Tas nozīmē, ka no oktobra ārstēšanu Latvijā saņems visi HIV pozitīvi pacienti. Patlaban Latvijā ārstēšanu jeb antiretrovīrusu terapiju HIV pacientiem sāk ar imunitāti, kas kļuvusi mazāka par 500 šūnām.
Čakša norādīja, ka ierobežojuma atcelšana saistīta ar to, ka no Eiropas Komisijas pieļautās budžeta atkāpes radusies iespēja nodrošināt ārstēšanu nelielajam pacientu skaitam, kuri pārsniedz 500 imunitātes šūnas.
Ministre sacīja, ka patlaban ārstēšanu nesaņem jeb 500 imunitātes šūnas pārsniendz apmēram 30 pacienti, tāpēc nav iemesla šo nelielo pacietu skaitu atstāt neārstētu.
Vienlaikus Čakša atzina, ka pagaidām vēl neatcels ārstēšanas ierobežojumus pacientiem ar C hepatītu, tāpēc esot jāsaprot, kāda būs tālākā virzība tieši šo pacientu arstēšanā.
Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja ministre, par pilnīgi visu ar HIV un C hepatītu sirgstošo pacientu ārstēšanu varētu runāt vien nākamgad.
Patlaban Latvijā ārstēšanu jeb antiretrovīrusu terapiju HIV pacientiem sāk ar imunitāti, kas kļuvusi mazāka par 500 šūnām. Arī C hepatīta gadījumā ārstēšana pienākas tikai tiem pacientiem, kuriem aknu fibroze sasniegusi vismaz 2.stadiju, bet pacientu loka paplašināšanai nepieciešams papildu finansējums, toreiz sacīja ministre.
Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās ANO apvienotās HIV un AIDS programmas (UNAIDS) reģionālais direktors Vinejs Saldana, kurš preses konferencē uzsvēra, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk jāatceļ ārstēšanās ierobežojumi HIV inficētajiem.
Saldana izteicās, ka tas neesot nekas jauns, ka Latvija bieži vien parāda kliedzoši zemus rādītājus. Latvijā ir pieaugoša HIV epidēmija, par spīti tam, ka citas valstis un reģioni pamazām arvien vairāk samazina šīs infekcijas apmērus, teica Saldana.
Pēc viņa paustā, Latvijai jau ilgstoši rekomendēts nodrošināt cilvēkiem ar HIV infekciju tūlītēju palīdzību, tomēr ārstēšanas nodrošināšana visiem inficētajiem notiek ļoti lēni. No visiem inficētajiem Latvijā ārstēšanos saņem tikai 38%, kas rada bažas par to, vai Latvija līdz 2020.gadam spēs sasniegt ANO noteikto mērķi, proti, ka ārstēšanos saņem 83% HIV inficēto cilvēku.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā infektologi un pacientu organizāciju pārstāvji aicināja Latvijā atcelt slimības smaguma kritērijus, kas nosaka, vai pacientam pienākas HIV vai C hepatīta ārstēšana par valsts finansējumu.
Viņuprāt, pacientu "šķirošanas" atcelšanai nevajadzētu izmaksāt dārgi. Pēc iniciatīvas Par dzīvi bez C hepatīta pārstāvja Kristapa Kaugura paustā, lai rindā uz ārstēšanu ar vieglāku fibrozes stadiju gaida apmēram 200 cilvēku. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa norādīja, ka HIV gadījumā pirmajā pusgadā virs 500 imunitātes šūnām bija tikai 32 pacienti.
Kaugurs norādīja, ka C hepatīta gadījumā Latvijai jāatbrīvojas no "fibrozes cenza", kā to ieteikusi arī Pasaules Veselības Organizācija, kura līdz 2030.gadam vēlas panākt pilnīgu C hepatīta izskaušanu. Iniciatīvas pārstāvi satrauc, ka mediķiem nākas atteikt pacientam ārstēšanu, pamatojot, ka viņš nav pietiekoši slims.
Arī HIV pacientu atbalsta biedrības Agihas valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks atzina līdzīgu problēmu HIV pacientu ārstēšanā, jo nepietiekoši smagi slimiem pacientiem ārsti spiesti lūgt atgriezties pēc trīs mēnešiem, lai pārbaudītu, vai imunitātes šūnas nokritušās pietiekoši zemu un iespējams sākt terapiju. Turklāt nereti pacienti pie ārsta atgriežas vairs tikai tad, kad sasniegts kritisks stāvoklis, atzina Veiķenieks.