EZA izpilddirektore Emera Kuka preses konferencē paziņoja, ka EZA savu lēmumu par AstraZeneca vakcīnu paziņos ceturtdien, tomēr atkārtoti norādīja, ka ieguvumi no vakcīnas ir lielāki nekā riski, kā arī uzsvēra, ka šobrīd nav pierādījumu, ka vakcīna izraisītu asinsreces problēmas. Viņa arī piebilda, ka pie tik lieliem vakcinācijas apjomiem, kas mērāmi miljonos, nenovēršami būs arī gadījumi ar blakusefektiem.
Politisks lēmums
Lēmuma apturēt vakcināciju ar minēto vakcīnu pamatā ir gadījumi, kad pēc potes saņemšanas ir ziņots par nāves gadījumiem saistībā ar trombemboliju (asinsrecekļu izveidošanās, kas aizsprosto asinsvadus). Līdz šim Eiropas Savienībā, kur ar AstraZeneca vakcinēti pieci miljoni cilvēku, par nāvi saistībā ar trombemboliju ziņots 37 gadījumos, kas ir ļoti niecīgs īpatsvars, turklāt līdz šim nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka šīs nāves saistītas ar vakcīnu. Jāpiebilst, ka līdz šim Latvijā par šādiem gadījumiem informācija nav saņemta.
Ārsts un bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, ģimenes ārste Linda Šīrone un LU mikrobioloģijas profesore Aija Žilēvica skaidro, ka trombembolija ir sen zināma saslimšana, kurai ir ļoti daudz izraisītāju. Tā nav kāda jauna anomālija, kuru būtu izsaukusi vakcīna.
Kā vietnē Ārsts.lv raksta Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētājs un Saeimas deputāts no A/P Andris Skride, plaušu artērijas trombembolija ir pietiekami reti pieminēta slimība, tomēr ārstu vidū tā jau sen ir iekļauta sirds un asinsvadu slimību lielajā trijniekā, ieņemot trešo vietu aiz miokarda infarkta un insulta. Kopumā visā pasaulē ir 1,2–2,7 šīs slimības gadījumi uz 1000 iedzīvotāju gadā. Vakcinācijas gadījumā tas ir viens gadījums uz 400 000. Līdz ar to gan V. Zatlers, gan L. Šīrone uzskata, ka pieņemtais lēmums vērtējams kā politisks un tam nav medicīniska pamatojuma. Arī EZA vēl joprojām pauž viedokli, ka ieguvumi no AstraZeneca vakcīnas pārsniedz iespējamos riskus.
Bailes nav racionālas
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uzskata, ka pēc tam, kad tiks izmeklēti līdz šim Eiropā konstatētie trombu veidošanās gadījumi pēc vakcinēšanās ar AstraZeneca, uzticība vakcīnai varētu tikai pieaugt. Speciāliste arī uzsver, ka lēmums uz laiku apturēt vakcinēšanos ar AstraZeneca pieņemts tieši tāpēc, lai uzturētu drošības līmeni un kliedētu jebkādas šaubas. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens norāda, ka veselības sarežģījumi, tostarp trombembolijas gadījumi, var tikt novēroti iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ neatkarīgi no zāļu lietošanas vai vakcinācijas, jo to iemesli var būt dažādi.
Taujāts, kas notiks, ja EZA tomēr konstatēs saistību ar AstraZeneca un trombu veidošanos, S. Henkuzens teic, ka tas nenozīmē, ka ar šo vakcīnu vairs nepotēs. Visticamāk, tādā gadījumā varētu tikt pārskatītas iedzīvotāju grupas, kuras ar to tiek vakcinētas, kā arī veikti citi piesardzības pasākumi. Tomēr, kā uzsver D. Zavadska, arī turpmāk iedzīvotāji nevarēs izvēlēties, ar kādu vakcīnu vakcinēties, to noteiks tikai medicīniski apsvērumi.
Pretēji D. Zavadskas uzskatam, ka pozitīvs EZA atzinums tikai vairos AstraZeneca uzticamību iedzīvotāju vidū, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un ģimenes ārste L. Šīrone ir noskaņoti visai pesimistiski. K. Sedlenieks norāda, ka jau līdz šim ir bijis negatīvs fons ap AstraZeneca un pašreizējais lēmums to tikai vairojis. Viņš šaubās, vai EZA atzinums situāciju var vērst par labu, jo cilvēku bailes nav kliedējamas ar racionāliem argumentiem. Līdz ar to, lai ko arī teiktu speciālisti, liela daļa cilvēku, visticamāk, atteiksies ar AstraZeneca vakcinēties. Šī situācija lielā daļā sabiedrības vēl vairāk nostiprinās ticību "vienīgajai pareizajai" vakcīnai – Sputņik, domā sociālantropolgs.
