Jautāts, vai arodbiedrībām ir sarkanās līnijas budžeta konsolidācijas jautājumā, E.Baldzēns uzsvēra: "Nedrīkst būt pasliktinājums. Diemžēl šis pasliktinājums atsevišķās nozarēs, mūsuprāt, patlaban draud."
Viņš norāda, ka vissmagākā situācija un nenoteiktība - it īpaši 2013. gadā - ir par veselības aprūpi. "Sākotnējais Finanšu ministrijas piedāvājums samazinājumam bāzes izdevumos bija par 37,3 miljoniem latu. Tas ir ļoti ievērojams samazinājums, ņemot vērā, ka Latvijas izdevumi veselībai jau pašlaik, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti zemi - aptuveni 3,4% no IKP. Mums veselības izdevumiem vajadzētu būt vismaz 4% no IKP. Dažās diskusijās, kur man ir bijusi izdevība būt klāt, šis bāzes samazinājums gan it kā tika mazināts, pieliekot 10 miljonu. Veselības ministrijas bāzē tiek ielikta vēl viena naudas summa - diemžēl tikai uz vienu gadu - sociālā drošības tīkla pasākumiem aptuveni 20 miljoni latu, mazturīgajiem medikamentu iegādei, lai viņi varētu ārstēties neatkarīgi no savas turības, un pacientu iemaksas. Tad būtu 27 miljoni mazāk - ja rēķinām, ka šī summa būs nepieciešama tikai 2013. gadā, summa nav tik traka, tad šie 20 miljonu to it kā līdzsvaro, līdz ar to zaudējums ir aptuveni septiņi miljoni latu, kas īstenībā arī ir nepieņemami. Protams, mums stāsta, ka veselības aprūpes sistēmā ne viss ir kārtībā, ka tur mēdzot būt nepamatota naudas tērēšana, taču nepamatota naudas tērēšana laikam varētu tikt atrasta jebkurā jomā, kur skatās. Tās dēļ nevajadzētu sākt soda ekspedīciju veselības jomā."
Uz jautājumu, vai arodbiedrības gatavojas aktīvām strādājošo protesta akcijām, E.Baldzēns norāda, ka "mums vēl ir laiks noskaidrot situāciju līdz galam". "Mēs trešdien kaut ko noskaidrojām, runājot ar Ministru prezidentu, un sapratām, ka pat virkne ministru un arī atsevišķi ļoti kompetenti cilvēki līdz galam nespēj izsekot visām šīm budžeta peripetijām. Negribu pārmest un saukt konkrētus uzvārdus, jo daudzi pašlaik nespēj izsekot līdzi sastādītajam valsts budžetam. Mēs saņēmām pretrunīgas atbildes pieļāvuma formā. Tas nozīmē, ka pat ļoti kompetenti cilvēki savās jomās tikai domā, kā varētu izskatīties budžets, nevis precīzi to zina."
E.Baldzēns atzīst, ka cilvēki baidās streikot. "Mēs esam aicinājuši streikot. Taču te ir psiholoģiska problēma. Cilvēkiem būtu jābūt gataviem streikot, bet viņi tam nav gatavi - viņi diemžēl baidās. Baidās no darba devēja, baidās nesaņemt ienākumus. Rietumvalstīs ir bagātas arodbiedrības, kas spēj kompensēt streikojošajiem darba algu streika laikā. Mēs to diemžēl nespējam," sacīja E.Baldzēns.
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!