LTV raidījums de facto pagājušajā nedēļā ziņoja par gadījumu, kad mazs zēns gandrīz uz deviņiem gadiem ticis "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Bērnu triju gadu vecumā atņēma mātei, bet vēlāk viņš uz pusotru gadu nokļuva adopcijā pie vientuļa vīrieša.
Lai arī vairākas personas Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka vīrietis zēnu seksuāli izmantojis, policijā tas nav izmeklēts, un vēlāk visi iesniegumi esot pazuduši. 2000. gadā puisis nonāca bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži, kur pavadīja gandrīz deviņus gadus. Vēlāk viņu ievietoja pašvaldības bāreņu rehabilitācijas centrā Marsa gatve, kur atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazīst ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.
Valsts atbildība
Šonedēļ pēc slēgtās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere sarunā ar žurnālistiem neizslēdza, ka šis gadījums varētu nonākt arī ECT. Viņasprāt, iestāžu attaisnošanās, ka tolaik juridiskie regulējumi bijuši citi, ir stipri pārspīlēta. "Civillikums bija spēkā, Civillikuma ģimenes tiesību daļa bija spēkā. Tieši tāpat kā šodien tika teikts – ja kāds bērns palicis bez vecāku gādības, viņam ir ieceļams aizbildnis. Tas netika meklēts," sacīja Grāvere.
Pēc viņas paustā, atbildība par notikušo jāuzņemas gan Rīgas bāriņtiesai, kura nenodrošināja personas pārstāvību, gan Labklājības ministrijai (LM) saistībā ar nepienācīgi izvērtēto adopciju. "Ja tā būs, un tā droši vien būs lieta ECT, tā būs lieta pret Latviju kā valsti. Tur neviens neskatīsies, vai vainīga bija Rīgas dome vai LM," uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve.
Daudz darāmā
Savukārt Zvejsalnieks uzsver, ka atbildība noteikti jāuzņemas Rīgas bāriņtiesai, kurai bija jānodrošina jaunā vīrieša tiesības, kā arī psihoneiroloģiskajai slimnīcai. Valsts savu atbildību pati ir ierobežojusi ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.
"Šajā gadījumā tas, ko likums nosaka, ir diezgan neadekvāti," atzīst advokāts.
Šobrīd netiekot runāts par konkrētiem kompensācijas apmēriem, jo vēl ir jāapkopo informācija par to, ko puisis pārcietis. Jāsaprot arī, cik pamatota bijusi Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā piemērotā ārstēšana.
Puisis pēc sava tēva nāves nav saņēmis arī viņam paredzēto apgādnieka zaudējuma pensiju, viņam arī nav sniegta iespēja izglītoties. Zvejsalnieks pauda cerību, ka šie jautājumi tiks sakārtoti līdz šā gada rudenim, jo šie divi pārkāpumi esot acīmredzami.
LM Dienu informē, ka jaunais vīrietis apgādnieka zaudējuma pensiju nav saņēmis par piecu gadu periodu. Ministrijā gan norāda uz Rīgas bāriņtiesas atbildību, kas puisim nenodrošināja likumisko pārstāvi, kurš varēja pieprasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apgādnieka zaudējuma pensiju. Nepieciešamās formalitātes neesot sakārtojusi arī Marsa gatve, kas bija zēna likumiskais pārstāvis kopš brīža, kad viņš tur nokļuva. Ministrijā arī apgalvo, ka Rīgas Sociālais dienests, iespējams, nav sniedzis jaunietim nepieciešamo atbalstu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam. Tādējādi LM ieskatā mantiskie zaudējumi būtu jāsedz Rīgas pašvaldības iestādēm.
Ministrijā skaidro, ka pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Tā kā šajā konkrētajā gadījumā apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījums iesniegts 2018. gada 20. novembrī, pensija piešķirta no tā gada 20. maija kā mirušā apgādnieka bērnam, kuram noteikta invaliditāte pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks šonedēļ notikušajā Saeimas komisijas sēdē gan esot paziņojis, ka lietā parādījušies jaunatklāti apstākļi, par kuriem informējis personas advokāts. Līdz ar to viņa iesniegumu izskatīs VSAA, tiks pieņemts lēmums par pensijas kompensāciju.
.
Teodors
Scorseze