Augstākās izglītības padome kavē studiju programmu izvērtējuma auditu

ap Vētru jau izsenis godīguma un cienījamības mākonis plešas :)

Nesaproti vai izliecies? Man kauns, ka Jums pašam(ai) nav kauna!

Večuks no AIP?

Tik viegli no tiem viss vaļā netikt!

Kas notiek LLU? Ražo melnstrādniekus ārzemēm!

Tas, protams, ir iespējams. Auditorfirmai speciālistu personas dati, ieņemamais amats un e pasts varbūt tieši tāpēc vajadzīgs, lai novērtētu viņu atbilstibu. Lai arī kā, kompetenti vai ne visai izvērtētas programmas, taču, ja notikusi vērtējuma punktu izmainīšana, tā ir noziedzīga ricība.

Paldies par komentāriem. Tik žēl, ka daudzi par nespēj saprast ūsu teikto. Mūsu ģimenes students pašlaik eksaktās zināšanas apmaiņas programmā apgūst Nīderlandē. Un man ir ļoti saprotama studentu apmācības problēma. Un ne tikai studentu, bet arī skolēnu. Žēl, ka nenosaucāt tā ministra vārdu, kurš atļāva izvēlēties priekšmetus vidusskolā. Ja kāds nevar, tad tādiem vajag citādu atestātu. Utt. Tas bija tagadējais komisārs PIEBALGS. Savi varoņi taču jāzin, jāpasaka paldies šim Eiropas cilvēkam. Zinu, ka ir valstis ES, kur jau no bērnudārza bērnam seko vērtējums. Un, beidzot skolu, svarīgākalām studijām var pieteikties tikai tie, kuriem lielākais punktu skaits Bet pie mums. Turībai diplomdarbu neklātnieks uzraksta 2 diennaktīs un manai atvasei stāsta, cik smagi bijis. Toties manējais taisīja eksperimentus, aprēķināja, rasēja 1/2 gadu. Nevarēja visu ietilpināt valadzīgajā lappušu skaitā.

Skat, kā AIP intensīvi atsāk "darbu"!

Un noslēgumā — tiem, kas uzskata un apgalvo, ka augstskolu rektori vai pasniedzēji ir aizsēdējušies. Atvainojiet, bet, lai pretendents tiktu ievēlēts par rektoru (uz 4 vai 5 gadu termiņu), prasības ir simtreiz augstākas nekā, piemēram, lai kļūtu par ministru vai pat valsts prezidentu. Un arī pasniedzējus augstskolās ievēl atklātā konkursā tikai uz 6 gadiem, nevis uz visu atlikušo mūžu, tādējādi nodrošinot, ka no visiem kandidātiem amatā nonāk pats, pats, pats kvalificētākais. Pieņemu, ka dažiem tas varētu būt jaunums, it īpaši tiem, kam sajūsmu izraisa jau tikai sarkanu lupatu vicināšana acu priekšā un sekošana sauklim sitiet bandītus, neiedziļinoties, kas un par kādām interesēm šajā spēlē cīnās.

