Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Banku analītiķi: Gada nogalē mazumtirdzniecībā varētu atgriezties izaugsme

Samazinoties inflācijai un augot algām, gada nogalē mazumtirdzniecībā varētu atgriezties izaugsme, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka inflācija turpina ietekmēt patēriņu mazumtirdzniecībā. Lai arī tēriņu apmēri eiro izteiksmē pieaug, cenu kāpuma dēļ iepirkumu grozos nonāk mazāk preču. Šī iemesla dēļ lielākas korekcijas piedzīvo pārtikas mazumtirdzniecība, jo daudziem samazināt pirkumu apjomus ir apzināts lēmums, lai kontrolētu izmaksas.

Mazākā mērā sarukusi nepārtikas mazumtirdzniecība, kur korekcijas vairākās preču grupās ir loģisks iznākums pastiprinātajam pieprasījumam iepriekšējo gadu laikā, skaidro Gašpuitis. Grupās, kur vērojama izaugsme - apģērbs un apavi, būvmateriāli un instrumenti, kā arī farmācija produkti - pieaugums varētu turpināties, jo sevis un vides sev apkārt sakopšanas prioritāte ir un būs nemainīga.

Ekonomists akcentē, ka uzkrājumu pieauguma izsīkums un nelielais kritums mazumtirdzniecībā norāda, ka iedzīvotāji turpina aktīvi tērēt par spīti cenu kāpumam. Nereti tas uzņēmējus mudina uz tālāku cenu palielinājumu, jo otrā galā ir darbinieki, kas pieprasa algu palielināšanu.

Straujais algu pieaugums un inflācijas kritums signalizē, ka izaugsme mazumtirdzniecībā nav tālu aiz kalniem, uzskata Gašpuitis. Tomēr, viņaprāt, tuvākos mēnešos joprojām augtās inflācijas apstākļos tā būs nepārliecinoša, jo pirktspējas atjaunošanās noritēs pakāpeniski un nevienmērīgi. Inflācija ir piespiedusi un spiedīs noteikt prioritātes tēriņos un, visticamāk, ka iedzīvotāji vasaras mēnešos vairāk pievērsīsies dažādām atpūtas un izklaides iespējām un mazāk pavadīs laiku veikalos, domā Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādina, ka kopš šī gada sākuma inflācija Latvijā ir sarukusi no vairāk nekā 20% līdz 12,1% šobrīd, tomēr ekonomikā straujā cenu kāpuma ietekme joprojām ir jūtama un mazumtirdzniecība Latvijā nav augusi kopš pērnā gada sākuma. Maijs ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad tirdzniecības apjomi Latvijā ir zemāki nekā iepriekšējā gadā un, neskatoties uz inflācijas mazināšanos, gan patērētāju, gan tirgotāju noskaņojums pagaidām ir piesardzīgs, un strauji uzlabojumi tuvākajos mēnešos, visticamāk, nav gaidāmi, prognozē Āboliņš.

Lai arī fiziskie pārdošanas apjomi neaug, tomēr eiro izteiksmē mazumtirdzniecība apgrozījums kopš pērnā gada sākuma ir pieaudzis par vairāk nekā 15%, un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 2,2% augstāks nekā pirms gada, norāda Āboliņš, skaidrojot, ka faktiski tirdzniecībā maksājam vairāk, bet nopērkam tik pat vai mazāk kā iepriekš.

Vienlaikus ekonomists uzsver, ka straujais cenu kāpums nav vienīgais iemesls kādēļ tirdzniecībā ir iestājusies zināma stagnācija. Ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmija ir beigusies, un ir atcelti dažādie ierobežojumi, taču pakalpojumu nozarēs atkopšanās joprojām turpinās, un šogad tūrisms, izklaide, kā arī citas pakalpojumu nozares aug daudz straujāk kā ekonomika kopumā.

Tādēļ pieprasījums pēc precēm ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē ir vājš, un rūpniecība šobrīd ir pat nokļuvusi recesijā. Piemēram, maijā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecība Latvijā samazinājās par gandrīz 9%, mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība saruka par vairāk nekā 2%, savukārt atpūtas preču tirdzniecība bija par 6,5% zemāka nekā pirms gada. Tāpat maijā par 6,2% samazinājās pārtika preču tirdzniecība.

