Ja raugāmies uz to, kas šķind vidēji turīga iedzīvotāja maciņā un salīdzinām to ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, Lietuva un Igaunija atrodas apmēram vienā līmenī, bet pakāpi augstāk par Latviju un tās iedzīvotāja labklājību var samērot aptuveni ar Portugāles līmeni. Latvija izskatās par pusgalvas tiesu sliktāk, un mūsu līmenis ir samērojams ar tādām valstīm kā Ungārija, Grieķija un Polija.
Dienas aptaujātie tautsaimniecības speciālisti, kas pārstāv organizācijas, kuru darbība lielā mērā saistīta ar tautsaimniecības un to nozaru finanšu analīzes procesiem, – Agnese Buceniece no Swedbank un Mantvīds Štareika no kredītreitingu apdrošināšanas kompānijas Coface – vērš uzmanību, ka ekonomikas attīstības tendences visās trijās Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas.
"Gaidāms, ka izaugsme šī gada laikā visās trijās Baltijas valstīs mazināsies. Lietuvā un Igaunijā izaugsmes tempa palēnināšanos galvenokārt noteiks nobriestošais biznesa cikls, savukārt Latvijā papildu faktors būs nerezidentu banku biznesa samazināšanās. Tas, cik strauji un līdz kādam līmenim pēdējais samazināsies šī gada laikā, būs viens no noteicošajiem faktoriem izaugsmes palēninājumā," spriež Buceniece. Pēc Swedbank marta prognozēm Latvijas ekonomika šogad augs aptuveni par 3%. Tomēr Buceniece vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā jaudīgo gada sākumu un to, ka nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā valsts amatpersonas sākotnēji norādīja, Latvijas ekonomika šogad varētu augt straujāk par 3%. "Tomēr gaidāms, ka visstraujāk augošā būs Igaunijas ekonomika, kur prognozējam 3,9% izaugsmi. Savukārt Lietuvas ekonomikā gaidāms 3,2% pieaugums," piebilst Swedbank pārstāve.
Štareika izsaka viedokli, ka visās trijās Baltijas valstīs ekonomikas kāpuma temps būs visai līdzīgs – ap 3,5%, kas ir virs ES vidējā rādītāja. "Tas, kurā valstī notiks visstraujākā izaugsme, būs atkarīgs no dažādām samērā nelielām norisēm, kas būs vērojamas laikā līdz šā gada beigām. Pašlaik tiek paredzēts, ka Latvijā būs straujākā izaugsme, salīdzinot ar abām pārējām valstīm, tomēr pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā varētu negatīvi ietekmēt šo prognozi," spriež tautsaimniecības eksperts. Viņš vērš uzmanību arī uz ārējo faktoru ietekmi. «Nekustamā īpašuma burbuļa veidošanās Skandināvijā varētu negatīvi ietekmēt Baltijas valstis, kurās banku sektoru pamatā aizņem Skandināvijas bankas. Negatīvs situācijas iznākums Skandināvijas tirgū var nelabvēlīgi ietekmēt no šīm bankām nākošo finansējumu, īpaši paturot prātā Latvijas saspringto situāciju banku sektorā šobrīd," spriež Štareika.
Murgi!
:)
hrv0301