Vienlaikus banku analītiķi norādīja, ka Latvijas ekonomikai būs svarīgi tas, cik veiksmīgi reformas ietvaros tiks atrisināti tādi jautājumi kā e-pakalpojumu efektivitāte, transporta un izglītības sistēmas pārkārtojumi.
Swedbank galvenais ekonomista vietas izpildītāja Latvijā Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām gan vēl virkne jautājumu ir neskaidri, taču beidzot ir skaidra politiskā griba veikt šādu reformu.
"Mēs tagad redzam pirmo nopietno reformas priekšlikumu - vēl virkne jautājumu ir neskaidri. Labā ziņa, ka beidzot ir skaidra politiskā griba veikt šādu reformu. Tas noteikti ir vērtējams, kā solis pareizajā virzienā. Tomēr skaidrs ir viens, ka vienkārši samazinot pašvaldību skaitu nekas būtiski nemainīsies un ietekme uz ekonomiku un uzņēmējdarbību kopumā būs neliela," sacīja Buceniece.
Viņa piebilda, ka, īstenojot reformu un samazinot administratīvo aparātu, tiktu ietaupīti budžeta līdzekļi, bet tajā pašā laikā būtu jāmaksā bezdarbnieku pabalsti no darba atbrīvotajiem pašvaldību darbiniekiem.
"Kopējā ekonomikas attīstība iegūtu no spēcīgākiem un uzņēmējiem draudzīgākiem reģioniem/pašvaldībām, labākas un efektīvākas pārvaldes un sadarbības - gan pašvaldību starpā, gan arī starp valsti un pašvaldībām. Šobrīd redzam, ka uzņēmējiem un iedzīvotājiem ļoti svarīga ir infrastruktūra un sasniedzamība - gan digitalizācija un pakalpojumu pieejamība attālināti, gan arī ceļu tīkla jautājumi. Ja reformas ietvaros tiks risināti arī šie jautājumi, tad jau varam runāt par ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Tomēr, vai tā būs, vēl ir pāragri spriest," teica Buceniece.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka VARAM administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums ir labs izejas punkts diskusijām, taču Latvijas kopējo ekonomiku pašvaldību skaitu samazināšana, visticamāk, būtiski neietekmēs.
"Latvijā ir ļoti liela ekonomikas koncentrēja ap Rīgu un atsevišķos attīstības centros. Šo realitāti reforma nemainīs un ne visur ir iespējams ekonomiski vājākos novadus pievienot spēcīgākiem. Arī pasaules prakse neliecina par to, ka pašvaldību lielumam būtu kāda izšķiroša loma izaugsme veicināšanā," sacīja Āboliņš.
Viņš arī pauda viedokli, ka novadu reforma ir primāri par to, kā ērtāk, efektīvāk un racionālāk nodrošināt pašvaldībām deleģēto funkciju realizēšanu, un to pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un vienlaikus valsts budžetā ir daudz objektīvu vajadzību, tādēļ pašvaldību skaita samazināšana varētu uzlabot pārvaldes izmaksu efektivitāti, piemēram, samazinot dublējošās administrācija funkcijas un optimizējot skolu tīklu.
"Pastarpināti tā var veicināt arī straujāku izaugsmi, taču te svarīgi, kas notiks transporta, skolu un veselības sistēmu organizācijā pēc reformas, un vai šīs nākamās reformas sniegs cerētos ieguvumus. Šobrīd piedāvājumā redzam tikai jau esošo novadu apvienošanu, taču ir gadījumi, kur iespējams efektīvāk būtu pārzīmēt robežas, lai jaunais dalījums tiktu salāgots ar cilvēku ikdienas aktivitātēm, piemēram, analizējot mobilo telefonu lietošanas datus. Tas vairot ieguvumus, ko šī reforma varētu sniegt," teica Āboliņš.
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Daini Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka veikt administratīvi teritoriālo reformu bija nepieciešams jau labu laiku atpakaļ, un pašreizējā ministra apņēmība to veikt ir atzīstama un atbalstāma.
"Reformas gaita un rezultāts lielā mērā atspoguļos mūsu sabiedrības spēju uztvert loģiskus argumentus, tos salāgot ar vajadzību mainīties, vēlmi dzīvot labāk un esošajiem ieradumiem," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka nedrīkst ignorēt demogrāfiskās tendences, iedzīvotāju virzību uz pilsētām un tehnoloģiju attīstību, kas spiež un arī sniedz iespējas mērķtiecīgāk izlietot resursus, lai sasniegtu vairāk.
"Taču nav jālolo ilūzijas par tūlītējiem ieguvumiem. Daudz noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrisināti tādi jautājumi kā e-pakalpojumu ērtība un efektivitāte, transporta un izglītības sistēmas pārkārtojumi. Taču kopumā reformai ir jārada priekšnosacījumi ilgtspējīgākai novadu attīstībai. Optimālākais variants vēl izkristalizēsies diskusijās, taču kopumā ekonomiskajam efektam ir jābūt pozitīvam," teica SEB bankas makroekonomikas eksperts.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā dzīvot nekad nav garlaicīgi un, ja izdosies realizēt VARAM piedāvāto teritoriālo reformu, tas būs grandiozs notikums, jo tā nozīmīgi ietekmēs daudzu cilvēku dzīvi pat ļoti tālā nākotnē.
"Reformas sekas būs ļoti plašas, šobrīd tās varam tikai aptuveni nojaust. Ļoti vispārinot - tā būs neatgriezeniska atteikšanās no vēlmes Latvijā veidot ļoti daudzus attīstības centrus, vienlaikus palielinot cerības piešķilt pašuzturošas attīstības dzirksteli vismaz dažās vietās. Reformas iecere ir arī mazražīgu pārvaldes izdevumu samazināšana. VARAM vērtē, ka tādējādi par 120 miljoniem eiro palielināsies investīcijām pieejamie resursi," klāstīja Strautiņš.
Vienlaikus viņš minēja, ka visticamāk ne visi jaunveidojamo novadu centri kļūs par spēcīgiem attīstības centriem. "Vai visu jaunveidojamo novadu jeb rajonu centri tiešām kļūs par spēcīgiem attīstības centriem? Visdrīzāk nē, pārāk daudz laika jau ir zaudēts, tomēr dažviet lejupejošo spirāli iespējams izdosies apturēt. Nāksies samierināties ar to, ka lielā daļā valsts teritorijas galvenā civilizācijas izpausme būs savrupas lauku saimniecības, kuru ienākumi būs pietiekami lieli, lai tur strādājošos pamudinātu dzīvot tālu no pakalpojumu un attīstības centriem. Tas nav nekas neparasts, tieši tā dzīve rit lielā daļā Austrālijas, ASV vai Kanādas. Lielāka apdzīvotība lauku reģionos būs rūpniecisko pilsētu tuvumā," teica Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka, vērtējot situāciju pragmatiski, Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku vienai lielpilsētai, kas specializējas "gudro" pakalpojumu eksportā, kā arī kādiem padsmit ražošanas centriem pārējā valsts teritorijā. "Jāatzīst, ka ar VARAM ierosināto reģionālo reformu, mēs tuvojamies šīs realitātes atzīšanai," piebilda Strautiņš.
Jau vēstīts, ka VARAM piedāvā samazināt pašvaldību skaitu Latvijā no 119 līdz 35. Tostarp platības ziņā lielākās būs Liepājas un Madonas pašvaldības, bet pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības būs Rīga, Daugavpils un Liepāja.
Irlielāmērāticams
>:-)