Līdz ar siltā laika iestāšanos visā Latvijā VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) uzsācis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāpaveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – līdz 15. jūnijam, bet uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem – līdz 1. jūlijam. LAU ikdienā uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 081 kilometrs, no tiem 9092 kilometri autoceļu ir ar melno segumu. LAU speciālisti skaidro, ka bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošanas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī. Patlaban no kopējā melnā seguma valsts autoceļiem tādu vēl ir 44%. Speciālisti akcentē, ka bedrīšu veidošanās uz autoceļiem ir atkarīga no dažādiem faktoriem, to skaitā arī laika apstākļiem, ceļa seguma vecuma un satiksmes intensitātes. Sezonā LAU darbinieki bedru remonta laikā kājām nostaigā vairāk nekā 10 tūkstošus kilometru.
Tikai labvēlīgos apstākļos
LAU eksperti skaidro, ka masveida bedru remonts uz melnā seguma tiek uzsākts, kad ir iestājušies veicamo darbu tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs plus pieciem grādiem pēc Celsija, un darbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiek remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem ar lielāku satiksmes intensitāti. Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā. Bedru remontam uz melnajiem segumiem izmanto divu veidu tehnoloģijas, ko izvēlas atbilstoši attiecīgā ceļa segumam.
Viena no tām ir šķembas un bitumena emulsija, kas ir piemērota metode segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Veicot bedru remontu ar šķembām un bitumena emulsiju, vispirms no bedres tiek iztīrīti putekļi, dubļi, pēc tam tiek veikta bedres gruntēšana ar bitumena emulsiju, lai nodrošinātu nepieciešamo sasaiti ar šķembām. Pēc gruntēšanas ar bitumena emulsiju bedri viendabīgi aizpilda ar šķembām (rupjo un smalko frakciju). Veicot bedru remontu ar šo tehnoloģiju, attiecīgajā ceļa posmā uz vienu diennakti tiek ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometru stundā un remonta posmu apzīmē ar ceļa zīmi "Uzbērta grants vai šķembas". Šos darbus veic LAU darbinieku brigādes, kas faktiski visu remontējamo ceļa posmu nostaigā kājām un bitumena un šķembu ieklāšanu veic ar rokām. Kad bedru aizpildīšanas darbi konkrētajā ceļa posmā ir pabeigti, pirms ātruma ierobežojumu noņemšanas brīvās šķembas no autoceļa tiek noslaucītas, un to veic automašīna, kas aprīkota ar speciālu tīrīšanas birsti.
Savukārt bedru remonts ar karsto asfaltbetonu ir daudz sarežģītāks, jo bedri nepieciešams precīzām kontūrām izfrēzēt, iztīrīt, apstrādāt ar bitumenu un karsto asfaltu noblīvēt. Šo tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem, skaidro LAU speciālisti, atgādinot, ka remontdarbu vietās tiek noteikti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi – darbu laikā konkrētajā to norises vietā lokāli sašaurina brauktuvi un ierobežo braukšanas ātrumu. "Tādēļ, lai neapdraudētu savu un remontdarbu veicēju drošību, aicinām autovadītājus ievērot ātruma ierobežojumus, jo pretējā gadījumā šķembas, kuras nav sablīvējušās un atrodas uz brauktuves, var izsist automašīnas stiklu, kā arī ievērot lielāku distanci no priekšā braucošiem transportlīdzekļiem," norāda LAU speciālisti.
Visa diena starp automašīnām
Dienai bija iespēja klātienē iepazīties ar LAU remontbrigādes darba ikdienu, lāpot bedres ar bitumena un šķembu tehnoloģiju uz viena no Pierīgas autoceļiem pirmajā maija nedēļā starp svētku dienām.
Jau nogriežoties no Rīgas apvedceļa uz Plakanciema ceļu, redzamas pirmās no daudzajām šajā ceļa posmā izvietotajām ātruma ierobežojuma zīmēm – ātruma ierobežojuma zīme līdz 70 kilometriem stundā un zīme "Uzbērta grants vai šķembas", bet pēc dažiem nobrauktiem kilometriem tālumā parādās divas ceļinieku automašīnas, no kurām viena ir pavadošā automašīna ar brīdinājuma gaismām un norādēm, ka uz ceļa strādā cilvēki. Piebraucot klāt, redzams, ka LAU brigāde jau aktīvi strādā, lāpot ziemas un pavasara sezonā asfaltā radušās dažāda lieluma un garuma bedres un bedrītes.
