Dienu iepriekš ministri vienojās pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu, kas paredzēja garantēt pašvaldībām nodokļu ieņēmumus 19,5% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, kompensācijas apmēru palielinot uz 19,6%, kas papildus nākamgad būtu 8,5 miljoni eiro. Uz to uzstāja ZZS. Arī iecere samazināt PVN Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām nav jauna.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) par to runāja jau aprīlī Latvijas Zemnieku savienības kongresā, kurā sacīja: "Kā zemkopības ministrs arī turpmāk iestāšos par PVN samazināšanu pārtikai." Viņš atzina, ka finanšu ministre Reizniece-Ozola, ņemot vērā uzņēmēju iebildes un valsts ekonomiskās prognozes, gan esot paziņojusi, ka tuvākajā laikā nav plānotas izmaiņas nodokļa likumā. Taču zemkopības ministrs negribēja tik viegli padoties. Viņa iecere gan bija vērienīgāka cerībā panākt nodokļa samazināšanu arī piena un gaļas produktiem, maizei, miltiem, olām un citām precēm.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdis Edgars Treibergs (ZZS) Dienai apstiprināja, ka arī no šīs ieceres lauksaimnieki nav atteikušies. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS) otrdien preses konferencē atzina, ka sarunas bijušas arī ar citu sektoru pārstāvjiem, bet esot jāsaprot, ka "visam pārtikas grozam tagad nevar samazināt PVN". Grozījumi likumā paredz ieviest PVN samazināto likmi 5% apmērā svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām – arī mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem. Šajā sarakstā ir vairāk nekā 70 nosaukumu, sākot ar aronijām, mellenēm, lācenēm, visa veida salātiem, garšaugiem, kāpostiem, kartupeļiem un burkāniem un beidzot ar patisoniem, pastinakiem, topinambūriem, turnepšiem, kazeņavenēm, irbenēm un pīlādžu ogām. Samazinātā likme gan neattieksies uz termiski apstrādātiem, piemēram, saldētiem, sālītiem vai kaltētiem produktiem.
Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī un tiks piemērotas līdz 2020. gada 31. decembrim. Finanšu ministrija piekrita likmes samazināšanai ar nosacījumu, ka Zemkopības ministrija līdz 2020. gada 1. augustam sagatavo informatīvo ziņojumu par šo izmaiņu efektivitāti. Mērķis būšot sasniegts, ja reģistrēto pievienotās vērtības nodokļu maksātāju skaits būs pieaudzis par 10%, augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījums pieaugs par 6%, patēriņš palielināsies par 2%, bet vidējais atalgojums pieaugs par 6%. Finanšu ministrijas pārstāve Sintija Ozola valdības sēdē norādīja, ka šo izmaiņu negatīvā fiskālā ietekme uz budžetu sākotnēji varētu būt mīnus seši miljoni eiro.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 4. oktobra, laikrakstā Diena!
Latvijai raksturīgi Polijā ražoti
Vietējiem zemniekiem būs sliktāk
ZZS cīņa par varu un ietekmi