Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, tā kā šie mēslošanas līdzekļi ir sprādzienbīstami un tos var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet arī ļaunprātīgos nolūkos, ir nepieciešams nodrošināt to izsekojamību, uzskaitot tirdzniecības vietu faktiskās adreses, kā arī iztirgoto daudzumu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Patlaban likums regulē tikai amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu uzskaiti tirdzniecības vietās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka pirms iepriekšminēto mēslošanas līdzekļu tirdzniecības uzsākšanas Valsts augu aizsardzības dienestā jāiesniedz tirdzniecības vietas faktiskā adrese, kā arī turpmāk jāinformē par tirdzniecības vietas maiņu. Tāpat tirgotājam katru gadu līdz 31.janvārim būs jāinformē dienests par iepriekš minēto mēslošanas līdzekļu pārdoto apjomu. Savukārt dokumenti par pārdoto amonija nitrātu, kurā slāpekļa saturs ir 16 vai vairāk procentu, kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu un kalcija amonija nitrātu jāglabā piecus gadus.
Tāpat likumprojektā precizēti nosacījumi, kad tiek anulēta tirgotāja reģistrācijas apliecība.
Apčidrinskis
TrollisJT