Četru vīru brigāde uz šā ceļa strādā jau otro dienu, metru pa metram izstaigājot šoseju kājām un aizpildot satiksmei bīstamās vai potenciāli bīstamās bedres. Brigādi vada Jānis Rubauskis, kuram ir 30 gadu stāžs ceļu jomā. Viņš skaidro, ka brigādē katram ir precīzi iedalītas funkcijas, tādēļ darbs rit uz priekšu gana raiti. Lai gan ikdienā darba diena sākas pulksten septiņos no rīta, tomēr brigādes vīri jau iepriekšējā dienā vienojas, cikos pulcēsies, lai sāktu nākamo darba dienu. Tam ir virkne loģisku iemeslu, piemēram, ja darba diena solās būt karsta, tad agrāk sākts darbs ļauj konkrēto uzdevumu pabeigt ātrāk, pirms iestājas dienas vidus svelme, kas, strādājot uz asfalta, "sakarst" vēl par vairākiem grādiem. "Asfalts saulē pamatīgi uzkarst – karstā vasaras dienā pat līdz plus 30–40 grādiem – tas ļoti apgrūtina darbu, tādēļ izmantojam agros rītus, kad gaisa temperatūra vēl nav tik ļoti pakāpusies," akcentē J. Rubauskis. Taču vēl viens būtisks iemesls agrākai darba sākšanai ir tas, ka agrākās rīta stundās ir daudz mazāka satiksmes intensitāte uz autoceļa, līdz ar to ir daudz vieglāk un arī drošāk strādāt – brīdī, kad tiek lāpītas bedres, satiksme uz autoceļa netiek apturēta, līdz ar to viss darbs notiek faktiski aktīvas autotransporta kustības vidū. Šo dienu brigāde sākusi jau agrā rītā, kad uzpildīta specializētā kravas automašīna – septiņi kubikmetri jeb aptuveni astoņas tonnas šķembu un viena tonna bitumena emulsijas, kas veidota uz ūdens bāzes. Šī bedru aizpildīšanas tehnoloģija jau daudzus gadus tiek izmantota Skandināvijā un atzīta par labāko un ekonomiski izdevīgāko risinājumu šāda tipa bedru aizlāpīšanai.
Gan darbs, gan vērīgums
Lai arī LAU darbinieki sakās pieraduši pie pastāvīgās automašīnu garām traukšanās pavisam nelielā attālumā, tomēr nenoliedz, ka paralēli darbam visu laiku vēro šoseju un tuvojošās automašīnas, ņemot vērā, ka daudzo gadu laikā ir piedzīvotas arī dažādas pietiekami riskantas situācijas, pat neskatoties uz to, ka visā remontējamajā ceļa posmā abos virzienos ir izvietotas brīdinājuma zīmes. "Drošība ir viens no darba blakus elementiem, jo visu laiku ir jāņem vērā, ka esam uz brauktuves un satiksme ir vairāk vai mazāk intensīva. Diemžēl ne visi autovadītāji ievēro gan ātruma ierobežojumus, gan brīdinājumus, ka uz ceļa strādā cilvēki. Agrāk bija samērā bieži gadījumi, kad atsevišķi autovadītāji remontbrigādi apbrauca pat pa labo pusi – ceļa nomali, kas ir ļoti bīstami, jo LAU darbinieki tomēr nerēķinās ar šādu neatļautu un ļoti bīstamu autovadītāja manevru, kas var radīt arī ļoti traģiskas sekas. Turklāt aiz strādniekiem braucošajai pavadošajai automašīnai nav tikai informatīvas un brīdinošas nozīmes darba procesā, ir bijuši gadījumi, kad aizmugurējās mašīnas piekabē ietriecas kāda neuzmanīgāka autovadītāja stūrēts spēkrats," uzsver J. Rubauskis. Brigādes vīri arī neslēpj, ka ir piedzīvota arī dažāda autovadītāju reakcija uz satiksmes ierobežojumiem un cilvēkiem, kas remontē autoceļu. "Ir bijuši gadījumi, kad nākas uzklausīt pārmetumus., tomēr tādu ir mazākums. Lielākā daļa ir saprotoši, samazina ātrumu, uzmanīgi apbrauc remonta vietu, bet daļa pat uzpīpina un ar žestu parāda, ka atzinīgi novērtē mūsu darbu. Jo beigu beigās – tas, ko mēs šeit darām, ir visu autovadītāju, to skaitā mūsu pašu, drošībai," uzsver brigādes vīri.
Dadzis