Kas slēpjas aiz Ķīļa augstskolu reformas? Pirms nedēļas man bija iespēja apmeklēt biznesa studiju programmu akadēmiskā tīkla Businet ikgadējo, 26. konferenci Bratislavā. Tajā piedalījās ap 200 delegātu no 20 valstīm, kas detalizēti centās analizēt un skaidrot to, par ko arī Latvijā pašlaik norit karstas diskusijas — studiju kvalitātes nodrošināšanu un biznesa studiju attīstību nākotnē. Pirmais, ko nācās uzklausīt no kolēģiem, bija līdzjūtība un neizpratne par to, kā Latvijā augstākā izglītība un zinātne vispār spēj pastāvēt pēc krīzes periodā viskrasākā nozares budžeta finansējuma samazināšanas visu Eiropas Savienības valstu vidū. Otrais, cieņpilns apbrīns par to, ka mazā Latvija ir apgāzusi vai visus ekonomikas pamatlikumus un mistiskā veidā spējusi izkļūt (vismaz viņi tā uzskata) no nekontrolētās banku sistēmas izraisītās krīzes. Trešais — pēc Anglijas kolēģa referāta konferencē kļuva skaidra reāla iespēja, kā visus slavenās Ķīļa augstskolu reformas plānus atrisināt vienā rāvienā, ļoti īsā laikā ieviešot gan studijas angļu valodā, gan radot iespēju studentiem studēt TOP 100 Eiropas līmeņa augstskolā. Un tas ir pats interesantākais. Kā zināms, daudzu Lielbritānijas augstskolu reitingi ir augsti (objektīvi — visi raksti un zinātne tiek veikta angļu valodā, katru gadu uz šejieni plūst maksātspējīgu un, galvenais, motivētu studentu straumes no trešās pasaules valstīm utt.). Bet tagad arī briti sāk ieviest likumdošanā aizsardzības mehānismus, lai pasargātu valsti no neprognozējamām valsts sociāli ekonomiskajām pārmaiņām nākotnē, proti, liela daļa Anglijā izstudējušo vairs neatgriežas atpakaļ savās mītnes zemēs, bet paliek turpat Lielbritānijā. Piemēram, viena lieta, kas Anglijas augstākās izglītības sistēmā parasti sajūsmina absolūti pieticīgos latviešus, — tur studijām ņemto kredītu jāsāk atmaksāt tikai tad, ja absolventa ienākumu (algas) līmenis ir sasniedzis noteiktu slieksni, tāpat arī zemo algu īpašniekiem ir minimāli nodokļi vai to nav vispār, ja vien ieņēmumi nepārsniedz aptuveni 5200 latu robežu gadā. Un, valstī ieplūstot lielam skaitam imigrantu, kas gatavi strādāt par daudz zemākām algām un ar daudz zemākiem dzīves vides kvalitātes standartiem nekā vecie angļi, rodas problēmas gan ar studiju kredītu atmaksu, gan nodokļu naudas ieplūšanu valsts kasē, radot potenciāli bīstamu situāciju valsts nākotnes sociāli ekonomiskajai attīstībai. Tātad — kāds ir britu zinātnieku iespējamais risinājums, kas paradoksālā kārtā jauši vai nejauši sasaucas ar šībrīža Ķīļa augstskolu reformu? Viņi ir ļoti ieinteresēti savu augstākās izglītības sistēmu eksportā uz pietiekamu attīstības līmeni sasniegušām ES sastāvā ietilpstošām Austrumeiropas valstīm, jo vairs nekādi brīvās tirdzniecības ierobežojumi nepastāv, nekādas valodu lietošanas robežas nepastāv, bet, izveidojot, teiksim, jaunu Londonas universitātes struktūrvienību, piemēram, Rīgā, ir iespēja piedāvāt pasaules klases universitātes studijas angļu valodā un vienlaikus lielāko daļu trešās pasaules studentu plūsmas novirzīt uz šīm ārvalstu filiālēm bez aktuālā nākotnes riska, ka šo augstskolu absolventi apgrūtinās Anglijas sociālo vai ekonomisko sistēmu ar savu zemo algu prasījumu un kvalificēta darbaspēka piedāvājumu. Un fakts, vai viņi atgriezīsies atpakaļ savās mītnes zemēs vai paliks Rīgā, vairs nevienu angli neinteresē, un viss process Anglijas ekonomikas izaugsmi tikai veicinās, jo caur Latviju tranzītā plūdīs studentu skološanai saņemtā nauda un peļņas procenti. Vienīgā nopietnā problēma, kas pašlaik jāpārvar šī visnotaļ cerīgā plāna īstenošanai, — jāiznīcina vai jādiskreditē jau eksistējošās vietējās valstu augstākās izglītības sistēmas. Un Latvija kā šajā ziņā vājākais posms Baltijas izglītības sistēmā varētu būt pat ļoti interesants mērķis jeb ieejas punkts šajā lielajā stratēģiskajā spēlē, par kuras esamību mēs, savā starpā karojot, pat neesam iedomājušies...