Skolu tīkla reforma ir sen kaldināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns, kura galvenais mērķis – kvalitatīva izglītība un konkurētspējīga pedagogu darba samaksa, kas triju gadu laikā varētu sasniegt 2500 eiro. To paredzēts panākt, pamatīgi samazinot izglītības iestāžu skaitu. Nule dienasgaismu ieraudzījis IZM informatīvais ziņojums, kurā melns uz balta ir lasāmi skolu kvantitatīvie kritēriji pilsētām, lauku un austrumu pierobežas reģioniem.
Vājas sekmes un rezultāti
Lai gan ministrija ir izdarījusi aplēses, cik skolu nāksies slēgt un reorganizēt, ja minētie kritēriji tiks apstiprināti, tā nesteidzas publiskot potenciāli slēdzamo skolu skaitu, norādot, ka pašvaldības būs tās, kas lems par to dibināto skolu likteni. Arī privātskolām vajadzēs ievērot minimālā skolēnu skaita prasības, lai varētu saņemt mērķdotāciju un arī pašvaldību finansiālo atbalstu to uzturēšanai. Līdz 30. septembrim plānots noteikt kvantitatīvos kritērijus izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības un neklātienes programmas, kā arī valsts dibinātajām skolām un tām, kas veidotas, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.
IZM reformas nepieciešamību pamato ar vairākiem iemesliem. Viens no tiem – plaisa starp lauku reģioniem un pilsētām neizlīdzinās, to pierāda pamatskolas un vidusskolas beidzēju centralizēto eksāmenu rezultāti. Arī valstī kopumā tie neuzlabojas un saglabājas ļoti zemā līmenī. Tam pierādījums ir starptautiskie skolēnu zināšanu pētījumi, kā PISA un PIRLS. Lauku teritoriju skolās tie ir par 48 punktiem zemāki nekā vienaudžiem pilsētās, un tas atbilst vienam mācību gadam. Satraukumu rada lasītprasmes kritums – Latvija no 5. vietas 2001. gadā (35 dalībvalstis) noslīdējusi uz 23. vietu (56). IZM uzsver, ka seškārt pieaudzis lasītnespējīgo bērnu īpatsvars un piektā daļa nespēj pilnībā aptvert teksta nozīmi.
Problēmas ar pedagogiem
Problēmas iezīmējas arī pedagogu spējā mācīt atbilstoši prasībām, proti, 34–41% skolotāju pamatdarbības ir prasmīgas tikai atsevišķos mācīšanas elementos. Turklāt pašreizējais finansēšanas modelis Skolēns pašvaldībā neefektīvā izglītības iestāžu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību (tuvākajos gados plānots izstrādāt «programmu finansējumu»). Statistika rāda, ka 65% skolotāju strādā nepilnu slodzi (mazāk nekā 30 stundu nedēļā, saņemot par vienu darba stundu 7,50–12,72 eiro).
Analizējot izglītības iestāžu tipus un skolēnu skaitu tajos, visvairāk ir pamatskolu – iepriekšējā mācību gadā 250 jeb 47,4% no skolu kopskaita, skolēnu īpatsvars tajās sasniedza 23%, otrajā vietā – vidusskolas – 208 (39,5%) ar 63,6% skolēnu, krietni mazāk bija sākumskolu – 38 (7,2%) ar 4% skolēnu un valsts ģimnāziju – 31 (5,9%) ar 9,4% skolēnu. Savukārt, vērtējot no urbanizācijas rakursa, visvairāk skolu ir lauku teritorijās – 324 (61,5% no visām), tajās mācās 36,8% skolēnu, mazpilsētās ir 98 (18,6%) un pilsētās – 105 (19,9%), tajās zinības apgūst attiecīgi 25,6% un 37,6% skolēnu. Tātad, lai gan laukos ir visvairāk izglītības iestāžu, tās aptver tikai mazliet vairāk par trešo daļu no visiem skolēniem. IZM vērš uzmanību arī uz demogrāfijas līkni, kas, kā liecina prognozes, pēc maza kāpuma izglītojamo skaitā pēc pāris gadiem atkal sāks slīdēt lejup. No 247 636 bērniem šogad 2040. gadā šis skaits nokritīs līdz 173 079, tātad saruks par 30%.
