Rekurenta respiratora papilomatoze jeb cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ierosināta elpceļu saslimšana pacientei jau ir kopš bērnības, un šobrīd pasaulē nav tādu medikamentu, kas ļautu slimību pilnībā izārstēt. Namniece uzsver, ka šī patoloģija ir ārkārtīgi reta.
RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs Jānis Zariņš skaidroja, ka slimības perēkļi - labdabīga audu masa - galvenokārt bija izvietojušies tieši balss saišu reģionā, taču, slimībai progresējot, pacientei tika nosprostoti elpceļi un iznīcinātas balss saites. Kritiskajā brīdī elpceļu atvere sašaurinājās līdz diviem milimetriem, kas ir jau dzīvību apdraudošs stāvoklis. Turklāt arī uzbalsenis, kas noslēdz elpceļus, izmēra ziņā viņai bija daudz mazāks, nekā cilvēkiem bez šādām veselības problēmām.
Zariņš norādīja, ka jaunās sievietes dzīves kvalitāte ievērojami pasliktinājās, vismaz divas reizes mēnesī kritiskā stāvoklī ar elpas trūkumu viņa nonāca Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), kur pacientei, pielietojot lāzeru, tika likvidēti papilomatozes perēkļi un rētas. Līdz ar to bija steidzami jāatrod iespējami labākais risinājums.
Minētā operācija kopumā noritēja 10 stundas. Tās laikā tika veikta visu bojāto audu rezekcija balsenes un trahejas daļā un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to, ka, izrakstoties no slimnīcas, pacientei nebūtu nepieciešama traheostoma - mākslīgi izveidota atvere trahejā elpošanas nodrošināšanai -, bet gan, lai viņa patstāvīgi spētu ēst, runāt un elpot.
Visi mērķi tika izpildīti, jo sieviete šobrīd atrodas mājās, taču viņai vēl priekšā ir ilgstošs rehabilitācijas process. Operācijas rezultātā ir panākts tas, ka pacientes elpvads ir 16 milimetrus plats, kas ir ļoti tuvu normai.
Operācijas pirmajā etapā pacientei elpvadā tika ievietota pagaidu traheostoma, jo, ņemot vērā niecīgo atveri elpceļos, citādākā veidā nebija iespējams nodrošināt anestēziju. Traheostoma bija nepieciešama arī pilnvērtīgai elpošanas nodrošināšanai rehabilitācijas periodā kamēr paciente uzturējās RAKUS.
Nākamajā operācijas posmā tika veikta balsenes skrimšļa pārdalīšana, bojāto audu un rētas izgriešana un rekonstrukcija ar diviem mikrovaskulāriem lēveriem ar mērķi atjaunot gan balsenes karkasu, gan kā arī balsenes un trahejas gļotādu. Balsenē un trahejā tika ievietots arī silikona stents, kurš nodrošina pagaidu audu stabilitāti dzīšanas periodā.
Pēc operācijas paciente 5piecas dienas pavadīja stacionāra "Gaiļezers" Intensīvās terapijas nodaļā. Veselības stāvoklim uzlabojoties, viņa tika pārvesta uz Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļu, kur tika uzsākts rehabilitācijas process, iesaistoties fizioterapeitei un audiologopēdēm.
Zariņš skaidroja, ka pacientei no jauna vajadzēja apgūt fizioloģiskās funkcijas, lai viņa pati spētu pilnvērtīgi elpot, ēst, dzert un runāt. Pēc viņa paustā, sieviete pati ļoti iesaistījās visā ārstēšanas procesā, kā rezultātā viņai ievērojami uzlabojās ne vien dzīves kvalitāte, bet arī ādas stāvoklis un izskats, jo, esot pastāvīgā skābekļa badā, arī šis orgāns tiek ietekmēts.
Operācijas rezultātā netika izārstēta papilomatoze, bet gan balsenes stenoze. CPV pacientes elpceļu gļotādā un plaušās saglabājās. Tā kā plaušu papilomatoze ir diagnosticēta vien 1,6% iedzīvotāju visā pasaulē, sieviete ir reto slimību paciente.
Elpceļu rekonstrukcijas ir vienas no sarežģītākajām operācijām, jo tās tiešā mērā ir saistītas ar elpošanas funkciju. Tajā reģionā krustojas elpvads un barības vads, tāpēc ir vitāli būtiski nodrošināt pareizu to funkcionalitāti - lai ēdiens nonāktu barības vadā, nevis elpceļos.
CPV var tikt pārmantots vai iegūts dzīves laikā, galvenokārt seksuāla kontakta ceļā. Vīrusa infekcija var palielināt mutes dobuma, dažādu ginekoloģisko, piemēram, dzemdes kakla vēža un citu audzēju attīstības risku. Savukārt papilomatozes simptomi ir atkarīgi no slimības smaguma pakāpes, tāpēc tie var būt ļoti dažādi, sākot ar klepu un līdz pat balss kvalitātes izmaiņām un elpas trūkumam.