"Dažādu produktu un preču ražošanas apjomi Baltkrievijā katru gadu pieaug, un tas ietekmē baltkrievu eksportu. Baltkrievija ir ieinteresēta savu infrastruktūras objektu iegādē, lai varētu pārkraut savus produktus, īpaši naftas produktus. Taču šāds pirkums ir dārgs, un tam ir jābūt ekonomiski pamatotam, ieskaitot garantijas, ka kravas būs," sacīja A.Gerasimenko.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas virzienā ir visīsākais attālums līdz jūrai - no naftas ķīmijas uzņēmuma Naftan līdz Rīgas ostai ir ap 400 kilometru.
"Šobrīd izskatām sešus dažādus variantus gan Rīgā, gan Ventspilī. Dažu mēnešu laikā tiksim skaidrībā par to, vai ir vērts pirkt, iznomāt jau esošu termināli, vai arī būvēt to no nulles. Es personīgi dotu priekšroku jauna termināla būvniecībai atbilstoši mūsu noteikumiem un vajadzībām, taču to noteiks īpaša Baltkrievijas valdības izveidota starpresoru komisija. Visdrīzāk tas būs kopuzņēmums ar Latvijas pusi, iespējams, akciju kontrolpakete piederēs Baltkrievijas pusei," atzina A.Gerasimenko. Viņš domā, ka Baltkrievija varētu garantēt 2 milj. t naftas produktu gadā.
"Es neizslēdzu iespēju, ka Baltkrievijas puse tuvākajā laikā varētu pieņemt lēmumu būvēt/iegādāties Latvijā beramkravu vai ģenerālkravu termināli. Tai pašā laikā pirms tam ir jāiegulda liels darbs, kai saskaņotu pārkraušanas nosacījumus, tarifu politiku un tamlīdzīgus jautājumus. Ja naftas produktu eksporta ziņā Latvijas virziens ir ekonomiski visizdevīgākais, tad virknei citu preču grupu būtisku konkurenci veido Klaipēda. To veicina Lietuvas vadītāju konstruktīvā pozīcija sadarbībā ar Baltkrieviju ekonomikas un politikas sfērā," secināja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā.
Visu interviju lasiet trešdienas laikrakstā Dienas Bizness!