Ar ūdeni, barankām un sieru var nepietikt, lai strādātu

Tikko spēkā stājušies stingri ierobežojumi attiecībā uz to, ko drīkst pārdot skolu kafejnīcās, un saraksts nav garš. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa kafejnīcu jau ir slēgtas, bet uzņēmēji citviet domā, ko iesākt, lai biznesu nezaudētu, otrdien vēsta laikraksts Diena.Atļauto produktu saraksts nav garš. Tajā ir svaigi vai žāvēti augļi un dārzeņi, sukādes, negrauzdēti rieksti un sēklas, sausmaizītes, barankas, piena produkti ar konkrētām normām par pieļaujamo tauku saturu, ūdens, augļu sulas un citas lietas, bet visur ir nosacījums par cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtikas piedevām. Veselības ministrijā Dienai skaidro, ka mērķis ir viens - nodrošināt skolēniem sabalansētu un pilnvērtīgu uzturu. Turklāt par izmaiņām bijis zināms pusgadu iepriekš.Gandrīz 95% uzņēmumu, kas ēdina bērnus skolās, līdztekus nodrošina arī kafejnīcu darbību, Dienai stāsta Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča. Tagad aizvien vairāk firmu apdomāsies, vai šādu praksi turpināt. Vēl nesagaidot janvāri, daļa izvēlējušies kafejnīcas vairs neuzturēt, jo vienkārši nav produktu, ko likt plauktos. Te vaina daļēji jāuzņemas ražotājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā produkciju, jo tie laikus nav bijuši gatavi. Arī to izpratne par noteikumiem nav pilnīga, turklāt ir tikai pāris firmu, ar ko var sadarboties. Rezultātā plauktos vietām stāv tikai ūdens. Asociācijā gan atzīmē - skolēni tāpēc vairāk nāk ēst pusdienas, kas ir arī ministrijas mērķis. Par to priecājas arī ēdinātāju firmas, gan piebilstot, ka kafejnīcas nebūs rentablas.Viens no kafejnīcu likvidācijas faktoriem būs arī brīvpusdienu saņēmēju skaita palielināšanās. Līdz ar nākamo mācību gadu plānots, ka, piemēram, Rīgā brīvpusdienas būs visiem bērniem pamatskolas posmā, tāpēc kafejnīcu darbiniekus, iespējams, nolems nodarbināt ēdnīcā. Cits variants ir arī tur piedāvāt siltos ēdienus, taču būt īpaši radošas un izdomāt interesantus risinājumus ēdinātāju firmas nevar - noteikumi ir ļoti stingri. Nav arī pārliecības, ka bērni atļautos produktus ēdīs, turklāt veselīgie našķi, piemēram, sukādes, ir samērā dārgas un skolēni tos nereti nemaz nevar atļauties. Savukārt sausiņi un rieksti ir lielos iepakojumos.Tukšos plauktus, ražotāju nesagatavotību un dārgos našķus kā iemeslu vairāku kafejnīcu slēgšanai Dienai min arī skolas ēdināšanas firmas SIA Žaks2 vadītāja Žanna Žukele. Pēc viņas domām, izmaiņas ir pārāk straujas. Vairākas kafejnīcas jau slēgtas, bet šis mēnesis rādīs, vai strādāt varēs pārējās. Viņasprāt, vajadzējis vairāk domāt par produktu sastāvu. Piemēram, neaizliegt saldējuma tirdzniecību, bet noteikt, ka tā sastāvā jābūt, piemēram, pienam, olām, saldajam krējumam utt. Tas būtu veicinājis, ka ražotāji pielāgotos un gatavotu produktus bez kaitīgajām vielām. Ieguvēja būtu arī sabiedrība.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12.janvāra, numurā!