Pēc viņa sacītā, ir ārkārtīgi svarīgi, lai kompānija tiktu saglabāta. ""Prudentia" savā analīzē ir norādījusi, ka tās ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu svārstās 1,4–2,5%. Tas nav mazs skaitlis. Turklāt darbavietas, kuras Latvijas iedzīvotājiem nodrošina šī kompānija, esošajā situācijā ar joprojām augsto bezdarba līmeni ir ārkārtīgi svarīgas arī no sociālā viedokļa," uzsvēra Augulis.
Viņš atgādināja, ka 1995.gadā, kad tika izveidota aviokompānija, viens no tās dibinātājiem bija aviokompānija SAS. "Toreiz valstij nebija naudas, lai nodarbotos ar aviobiznesu. Līgumā ar SAS, kas bija mazākais akcionārs un kompānijas izveides finansētājs, tika paredzēti pirmie drastiskie nosacījumi. Protams, 2008.gadā, kad valsts atteicās no savām pirmpirkuma tiesībām uz SAS akcijām, akcionāru līgumā varēja daudz ko mainīt. Tomēr līgumattiecības ar "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), lai arī ar mazliet citādiem noteikumiem, tika turpinātas, par pamatu ņemot iepriekš parakstīto līgumu," paskaidroja Augulis.
Satiksmes ministrs arī klāstīja, ka pagājušajā gadā valsts veica ieguldījumu savā daļā ar "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" konvertējamajām obligācijām. "Tomēr aviokompānijas pamatkapitāls jānodrošina tāds, lai "airBaltic" sev nepieciešamās lidmašīnas varētu ņemt nevis operatīvajā līzingā, kā tas ir tagad, bet gan finanšu līzingā, kas ilgtermiņā izmaksā lētāk. Tālab pamatkapitāla palielinājums ir nepieciešams. To pierādīja arī auditoru slēdziens. "Prudentia" ir izanalizējusi, kādi lēmumi jāpieņem nākotnē," pastāstīja ministrs.
Augulis norādīja, ka būtiska būs politiskā izšķiršanās – "vai mēs ieguldām naudu kompānijā, mainot gan akcionāru līgumu, gan statūtus, kā arī panākam lielāku valsts ietekmi kompānijas lēmumu pieņemšanas procesā".
"Mēs no savas puses akcionāru sapulcē esam ierosinājuši gan statūtu izmaiņas, gan arī akcionāru līguma izmaiņas, kuras paredz, ka valdē jābūt trim cilvēkiem, kurus divus būtu deleģējusi arī valsts. Lai arī akcionāru sapulce tika pārcelta, vismaz diskusija par šiem jautājumiem aizsākās," informēja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka valdībai ir jāpieņem komplekss lēmums. "Mēs nevaram sākumā lemt tikai par pamatkapitāla palielināšanu, bet pēc tam par citiem jautājumiem. Šīs lietas jāapvieno vienā portfelī – pamatkapitāla palielināšana, akcionāru līguma izmaiņas ar visām no tā izrietošajām sekām, kā arī jāparedz izmaiņas statūtos. Tomēr pats pirmais darāmais darbs ir "airBaltic" padomes apstiprināšana," teica Augulis, atgādinot, ka dažādu publisku izteikumu dēļ tie BAS pārstāvji, kuri bija deleģēti "airBaltic" padomē, atkāpās no saviem amatiem.
Ministrs norādīja, ka pašlaik "airBaltic" padome darbojas, tikai tā nav lemtspējīga. "Patlaban mēs nevaram apstiprināt uzņēmuma pagājušā gada pārskatu. Tas, kas jāapstiprina "airBaltic" padomei. Tāpēc būtiski ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt padomes locekļus no BAS puses," sacīja ministrs.
Valdība par "airBaltic" finansiālo situāciju un turpmāko attīstību, tostarp pamatkapitāla palielināšanu, spriež jau vairākas nedēļas. Arī šonedēļ valdība jautājumu neizlēma un par kompānijas attīstību turpinās lemt pēc divām nedēļām ‒ 9.augusta valdības sēdē.