Augstskolas Turība lektors Jānis Rušenieks teica, ka savu atskaitīšanu no LTV amatu kandidātu loka nākamnedēļ apstrīdēs administratīvajā rajona tiesā, prasībā lūdzot tiesu apturēt konkursu. Savukārt Juris Millers, kas no 90.gadiem darbojies dažādos medijos, par savas kandidatūras izņemšanu no saraksta protestēs sociālajos tīklos un medijos cerībā vērst sabiedrības uzmanību uz, viņaprāt, netaisnībām un nejēdzībām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātu atlases procesā.
Rušenieks sarunā ar Nozare.lv savus mērķus formulēja kā "apturēt konkursu un padzīt NEPLP tagadējā sastāvā". Viņš izteica neizpratni par zemo novērtējumu, kuru viņš saņēmis par savām akadēmiskajām kvalifikācijām, tostarp doktora darbu par autortiesībām. Paralēli prasībai tiesā Rušenieks sūtīšot atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kritizējot NEPLP darbu saistībā ar konkursu un norādot uz, viņaprāt, citām kļūdām un nekārtībām elektronisko mediju uzraugošās padomes darbā.
Rušenieks arī pieļāva, ka atlases process tiek apzināti virzīts, lai uzvarētu pašreizējai politiskajai varai vēlamas personas, kā vienu iemeslu viņa noraidīšanai minot iestāšanos pašvaldības līmeņa politiskā kustībā, kura Mārupē varētu nostāties pret valdības koalīcijā esošo Vienotību.
Savukārt Millers protesta rakstā, kas ievietots sociālajā tīklā Facebook, pārmet NEPLP sēdēs protokola, kur izvērtēti LTV amata kandidāti, nepubliskošanu un uzskata, ka padome nesaprot un nenovērtē viņa akadēmiskās kvalifikācijas.
Millers raksta, ka viņš atskaitīts kandidātu atlases pirmajā kārtā, NEPLP sēdē, kas notikusi 31.janvāri, taču tās protokols neesot bijis pieejams, arī ne tad, kad viņš devies to meklēt NEPLP birojā. "18.februārī es personīgi ierados NEPLP, lai iepazītos ar sēdes protokolu, kurā notika kandidātu vērtēšana, taču liels bija mans pārsteigums, bet šī protokola nebija! Četras dienas vēlāk, sazvanoties ar padomes priekšsēdētāju Ainaru Dimantu, viņš teicās neko nezinām par sēžu protokoliem, lai gan saskaņā ar likumu tieši viņš ir tas, kuram šādi protokoli ir jāparaksta," Millers raksta Facebook.
Bijušais Vakara Ziņu redaktors un citu mediju darbinieks arī ir neizpratnē, ka NEPLP viņa līdzšinējo izglītību, kurā līdz doktora grādam tikai trūkst jau gatavas un iesniegtas disertācijas formālas aizstāvēšanas, esot pielīdzinājusi bakalaura grādam.
Rakstā viņš arī piemin Rušenieka gadījumu: "Diemžēl, kā var secināt no publiskajā telpā izskanējušās informācijas, NEPLP ir ārkārtīgi subjektīvi vērtējis izglītības aspektu, jo pat cilvēks ar doktora grādu jurisprudencē - Dr.Iur.Jānis Rušenieks - ar savu izglītību tika pielīdzināts bakalaura grāda saņēmējam (tāpat kā es), vadoties no padomes izstrādātā trafareta."
Abi noraidītie pretendenti arī kritiski izteikušies par pēc NEPLP pasūtījuma sagatavoto jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Rušenieks teica, ka savu kritiku iesniedzis kā konkursā paredzētā kandidāta redzējumu par elektronisko mediju attīstību. Arī Millers raksta, ka "jācer, ka šāda novērtējuma - "0" - piešķiršana, ignorējot manu profesionālo pieredzi, ir tikai nejaušība, nevis sods par atļaušanos publiski norādīt, ka NEPLP apstiprinātā sabiedrisko mediju nākotnes vīzija daudzos tās punktos ir nekvalitatīva, neprofesionāla, izšķērdīga un nerealizējama".
Jau ziņots, ka administratīvajā rajona tiesā 21.februārī ierosināta lieta pēc bijušā Sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Roberta Putņa pieteikuma par NEPLP konkursa procedūru, kādā tā meklē jaunos LTV valdes locekļus.
Pēc tam Putnis izplatīja vēstuli NEPLP, kurā viņš raksta, ka viņa izslēgšana no kandidātu saraksta pirmajā kārta uzskatāma par administratīvu aktu, tādēļ "administratīvā akta darbība ir apturēta no pieteikuma saņemšanas dienas tiesā. No tā izriet, ka tiesiskā nozīmē es joprojām esmu uzskatāms par dalībnieku konkursā".
Putnis arī norāda, ka NEPLP vajadzētu "atturēties no darbībām, kas rada jaunas tiesiskās vai faktiskās sekas šajā lietā, un jo īpaši tādām darbībām, kas varētu nodarīt būtisku kaitējumu manām vai citu personu tiesībām un interesēm, proti, būtu vērtējamas kā dienesta pilnvaru pārsniegšana. Tas attiecināms gan uz 25.februārī plkst.12 nozīmēto kandidātu publisko diskusiju ar LTV darbiniekiem un plašāku sabiedrību, gan jo īpaši uz jaunās valdes iespējamo iecelšanu amatā".
Kā izriet no Nozare.lv arhīva, 1978.gadā dzimušais Millers jau 2007.gada nogalē neveiksmīgi kandidējis uz LTV ģenerāldirektora amatu. Savukārt Rušenieks 90.gadu sākuma vadīja komerctelevīziju RBS TV, kas 90.gadu beigās bankrotēja.
Kā ziņots, NEPLP pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.
Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.