Āboliņš skaidro, ka daļēji tas noteikti ir saistīts ar atkopšanos ēdināšanas nozarē, tomēr tas pilnībā neizskaidro visu pārtikas tirdzniecības kritumu un tas ekonomistam šķiet nedaudz pārspīlēts. Dēļ augstās inflācijas Latvijas iedzīvotāji ir būtiski mainījuši savu uzvedību un veikalos izvēlas lētākus zīmolus vai preces, tādēļ tēriņi pārtikai nav auguši tik pat lielā mērā kā pārtikas cenas. Statistikā šādas straujas izmaiņās patērētāju uzvedībā ir grūti uztvert un ekonomikas ciparos tas atspoguļojas kā pārtikas tirdzniecības kritums. Līdzīga situācija šobrīd ir arī daudzās citās valstīs.

Tuvākajos mēnešos Latvijas tirdzniecībā būtiskas izmaiņas, visticamāk, nav gaidāmas, prognozē Āboliņš. Patērētāju un tirgotāju noskaņojums ir piesardzīgs, ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un atsevišķas ekonomikas nozares atrodas recesijā.

Tomēr lielām bažām nav pamata, uzsver Āboliņš. Bezdarbs Latvijā ir zemāks nekā pirms pandēmijas sākuma, un darba algas turpina augt, savukārt inflācija Latvijā līdz vasaras beigām varētu noslīdēt jau līdz 5% un siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā būs zemākas nekā šajā, pat bez valsts atbalsta. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja sāks atkal uzlaboties, un gada nogalē tirdzniecība varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes, prognozē ekonomists.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare skaidro, ka degvielas tirgotājiem pēdējā gada laikā bija daudzi labvēlīgi apstākļi, kuru dēļ cilvēki daudz aktīvāk izmantoja transportu. Beidzoties pandēmijai, esam atgriezušies savās darba vietās, vairāk ceļojam, apmeklējam pasākumus, uz kuriem arī dodamies ar transportu. Savs pienesums ir arī tūristiem, kas atgriezās valstī.

Maijs pagājis hokeja zīmē, un tika sākta arī biļešu tirdzniecība uz Dziesmu un deju svētkiem. Lieliem pasākumiem kopumā būtu pozitīvi jāietekmē ekonomiskās aktivitātes rādītājus, tomēr lielākie ieguvēji ir citas pakalpojumu nozares, ne mazumtirdzniecība, norāda Komare. 

"Swedbank" karšu datos ir vērojams aktivitātes uzliesmojums tieši ap to laiku, kad sākās Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecība. Iedzīvotāji arī sparīgi izpirka biļetes uz Latvijas izlases hokeja spēlēm. Šie abi notikumi mazumtirdzniecības datos būtisku nospiedumu neatstāj, bet to ietekme ekonomikā būs vērojama, piemēram, kopējā patēriņā, restorānos un ar tūrismu saistītajās nozarēs, skaidro Komare, piebilstot, ka vēl vairāk - uz šī fona mazumtirdzniecībā aktivitāte var pat ciest, jo lielo uzvaru un svētku svinēšana prasa papildus līdzekļus un krietni patukšo maciņus, kas nozīmē, ka pirkumus veikalos var nākties ierobežot.

Jūnija patērētāju noskaņojuma datos hokeja bronzas eiforija nav izteikti manāma - joprojām noskaņojums ir krietni zem ilgtermiņa vidējā, informē Komare, skaidrojot, ka tas tādēļ, ka cenu līmenis un izmaksu slogs cilvēkiem joprojām saglabājas netīkami augsts. Tomēr pozitīvi, ka jau kopš gada sākuma redzama augšupvērsta tendence - pesimisms sabiedrībā mazinās. 

Kaut gan ziemas mēnešos mazumtirdzniecības dati pozitīvi pārsteidza, šobrīd redzams, ka tiek tirgots mazāk nekā pērn, atzīst Komare. Maijā mājsaimniecību noguldījumi auga par 2,2% pret pērno gadu, kas ir pēdējo 10 gadu zemākais rādītājs. Iedzīvotājiem ir arvien grūtāk veidot uzkrājumus. 

"Jau teju pusotru gadu ilgušā pirktspējas krituma ietekmi patēriņa un mazumtirdzniecības datos redzam ar novēlošanos - vien tagad. Tādēļ mazumtirdzniecības datos arī drīzumā gaidāmo pirktspējas atkopšanās sākumu - algas atkal augs straujāk par inflāciju jau tuvākajos mēnešos - redzēsim vien vēl pēc laika," prognozē Komare.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 1% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu.

Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kritums par 6,2%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,3%, bet autodegvielas - palielinājās par 10,9%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Partiju reitings decembrī bez izmaiņām

Jaunākajā partiju Saeimas vēlēšanu reitingā decembrī līderpozīcijas saglabājušas Nacionālā apvienība (NA), partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Jaunā vienotība" (...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas