem rezidentiem tas neattiektos, bet neesot iemesla, kāpēc tas varētu neietekmēt šī brīža 6. kursa medicīnas studentus. Jau pagājušajā gadā priekšroka uzņemšanā bija tiem, kam bija reģionālie līgumi, tikai šis princips nebija nostiprināts normatīvajos aktos. Šādas vienošanās bija 42 rezidentiem, atzīmē ministrijā.
Nav godīgi
Lai gan nosacījumi ir mainīti, studentos uztraukums ir joprojām. Viņi šobrīd iebilst gan pret piecu gadu termiņu, gan reģionālo līgumu izvirzīšanu par galveno kritēriju. Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva uzsver, ka jaunajiem ārstiem nedrīkst likt reģionālajās slimnīcās strādāt piecus gadus, bet būtu jāsaglabā šī brīža norma - trīs gadi. Turklāt, arī strādājot privātajā sektorā, jaunais speciālists maksā valstij nodokļus, tāpēc nevajadzētu likt ierobežojošus faktorus.
Lai gan studenti saprot, cik nopietns ir speciālistu trūkums ārpus Rīgas, viņi neatbalsta arī mainīto uzņemšanas kārtību rezidentūrā. Šāds reģionālais līgums nedrīkst būt galvenais kritērijs, uzņemot jauno ārstu rezidentūrā, jo tad iepriekšējie sasniegumi kļūst nesvarīgi. Jāņem vērā, ka studenti šai uzņemšanai ir gatavojušies vairākus gadus. Šādi līgumi varētu būt vien kā papildu priekšrocība.
Pēc tikšanās Latvijas Universitātes 6. kursa studenti Dienai atzina - nav pārliecības, ka vispār būs iespējams izturēt konkursu uz rezidentūru bez reģionālā līguma. Tas nozīmē, ka tāpat piespiedu kārtā būs jādodas strādāt uz reģioniem. Otrajā plānā paliek fakts, ka liela daļa studentu, kamēr studē Rīgā, te ir izveidojuši ģimenes, daļai jau ir bērni un sava dzīvesvieta. Arī aptaujas rāda, ka daļa topošo rezidentu vienkārši dotos uz ārzemēm, ja plānotās izmaiņas tiktu pieņemtas.
Ar pātagu nevar
Studentu pusē ir arī Latvijas Ārstu biedrība, tās valdes loceklim Robertam Fūrmanim atzīmējot, ka nevar pielietot pātagas principu. Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norāda uz vairākām pretrunām attiecībā uz Augstskolu likumu. Piemēram, par uzņemšanas kritērijiem lemj augstskolas senāts un to nevar noteikt Ministru kabineta noteikumos.
Tikmēr ministriju atbalsta gan Latvijas Slimnīcu biedrība, gan Latvijas Pašvaldību savienība, uzsverot, ka 71% no kopējā ārstu skaita strādā Rīgā, kamēr reģionos situācija ir smaga.
Veselības ministrija gan ir gatava vēl diskutēt, bet paši studenti atzīmē, ka būtu jāpaskatās no otras puses - kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt uz reģioniem? Kā motivējošs faktors izskanēja pašvaldības piešķirts dzīvoklis, vieta pašvaldības bērnudārzā un lielāks atalgojums. Tomēr fakts, ka reģionos rezidentiem atalgojums ir par 30% lielāks nekā Rīgā, līdz šim situāciju būtiski nav uzlabojis.