Asociācija: Pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes nodokli alkoholam, Latvijas budžets var zaudēt 25 miljonus eiro

Asociācijā informēja, ka pērn ieņēmumi no alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa valsts budžetā bija aptuveni 391 miljons eiro, bet pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžets 2019.gadā zaudēs apmēram 25 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2018.gada ieņēmumiem, bet jau 2020.gadā tikai alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa zaudējumi sasniegs aptuveni 46 miljonus eiro.

"Šā gada valsts finanšu rādītājos ietekme no akcīzes nodokļa izmaiņām tik izteikti vēl nebūs redzama, jo pirmajā pusgadā pierobežas tirdzniecība, lai arī bija mazāka pēc akcīzes paaugstināšanas 1.martā, tomēr turpinājās. Tagad, pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzi alkoholam no 1.jūlija, cenas abās valstīs izlīdzināsies un tas nozīmē, ka pierobežas tirdzniecība pārtrauks eksistēt," sacīja asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš uzsvēra, ka Latvija var mazināt ienākumu kritumu valsts budžetā no akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa un izvairīties no negatīvās ietekmes uz uzņēmējdarbības attīstību reģionos, samazinot akcīzes nodokli, tostarp, jo mazāks būs akcīzes nodoklis, jo mazāk "cietīs" gan valsts budžets, gan uzņēmējdarbība.

LANA rīcībā esoša pētījuma dati liecina, ka 16% Igaunijas iedzīvotāju viens no galvenajiem Latvijas apmeklējuma iemesliem ir alkohola iegāde. Šie tūristi Latvijā iegādājās arī degvielu un citas preces, kas nozīmē, ka patiesās pierobežas tirdzniecības zaudēšanas sekas 2020.gada budžetā varētu veidot arī 100 miljonus eiro. "Akcīze un pievienotās vērtības nodoklis ir būtiska ieņēmumu daļa valstij, bet reģionu biznesa attīstība ir cits, ļoti nozīmīgs valsts ekonomiskās izaugsmes jautājums. Tā, piemēram, Ziemeļvidzemei vien alkohola tūrisma likvidēšana draud ar 300 tiešo darba vietu zudumu," atzīmēja LANA izpilddirektors.

Asociācijā norādīja, ka, samazinot akcīzes nodokli alum un stiprajiem dzērieniem līdzīgi kā Igaunijā par 25%, pierobežas tirdzniecība, pēc LANA aplēsēm, saglabāsies 75% apmērā, kā arī varētu parādīties papildus ieguvums - pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu. Mazinoties akcīzes nodoklim, samazināsies arī nelegālais tirgus, kas savukārt sniegs papildus 5% pārdošanas apmēra pieaugumu legālajam tirgum. Tādējādi, pēc LANA prognozēm, ieņēmumi no alkohola akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa 2019.gadā varētu sasniegt 385 miljonus eiro, kas ir par sešiem miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gadā, taču zaudējumi valsts budžetam ir daudz mazāki.

Asociācijā atgādināja, ka pašlaik Latvija ierindojas starp valstīm ar augstāko akcīzes nodokļa likmi. Samazinot akcīzes nodokli par 25% grādīgajiem dzērieniem, nominālā akcīzes nodokļa likme Latvijā būs augstāka nekā Vācijā, Austrijā, Polijā, Spānijā, Itālijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā.

Jau ziņots, ka Igaunijas parlaments 28.maijā pieņēma izskatīšanai valdošās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.

Pašlaik Igaunijā akcīzes nodoklis alum ir 16,92 eiro par hektolitru, bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem - 25,08 eiro par hektolitru.