Atstājot paliekošas vērtības

Taustāmais un netveramais

Viena no nozīmīgākajām dāvanām, ko atstāsim Latvijai arī nākamajos simt gados, ir Baltā galdauta svētki, Dienai uzsver Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare. Vēl nesen 4. maijs – Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena – bija tikai ar sarkanu krāsu atzīmēts datums kalendārā, kas netika plaši svinēts. Taču pirms diviem gadiem sāktā iniciatīva ar mērķi iedvesmot cilvēkus 4. maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā būs ar tālejošām un pozitīvām sekām. "Šādā veidā mēs arvien vairāk novērtējam savu valsti un brīvību," piebilst Pastare. Iespējams, arī Senās uguns nakts gar Baltijas jūru simtgades kontekstā ieguva plašāku atpazīstamību. Šī tradīcija atdzima 1992. gadā Somijas pilsētā Turku un drīz vien guva atsaucību citās Baltijas jūras valstīs. 

Paliekoša vērtība būs arī simtgades 16 filmu programma, kas ļāva atdzimt Latvijas filmu industrijai un mūsu pašu cieņai pret latviešu kino darbiem. KM aprēķini liecina, ka interese par latviešu kino ir palielinājusies četras reizes, bet no piecām visvairāk apmeklētajām filmām Latvijas kinoteātros pērn trīs bija mūsu kino industrijas darbi. Nākamgad vēl paredzēta pirmizrāde simtgades programmas animācijas filmai Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Savukārt nākamgad 11. novembrī, atzīmējot Lāčplēša dienas simtgadi, uz lielajiem ekrāniem nonāks mākslas filma Dvēseļu putenis. Pie radītajiem jaundarbiem jāmin arī 70 komponistu darbi simtgadei, koncertuzvedumu cikls Latvijas gredzens, virkne izstāžu, izrāžu, literatūras tulkojumi un citi. 

Netveramu, bet acīmredzamu dāvanu Latvijas dzimšanas dienā pasniedzis Vides izglītības fonds ar kampaņu Mana jūra, kas aicināja sakopt Latvijas piekrasti. "Kopīgiem spēkiem mēs, iespējams, varam panākt, ka nākamajā simtgadē vairs par šādām vides problēmām nebūs jālauza galva!" norāda Tīrrades talkas rīkotāji. 

Uz ilgtspēju vērsta aktivitāte ir arī iniciatīva Latvijas skolas soma, kuras ietvaros katram skolēnam mācību laikā ir iespēja apmeklēt izrādes, koncertus un izstādes, tikties ar iedvesmojošiem cilvēkiem un piedalīties nozīmīgu notikumu līdzveidošanā. "Tā ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā divsimt tūkstošiem Latvijas skolēnu," uzsver KM.

Uzskaitot materiālās vērtības, kuru īstenošana jāpabeidz valsts otrajā simtgadē, jānorāda uz vairākiem iesāktiem darbiem. Šogad beidzot sākts Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un Nākotnes nama būvniecības projekts. Celtniecība noris pēc plāna, un to iecerēts pabeigt nākamā gada 30. septembrī. Paralēli notiek jaunās ekspozīcijas veidošana. Savukārt pirms četriem gadiem sākto Rīgas pils atjaunošanu plānots noslēgt 2024. gada 31. augustā, bet nākamgad varētu sākties pils kastelas pagrabstāva telpu arheoloģiskā izpēte. Joprojām zem jautājuma zīmes ir Rīgas koncertzāles nākotne. KM līdz 4. decembrim ir apņēmības pilna iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par koncertzāles atrašanās vietu, finansējuma modeli un apjomu. Par to vēl notiek sarunas ar Rīgas pašvaldību. Mūziķi koncertzāli gaida, uzsver koncertzāles atbalsta biedrības vadītājs Ints Dālderis. Būtiskākā kultūras būve, ko esam uzdāvinājuši Latvijai, ir Gaismas pils, bet kā nemateriālo mantojumu viņš min "latviešu nācijas spēju izturēt sarežģīto XX gadsimtu, kad dažas valstis un tautas sevi pazaudēja. [..] Tā ir milzīga vērtība, ko novērtē tikai tad, kad ir pazaudēta, ko es gan nevienam nenovēlu".