Pierobežai īpašs statuss
Apkopojot visus šos rādītājus un faktus, IZM uzskata – skolu tīkls ir jāoptimizē, tādējādi koncentrējot ne tikai skolēnus, bet arī pedagogus, kuru vakances ar katru gadu kļūst aizvien jūtamākas. Tā kā pašvaldības nesteidzas ar savu skolu konsolidāciju, tām «jāpalīdz» to darīt, nosakot minimālo skolēnu skaitu četrās klašu grupās (1.–3., 4.– 6., 7.–9. un 10.–12. klase) un ņemot vērā skolas atrašanās vietu (trīs grupas): valstspilsētas un administratīvie centri, ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības, pierobeža un reti apdzīvotas pašvaldības. Pirmajā teritoriālajā grupā katrā klašu posmā jābūt vismaz 120 skolēniem, otrajā un trešajā – pirmajās trijās un 4.–6. klasē jābūt kopumā 60 (ik grupā 30), 10.–12. klasē – 60, atšķirības būs 7.–9. klašu grupā, kurā ārpus administratīvajiem centriem vajadzēs būt 60 skolēniem, savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībās, piemēram, Ventspils novadā, varēs būt 30.
Eiropas Savienības pierobežā ir septiņas skolas, un tām, ņemot vērā valsts drošības aspektu, tiks piešķirts īpašs statuss, atļaujot tajās pamatskolas saglabāt ar mazāku skolēnu skaitu un piešķirot tām papildu finansējumu no reģionu attīstībai paredzētajiem un citiem līdzekļiem. Tiesa, 10.–12. klasēs tām varētu noteikt obligātu 60 skolēnu «rāmi», un tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāizlemj, kurām no septiņām vidusskolām, kas atrodas cita citai pietiekami tuvu, saglabāt pašreizējo statusu. Ja tām šajā posmā tiks atļauts mazāks skolēnu skaits, tas atsauksies uz padziļināto kursu piedāvājumu – tas nebūs pietiekami plašs un tie dublēsies.
Atļaus nelielas atkāpes IZM ir gatava pieļaut atkāpes aptuveni 10% robežās. Tā atgādina, ka 1.–6. klašu posmā vietvaras drīkstēs saglabāt skolas ar mazāku skolēnu skaitu, nekā ieteikts, ministrija maksās par programmas īstenošanu proporcionāli skolēnu skaitam, bet pašvaldība finansēs pārējo daļu, nepieļaujot algas samazinājumu. Savukārt 7.– 12. klašu posmā, ja skolā netiks ievēroti kvantitatīvie kritēriji, valsts mērķdotācija netiks piešķirta.
Attiecībā uz maksimālo skolēnu skaitu robežlīnijas nav tik striktas: ja pilsētas skolā klasē ir 32 skolēni, tā būtu jādala, bet grupās (svešvaloda, latviešu valoda, matemātika) to būtu atļauts dalīt, ja klasē ir 26 skolēni. Patlaban atklāts jautājums ir par atbalsta personālu – uz cik skolēniem būtu nosakāms, piemēram, psihologs, sociālais pedagogs, logopēds. Pedagoga palīgs būtu paredzēts 1.–3. klašu skolēniem.
Runājot par attālumu starp skolām, 1.–6. klasē tiek ieteikts ievērot principu "izglītība tuvāk dzīvesvietai", tas ir, ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/no skolas) nav ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu, savukārt 7.–12. klašu grupā no skolēna dzīvesvietas līdz skolai nav vairāk kā 25 kilometri.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.