Arī Lietuvas Snoras iesaistās cīņā par airBaltic īpašumtiesībām

Cīņā par Latvijas valstij šobrīd piederošās lidsabiedrības “airBaltic” īpašumtiesībām iesaistījusies arī bankrotējusi Lietuvas banka “Snoras”, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Savukārt otra prasība saistīta ar 3.oktobra vienošanās tālākajām sekām. Proti, pēc “Snoras” un sekojošā tās meitas “Latvijas Krājbankas” kraha jau pēc mēneša mainījās arī “airBaltic” īpašnieku struktūra. Vēl līdz 2011.gada 30.novembrim 52,58% “airBaltic” daļu piederēja Latvijas valstij, savukārt aptuveni 47,2 % lidsabiedrības daļu bija tobrīd Bertoltam Flikam piederošajām “Baltijas Aviācijas Sistēmām”. 

2011.gada 30.novembrī “Latvijas Krājbanka” izlietoja finanšu ķīlu, tādējādi pārņemot “Baltijas Aviācijas Sistēmām” piederošās “airBaltic” akcijas, ko tālāk pārdeva Satiksmes ministrijai. Tādējādi valsts kļuva par 99,78% “airBaltic” akciju īpašnieku. Tagad “Snoras” apstrīd gan ķīlas realizāciju, gan noslēgto pirkuma līgumu starp Krājbanku un Satiksmes ministriju. Turklāt tiesai lūdz veikt restitūciju, proti, valstij pārdotos 47,2% akciju atkal atgriezt atpakaļ “BAS”, kas šobrīd jau pastarpināti pieder Krājbankai.

“Saskaņā ar Civillikumu līgumi ir jāpilda, mēs uzskatām, ka līgums ir jāpilda tāds, kāds viņš ir noslēgts. Tāda ir mūsu pozīcija tiesā un domājam, ka mēs savas intereses spēsim aizsargāt pilnībā,” raidījumam sacīja Satiksmes  ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

“Snoras” prasības faktiski iesniedzis pēdējā brīdī. Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu, bankas administratoram visi prasījumi jāiesniedz 12 mēnešu laikā kopš bankas bankrota procedūras pasludināšanas. Viļņas tiesa to izdarīja 2011.gada 7.decembrī, Snoras prasības iesniegtas tikai dienu pirms termiņa beigām, norāda raidījums.

“Īsti pārsteigums tas nebija, jo šādu maksātnespējas administratora rīcību var prognozēt loģiski, ja administratoram būtu jācenšas šīs sabiedrības labā darīt visu iespējamo, tai skaitā izmantojot tiesvedības instrumentus, līdz ar to mēs zināmā mērā pieļāvām šādu iespēju, ka tāda prasība agri vai vēlu parādīsies,” “de facto” sacīja Innusa.

Kāpēc prasība iesniegta tikai tagad, “de facto” no “Snoras” administratora Nīla Kūpera neizdevās uzzināt, jo viņš uz “de facto” jautājumiem atbildes nesniedza. Interviju atteica arī bankas pārstāvis, advokāts Jānis Moors, kuram “Snoras” esot liegusi sniegt informāciju. No prasības pieteikuma gan noprotams, ka bankas mērķis, iesaistoties cīņā par “airBaltic” īpašumtiesībām, ir gaužām vienkāršs – atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu.

“Ja “Latvijas Krājbanka” nebūtu realizējusi finanšu ķīlu un nebūtu noslēgusi “airBaltic” akciju pirkuma līgumu ar Latvijas valsti, “airBaltic” akcijas joprojām būtu finanšu ķīlas priekšmets, kuru “Snoras” varētu realizēt un, pārdodot par adekvātu un tirgus apstākļiem atbilstošu cenu, gūt ienākumus, no kuriem varētu segt kreditoru prasījumus,” teikts pērn 19.decembrī iesniegtajā “Snoras”  pieteikumā Rīgas apgabaltiesai par prasības nodrošināšanu.

Pirmie soļi tiesās Lietuvas bankai gan nav bijuši sekmīgi. 19.decembrī “Snoras” centās ielikt kāju durvīs plāniem palielināt “airBaltic” pamatkapitālu, iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Proti, banka uzskata, ka, palielinot kapitālu, mazinātos valsts nopirkto lidsabiedrības daļu vērtība un ja tās gadījumā tiktu atgrieztas BAS, banka pēc būtības tiktu pie nevērtīgākiem aktīviem. Tiesa prasību gan noraidīja, taču interesanti, ka līdzīgu lūgumu tajā pašā 19.decembrī vēstulē premjeram pauda arī bijušais “airBaltic” līdzīpašnieks Fliks, draudot ar  kārtējo tiesvedību.

“Gadījumā, ja tiks palielināts “Air Baltic Corporation” pamatkapitāls, vai tiks veiktas kādas darbības ar BAS mantu, šīs darbības uzskatīšu par vēl vienu Jūsu vadītās valdības apzinātu rīcības izpausmi man piederošās mantas atņemšanai, kas tiks uzskatīts par neapgāžamu pierādījumu un pietiekamu pamatu investīciju strīda uzsākšanai ar Latvijas Republiku,” iesniegumā premjeram rakstījis Fliks.

Neoficiāli gan tiek norādīts, ka saistību starp “Snoras” un Flika aktivitātēm neesot vērts meklēt. Tādas neesot! Un šīs aktivitātes arī neietekmēšot valdības plānus palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu, tie gan pagaidām iestrēguši, gaidot Eiropas Komisijas lēmumu sāktajā valsts atbalsta lietā. Tikmēr Krājbankas administrators, kas roku rokā ar “Snoras” ir dalībnieki atbildētāju pusē Flika iesniegtajās identiska rakstura prasībās, par mātes bankas administratora soli nav izbrīnīti.

“Mēs esam šajās lietās trešā puse un mēs ar pilnu atbildību iesaistāmies, jo arī caur šīm tiesas sēdēm mums ir iespēja iegūt diezgan daudz informāciju attiecībā uz “Baltijas Aviācijas Sistēmām”, kas mums trūkst, ņemot vērā BAS bijušo valdes locekļu, pārstāvju rīcību, slēpjot dažādu dokumentāciju,” atzina “KPMG Baltic” pārstāvis Oskars Fīrmanis.  

Rīgas apgabaltiesā iesniegta arī trešā prasība, kurā  “Snoras” prasa par spēkā neesošiem atzīt darījumu, saskaņā ar kuru “airBaltic” no BAS atguva 6 preču zīmes. Šī lieta pagaidām gan vēl neesot ierosināta.