FKTK aģentūrai LETA stāstīja, ka bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.
FKTK "LPB Bankā" veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz šā gada 28.augustam. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā finanšu noziegumu uzraudzības jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.
"Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Piemēram, banka nebija dokumentējusi, kādā veidā klienta patiesais labuma guvējs īsteno galējo kontroli pār kompāniju un gūst labumu no klienta saimnieciskās darbības. Banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus, lai pārliecinātos par finanšu līdzekļu izcelsmi klientu kontos, kā arī nepārliecinājās, vai darījumu apmērs ir samērīgs ar kontā saņemto finanšu līdzekļu apmēru. Tāpat banka nav nodrošinājusi savlaicīgu klientu padziļināto izpēti un rezultātu dokumentēšanu, kā arī slēdzieni klientu lietās ir nepilnīgi, kā arī banka nebija dokumentējusi argumentētu slēdzienu par saistīto klientu grupas darbību, tajā skaitā savstarpējo darījumu, tiesisko un ekonomisko būtību," skaidroja FKTK.
Banku uzraugs arī norādīja, ka "LPB Bank" nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa, tostarp nav vērtējusi darījumus ar galvenajiem sadarbības partneriem un atbilstoši dokumentējusi izpētes secinājumus, savlaicīgi nav ieguvusi pietiekamā apmērā klientu saimniecisko darbību pamatojošus dokumentus, nav vērtējusi klienta saimnieciskās darbības veida atbilstību deklarētajam.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš atzina, ka banku uzrauga lēmums ir apliecinājums, ka FKTK rūpīgi seko, kā tiek nodrošināta šīs jomas sakārtošana banku sektorā.
"Arī citiem tirgus dalībniekiem ir jāņem vērā, ka šādi trūkumi un sistēmas nepilnības nav pieļaujamas nevienā no Latvijas bankām. Protams, mums kā banku uzraugam ir nepatīkami konstatēt, ka šajā "LPB Bank" atklātie pārkāpumi ir identificēti jau vairākkārt un šī neatbilstība ir bijusi ilgstoša, tādēļ arī sods ir adekvāts tam, ko mēs esam konstatējuši. Šādas pārbaudes un arī citas uzraudzības darbības aktīvi turpināsim, lai īstenotu valdības noteikto virzību Latvijas finanšu sektora turpmākajai attīstībai, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību uzraugāmajā sektorā un tā atbilstību visām likuma prasībām," pauda Putniņš.
FKTK jau iepriekš bija piemērojusi "LPB Banka" sankcijas par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tai skaitā par iekšējās kontroles sistēmas nepietiekamu efektivitāti. 2016.gada 25.jūlijā starp banku un FKTK tika noslēgts Administratīvais līgums par trūkumu novēršanu AS "Latvijas pasta banka" (iepriekšējais bankas nosaukums) darbībā, ar kuru bankai tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi.
Pēc Administratīvajā līgumā noteikto tiesisko pienākumu izpildes termiņu beigām FKTK, veicot atkārtotu "LPB Bank" darbības pārbaudi, FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēma finanšu noziegumu apkarošanas jomā joprojām nenodrošina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikto prasību pienācīgu izpildi.
Par kredītiestādes vispārīgo darbību atbild tās valde, savukārt par konkrēto kredītiestādes darbības jomu - atbildīgais valdes loceklis. Laika periodā, par kuru FKTK pārbaudēs tika konstatēti pārkāpumi, "LPB Bank" atbildīgā valdes locekļa amata pienākumus pildīja un turpina pildīt Arnis Kalveršs.
FKTK secināja, ka Kalveršs nav nodrošinājis, ka bankā tiek veikti atbilstoši pasākumi iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, lai novērstu, ka banka pieļauj normatīvo aktu pārkāpumos. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK ir uzlikusi bankai pienākumu - atsaukt valdes locekli Kalveršu no viņa atbildības jomas un izteikusi minētajai personai brīdinājumu.
Saskaņā ar FKTK lēmumu "LPB Bank" noteiktā termiņā FKTK ir jāiesniedz pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic plānā paredzētie pasākumi, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā finanšu noziegumu riska pārvaldības jomā, kā arī, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējumus par bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti.
Bankai noteiktais soda naudas apmērs ir 75% no maksimālā likumā norādītā apmēra, tas ir 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. "LPB Bank" noteiktā soda nauda viena mēneša laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas jāiemaksā valsts budžetā.
Jau ziņots, ka "LPB Bank" (iepriekš "Latvijas pasta banka") šogad pirmajā pusgadā strādājusi ar peļņu 3,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,1% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats.
Bankas aktīvi 2018.gada jūnija beigās bija 206,309 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% jeb 28,196 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad "LPB Bank" aktīvi bija 234,505 miljoni eiro.
Savukārt "LPB Bank" kapitāls un rezerves šogad pirmajā pusgadā palielinājies par 1,6% un jūnija beigās bija 28,751 miljons eiro.
"LPB Bank" vienīgais īpašnieks ir SIA "Mono". Savukārt "Mono" īpašnieki ir Mihails Uļmans (49,4%), Aleksandrs Plotkins (32,7%) un Kajems Biomins (17,9%), liecina "Firmas.lv" informācija.
Pēc aktīvu apmēra "LPB Bank" 2018.gada marta beigās bija 12.lielākā banka Latvijā.