Te jāatsaucas arī uz Rīgas Stradiņa universitātes filosofu, docentu Ivaru Neideru, kas tvīto: "Ziņa: Šodien no Covid-19 nomiruši X pacienti. Cilvēki: Izbeidziet, nevis no Covid-19, bet ar Covid-19, gan jau bija veci un slimi. Ziņa: Pēc vakcīnas X pacientiem novērota tromboze. Nav pamata uzskatīt, ka to izraisījusi vakcīna. Cilvēki: Izbeidziet, skaidrs, ka vainīga vakcīna!"
Sabiedrība ir polarizēta
Skeptiskajam viedoklim piekrīt arī L. Šīrone, kas teic, ka viņas praksē jau pagājušās nedēļas nogalē un šajā pirmdienā seniori lielā skaitā atteicās no vakcinācijas, uzzinot, ka tā būs AstraZeneca. Viņa ir visai pesimistiski noskaņota par iespējām pārliecināt šos cilvēkus par pretējo. Tomēr, kā atzīst ārste, sabiedrība ir ļoti polarizēta un viedokļi ir ļoti dažādi. To apliecina tas, ka pirmdien, kad atteicās liels skaits senioru no Liepājas, kur daktere praktizē, vietā pieteicās tikpat liels skaits cilvēku no pārējās Latvijas. Daļa pat no Rūjienas bija gatavi sēsties mašīnā un doties uz Liepāju pēc AstraZeneca.
LU mikrobioloģijas profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle A. Žilēvica, kas sasniegusi 81 gada vecumu un saņēmusi pirmo AstraZeneca poti, apgalvo: ja EZA lēmums būs pozitīvs, noteikti došos saņemt arī otru poti. "Es kā zinātniece esmu pieradusi uzticēties speciālistiem un zinātniskiem argumentiem. Līdz ar to, ja Eiropas zinātnieki dos atzinumu, ka trombi neveidojas vakcīnas rezultātā, neredzu nekādu pamatu tam neuzticēties," uzstāj mikrobioloģe.
Arī 80 gadu vecā Valentīnas kundze no Rīgas, kurai nekad mūžā nav bijis saistības ar medicīnu, priecājas, ka paguvusi ielēkt pēdējā vilcienā un pirmdien saņemt AstraZeneca poti. Kundze jūtas labi un atzīst, ka nedaudz dusmojas uz visiem, kas sacēluši tādu ažiotāžu, lai gan negatīvo gadījumu skaits ir ļoti niecīgs, turklāt nav pierādīta saikne ar vakcīnu. Par trombiem viņa teic vienkārši: "Es jau gadiem dzeru zāles, kas tos šķīdina, tāpēc man baiļu nav.' Tomēr sociālajos tīklos ir arī gana pilns ar pretējiem stāstiem par vecvecākiem, kuri nav pierunājami vakcinēties ar AstraZeneca. Līdz ar to pašlaik vēl ir pāragri spriest, kāda būs situācija pēc EZA lēmuma paziņošanas, tomēr pastāv risks, ka AstraZeneca daļas iedzīvotāju acīs būs sevi kompromitējusi.
"Blaknes ir jebkurai vakcīnai, ar to jārēķinās. Taču ieguvumi noteikti ir lielāki par riskiem. Eiropas Savienībā ar AstraZeneca vakcinēti pieci miljoni cilvēku, un par problēmām saistībā ar trombu emboliju ziņots 37 gadījumos. Tas ir ļoti mazs skaitlis, turklāt nav pierādīta tieša saistība starp šiem gadījumiem un vakcīnu. Vakcinēšana jebkurā valstī ir politisks process, un vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumus uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca es arī uztveru kā politiskus. Politiķi ir piesardzīgi, un tas ir labi. Runājot par pašu trombu emboliju, jānorāda, ka tā mēdz attīstīties pilnīgi nesaistīti ar jebkādām vakcīnām un var parādīties pēc jebkuras ķirurģiskas manipulācijas. Iespējams, ka daļa cilvēku baidīsies vakcinēties ar AstraZeneca, tādēļ uzskatu, ja nebūs pietiekami daudz vakcinēties gribētāju prioritārajās grupās, tad tāda iespēja uzreiz ir jādod visiem tiem, kas to vēlas. Ir jāsaprot, ja mēs vēlamies atteikties no ierobežojumiem un ar 1. septembri atgriezties pie klātienes mācībām, tad vakcīna ir vienīgā izeja," eksprezidents Valdis Zatlers norāda, ka nebaidās saņemt otro AstraZeneca vakcīnas devu.