Jāatgādina gan, ka neviens neiebilda, kad pensijas kapitāla aktualizācijā piemēroja trekno gadu apjomīgos indeksus, taču ir spēcīga pretestība pret krīzes gadu negatīvo indeksu piemērošanu. Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) viedokli, nācis klajā ar politisku ierosinājumu nākotnei, piedāvājot, ja kādā gadā ir negatīvs kapitāla indekss, to nepiemērot. Tam gan kategoriski iebilst Dienas aptaujātie ekonomisti, uzsverot, ka šādam lēmumam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma.
2012. gadā Latvijā bija vismazākais vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopš 2008. gada - 186,6 eiro. Salīdzinājumam - 2008. gadā vidējais piešķirtais pensijas apmērs bija 308,38 eiro. Jāteic, šim līmenim neesam pietuvojušies arī pērn, kad vidējais pensijas apmērs bija 242,07 eiro.
Tas daudzos radījis neizpratni, jo 2012. gadā jau tika runāts par krīzes pārvarēšanu. Tāpat daudzi cilvēki ir sašutuši, ka pie vienādām sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāža pensijas apmērs ir atšķirīgs atkarībā no pensionēšanās gada, un to uzskata par sociālu netaisnību.
Labklājības ministrijas (LM) pensiju eksperte Dace Trušinska skaidro, ka atšķirības pensijas apmērā pie vienādām iemaksām un darba stāža rada katra gada atšķirīgie kapitāla indeksi, kuru reizinājumu piemēro uzkrātajam pensijas kapitālam. Kapitāla indeksu veido vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu izmaiņas konkrētajā gadā. Šāda indeksa piemērošanas jēga ir nepieļaut, lai iemaksas sociālajā budžetā būtu mazākas par izmaksām, kas neizbēgami novestu pie deficīta rašanās.
Gan LPF, gan arī tiesībsargs Juris Jansons jau paziņoja, ka pastāvošā sistēma ir netaisnīga, jo cilvēki neesot vainīgi pie ekonomiskās krīzes, un piemērotais negatīvais kapitāla indekss valstij esot jākompensē.
Visu Rūtas Kesneres rakstu "Pensijas kapitāls starp krīzi un izaugsmi" lasiet trešdienas, 2. jūlija, laikrakstā Diena!