Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.
A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.
Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.
A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.
Izvēršot vakcinācijas centrus, vienā diennaktī būs nepieciešami 238 karavīri un zemessargi.
Šī uzdevuma izpildes koordinācijai un organizēšanai nepieciešamas 1-2 nedēļas. Tāpat armijai būs nepieciešams papildus finansējums aptuveni 4500 eiro apmērā, lai teltīs nodrošinātu aizslietņus un kabīnes.
A3 variants paredz, ka sadarbībā ar veselības resoru un civilajām ārstniecības iestādēm armija var nodrošināt atbalstu desmit mobilu vakcinācijas punktu izveidei. Mobilo vakcinācijas punktu medicīnisko aprīkojumu un vakcinācijas darbību nodrošinātu ārstniecības iestāde, bet NBS nodrošinātu transportu un teltis.
Šim mērķim nepieciešamie resursi ir desmit mikroautobusi, divas vada līmeņa teltis un 28 armijas pārstāvji. Mikroautobusi armijai ir pieejami, taču speciālo aprīkojumu nodrošinātu ārstniecības iestādes.
Šī varianta organizēšanai nepieciešams laiks būtu 1-2 nedēļas. AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka tāpat būtu nepieciešams samazināt prasības šādiem mobiliem vakcinācijas punktiem. Viņaprāt, šādi mobilie vakcinācijas centri būtu samērā ideāls risinājums mazākos ciemos un apdzīvotās vietās.
B variants paredz, ka NBS sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un medikamentu lieltirgotavām izveidotu vienotu vakcinācijas loģistikas koordinācijas un kontroles procesu. Nepieciešamie resursi šādā gadījumā būtu NBS personāls, loģistikas programmnodrošinājums, grozījumi normatīvajos aktos, kā arī sagatavotas sadarbības procedūras.
Loģistikas programmai AM būtu nepieciešami aptuveni 8000 eiro, bet ikmēneša lietošanas maksai - līdz 2300 eiro.
C variants paredz centralizētu vakcinācijas loģistikas procesa pilnīgu pārņemšanu caur mobilizāciju, taču šī varianta iedarbināšanai nepieciešami vairāki mēneši un daudz plašāki resursi.
Ņemot vērā visu minēto un Garisona un aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) rekomendācijas, valdība atbalstīja A variantu ieviešanu un B variantā minētās programmas iegādi kā rezerves risinājumu.
Jau ziņots, ka valdība 11.martā nolēma, ka VM būs jāapzina, kāda veida palīdzība nepieciešama no armijas, lai valstī īstenotu efektīvāku vakcīnu pret Covid-19 loģistiku.
Toreiz valdībā asas diskusijas izraisīja notikumi, ka vakcīnu izvadātājs SIA Oribalt Rīga atsevišķos vakcinācijas punktos nepiegādāja plānotās vakcīnas, turklāt, pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) sniegtās informācijas, uzņēmums bijis ļoti neatsaucīgs problēmu risināšanā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz valdības sēdē rosināja vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.
Savukārt Pabriks toreiz skaidroja, ka jau pagājušā gada nogalē AM piedāvājusi palīdzību vakcīnu loģistikā.
Pabriks atgādināja, ka toreiz valdība tomēr nolēma, ka vakcīnu loģistiku organizēs ar privātām kompānijām, un armijai pieprasījums palīdzēt loģistikā no valdības puses nesekoja.