Atbildību par jauna vīrieša bērnības sagraušanu labprātīgi negrib uzņemties

Civillikuma 222.pants, kas noteic, ka bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis, pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma ļoti daudzos gadījumos faktiski ir apturēts. Uz daudzkērtējām norādēm, ka šāda situācija nav normāla, Labklājības ministrija parasti skaisti atrakstās, ka tos pienākumus var pildīt bāriņtiesa. Tas jau pašā saknē ir nepareizi, jo juridiska persona nemaz nevar šādas funkcijas veikt, turklāt, bāriņtiesas uzdevums ir uzraudzīt aizbildnību un iznāk, ka tā šādos gadījumos uzrauga pati sevi.

Šai lietai Eiropas Cilvēktiesību tiesā arī jānokļūst!

Latvijas ārstu biedrības prezidents Apinis taču kaismīgi aizstāvēja Ainažu slimnīcas vadītāju. Vai tad tagad no viņa komentāri - shit happens neskanēs?

Latvijā ir biedrība " Zelda". Tajā cilvēki ar garīgām saslimšanām vai garīgās attīstības traucējumiem var saņemt bezmaksas juridisku palīdzību. Tomēr šajā gadījumā " Zelda" nekur nefigurē. Vai citur kautkur figurē? Kādos skandalozos varas patvaļas gadījumos. Nav dzirdēts. Varbūt valstij ērta biedrība, kas līdz minimuma mazinās konfrontācijas ar pret klientiem izdarītajām nelikumībām.

Kāds varētu papētīt, kā Latvijas bērni caur dažadām vēstniecībām tika tirgoti uz ārzemēm un kā viņiem tur šodien sokas. Vai kāds ir šajā valsti painteresējies, kas notiek ar bērniem, kas tika nodoti adopcijā ārvalstniekiem?

Neapšaubāmi, šis gadījums ir spilgtākais Latvijas veiksmes stāsta paraugs. Un mani vienmēr ir fascinējusi Valsts nostādne šādos gadījumos - tev mīļais invalīd, kurš varbūt nespēj pat parunāt, viss jādara pašam - uz pirmo VDEĀK pašam, nu labi, vecāki, kārtot pabalstus - pašam dārgais, skrien nu uz Sociālo dienestu, pie visiem ārstiem pēc zīmēm - pats miļais. Dienas centru arī sameklē pats. Pilngadība - davai dārgais, tikai četras tiesas un būs tev aizgādnis. Un tā visu mūžu.

Paldies par rakstu. No jurista teiktā saprotu, ka arī man nebūs viegls ceļš ejams. Tomēr rīkošos.

Kad aizgāju painteresēties par emocionālo vardarbību, ko māte nodara bērniem, tad uz mani skatijās kā uz jukušu Rīgas bāriņtiesā. Ja neviens nav nosists vai sakropļots, tad viņus tas neinteresē! Un tas bija praktiski tikko! Bulšits ir tā visu bāriņtiesa! Kārtējā barotava siles dzīvniekiem, bet tam nav nekāda sakara ar bērnu aizsardzību. Nekāda! Šis nelaimigais nbērns ir tikai maza aizberga daļiņa - ar ko Latvijas valsts atškiras no GULAGA nometnēm šajā gadījumā? Bērnu apzināti barojot ar trankvikizatoriem? Vai tam Ainažu ārstam, kurš nozāloja šo jaunieti nevajadzētu elektrisko krēslu? Kas tā par valsti kur ja varmāka ir valsts ierēdnis tiek attaisnots? Kāpēc ierēdnis kurš GADIEM ir zadzis nevar tikt sodīts? Kāpēc ministrs, kurš šo gadījumu visu ir ignorējis ir atkal kļuvis par ministru?

Bārņtiesas ir morāli vispagrimušākās iestādes Latvijā, ne tikai dēļ iespējamās kukuļņemšanas, bet gan dēļ tā, ka tiek kropļoti bērnu likteņi!

Absurda valsts! Par veikalā nočieptu desas luņķi ierosina kriminālietu, bet par cilvēka dzīves sabojāšanu neviens nav atbildīgs.

ka no bārņtiesu patvaļas un kukuļu izspiešanas cietušie ļaudis vismaz varēs sajust zināmu gandarījumu, par lapseņu pūžņa satricinājumu.